PC kļuvis pilngadīgs

Pirms 21 gada dzimušais personālais dators ir kļuvis par neatņemamu moderna biroja sastāvdaļu IBM personālais dators (PC - Personal Computer) kļuvis 21 gadu vecs. Kā norāda BBC, lai gan līdzīgi datori izgudroti un parādījušies pārdošanā vēl pirms šī modeļa, tomēr tieši IBM pirmie ieviesa mūsdienās tik izplatīto apzīmējumu PC. Strīdi par pirmā personālā datora godu vēl nav atrisināti, taču ir skaidrs, ka personālie datori kļuvuši par neatņemamu mūsdienas pasaules sastāvdaļu un tas ir viens no ievērojamākajiem XX gadsimta izgudrojumiem. Kopš personālo datoru parādīšanās tirgū kopumā ir pārdots apmēram miljards šo ierīču, raksta BBC, atsaucoties uz konsultāciju firmas Gartner Dataquest pētījumu. Patlaban visā pasaulē tiek izmantoti vairāk nekā 600 miljoni personālo datoru, un to skaits arvien pieaug. Plānots, ka jau 2008. gadā to skaits būs divkāršojies. Kurš bija pirmais? Par to, kurš tad īsti bija pirmais personālais dators, joprojām strīdas informātikas vēstures speciālisti. Piemēram, Kalifornijas Datoru vēstures muzejs par pirmo personālo datoru sauc 1971.gadā ieviesto Kenbak-1, kas maksāja 750 dolārus. Pārdots gan tika ne vairāk kā 40 šādu ierīču. Krietni populārāks bija 1975.gadā radītais dators Altair 8800, kurā tika izmantots Intel 8080 mikroprocesors un BASIC programmēšanas valoda. Tā atmiņa bija nieka 256 baiti, bet cena svārstījās ap 300 dolāriem. Kā norāda Kalifornijas Datoru vēstures muzejs, tieši Altair izgudrotājs Eds Roberts ieviesis terminu «personālais dators». Citi par pirmajiem personālajiem datoriem uzskata 1977.gada Commodore PET, Apple II vai TRS-80. Šiem datoriem jau bija mūsdienās ierastais datora izskats - tiem, piemēram, bija klaviatūra un monitors. BBC atzīst, ka par pirmo personālo datoru būtu jāuzskata 1981.gada IBM PC, jo tieši šī datora nosaukumā parādījās burtu kombinācija PC, tas ir, personālais dators, bet pirms tam bija vienīgi tādi nosaukumi kā mājas datori, mikrodatori, personālie minidatori un tamlīdzīgi. IBM PC bija iebūvēts 4,7 megahercu 8088 Intel procesors, un tā atmiņa bija 16 kilobaiti. Datorā tika izmantota DOS 1.0 operētājsistēma, ko IBM nopirka no tolaik vēl plašāk nepazīstamā Bila Geitsa. Šis modelis kļuva ļoti pieprasīts, aizsākot personālo datoru ēru. IBM pirmajā gadā plānoja pārdot 40 tūkstošus datoru, taču pieprasījums pārsniedza visas prognozes un šis apjoms tika realizēts jau pirmajos pāris mēnešos, raksta BBC. Jaunu risinājumu meklējumos Astoņdesmito gadu pirmajā pusē, kad personālo datoru tirgū iesaistījās arvien vairāk jaunu «spēlētāju», IBM sāka zaudēt savu vadošo pozīciju. Tādēļ IBM nolēma nomainīt DOS operētājsistēmu pret jaunu, un kopā ar Microsoft radīja OS/2. Šai jaunajai sistēmai izgatavoja arī jaunu datoru IBM PS/2, ko tirgū ieviesa 1987.gadā. PS/2 izmantoja šodien ierastās 3,5 collu (1 colla = 2,54 cm) disketes, turklāt jaunā operētājsistēma ļāva izmantot peli. Jāatzīmē gan, ka 3,5 collu disketes Sony ieviesa jau 1981.gadā, bet gadu vēlāk tās savos datoros sāka izmantot Hewlett Packard. Savukārt 1990. gadā Microsoft ar lielu reklāmas kampaņu ieviesa pirmo personālo datoru lietotājiem pieņemamo Windows, pazīstamu ar indeksu 3.0, vēsta Datoru vēstures muzeja informācija. Lai veicinātu pieprasījumu, Microsoft pirms tam izlaida arī jaunajai operētājsistēmai domātas programmas, tajā skaitā, Word un Excel. Jaunās operētājsistēmas ērtā lietošana padarīja IBM datorus vēl populārākus. Sākumā bija «bekas» PSRS sākotnēji ražoja tikai iekārtu vadībai un tamlīdzīgiem uzdevumiem domātus datorus. Piemēram, Latvijā VEF izgatavoja mikrodatorus VEFormica un VEF Mikro, Dienai pastāstīja LU Skaitļošanas un informātikas muzeja vadītājs Andrejs Skuja. Lai gan kompartijas funkcionāri sākotnēji uzskatīja, ka datori sadzīviskām vajadzībām nav vajadzīgi, tika strādāts pie ārvalstu personālo datoru līdzinieku radīšanas. Tāds piemērs ir Agat - viena no Macintosh Apple modeļu kopijām, norāda A.Skuja. Oficiāli personālie datori netika ražoti, tādēļ amatieri paši mēdza komplektēt no melnajā tirgū pirktajām mikroshēmām vienkāršus datorus. Latvijā šāds amatieru PC, piemēram, bija Radio-86, kas būtībā bija uzlabots kalkulators. Pirmais komerciāliem nolūkiem ražotais dators bija BK-0010, tautā saukts par «beku». Ar šīm ierīcēm apgādāja skolas, un tie bija vairāk piemēroti pro-grammēšanas apgūšanai, rēķināšanai un spēlīšu spēlēšanai, nevis biroja darbu atvieglošanai. Pirmos ārzemju datorus izdevās savā īpašumā iegūt dažiem zinātniskajiem centriem, aizbildinoties ar to nepieciešamību komplicētu problēmu risināšanā, atceras A.Skuja. Masveidā ārzemju personālie datori, kas pārsvarā bija lietoti, Latvijā sāka parādīties astoņdesmito gadu otrajā pusē. *** Datori Latvijā Datoru skaits Latvijā uz 100 iedzīvotājiem 1998 6,1 1999 8,2 2000 7,8 Datoru skaita sadalījums Latvijā 2000.gadā (tūkst.) Darbavietās 135,9 Mājās 50,0 KOPĀ 185,9 Dati: Satiksmes ministrijas informātikas departaments