Iespēja balsot internetā varētu izmaksāt līdz vienam miljonam latu

Iespēja balsot internetā varētu izmaksāt līdz vienam miljonam latu - šādu summu aprēķinājusi Satiksmes ministrija, kurā darba grupa drīzumā pabeigs darbu pie elektronisko vēlēšanu sistēmas projekta, vēsta Latvijas Radio. Kaut arī interneta balsošana palielinās vēlēšanu izmaksas, valdība apņēmusies šo to ieviest, iespējams, jau nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.

Īsi pirms referenduma Centrālai vēlēšanu komisijai (CVK) kritiskus vārdus veltīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa pārmeta, ka elektroniskajā laikmetā, kurā dzīvojam, Latvijā joprojām nav ieviesta interneta balsošana, kas Igaunijā sekmīgi darbojas kopš 2005.gada.

CVK savu vainu ilgajā ceļā uz interneta balsošanu nesaskata, jo tas ir lēmums, kas jāpieņem politiķiem. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka balsošana ar datora starpniecību ir pārāk dārgs prieks, skaidro CVK priekšsēdis Arnis Cimdars. Viņš arī domā, ka elektroniskā balsošana būs papildus iespēja līdzās tradicionālajai balsošanai, tādēļ ietaupījumu nedod. Algas komisiju darbiniekiem ir jāmaksā tāpat, citi izdevumi arī paliek. Kādu ietaupījumu igauņi gūst no tā, ka mazāk jānodarbina balsu skaitītāji, neesot pētīts.

Turklāt ir vēl kāds kavēklis - Latvijā nav vēlētāju reģistra. Cimdars skaidro - ja tas būtu, rindas ārzemēs pie iecirkņiem nebūtu veidojušās, jo CVK jau iepriekš būtu nojausma par pilsoņu skaitu attiecīgajā reģionā. Taču no politiķu un sabiedrības puses pret vēlētāju reģistru bijusi noraidoša attieksme. Cimdars arī atsaucas uz socioloģiskiem pētījumiem, kas rāda, ka neklātienes balsojums lielu uzticēšanos Latvijā nebauda.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka Latvija no Igaunijas būtiski neatšķiras, tādēļ tādi pretargumenti interneta balsojumiem kā "sabiedrība tam nav gatava" ir nevietā. Kažoka pērn bija Igaunijā parlamenta vēlēšanu novērotājas statusā. Par partijām balsot internetā tur atļauts jau nedēļu iepriekš, turklāt līdz vēlēšanu dienai iespējams mainīt viedokli.

Stundu pirms e-vēlēšanu rezultātu apkopošanas novērotājus sapulcināja parlamenta ēkā, kur uz lieliem ekrāniem rādīja kā notiek balsojumu anonimizēšana, datu pārnešana no viena servera uz citu un citas darbības. Tas prasa zināmu uzticēšanos tam, ka viss notiek godīgi, pauž Kažoka. Viņa kā būtisku apstākli min, ka Igaunijā parlamentam un valdībai uzticas 40-50% iedzīvotāju, kas salīdzinājumā ar Latvijas 10% ir ievērojami labāk rādītājs. Tomēr pētniece nedomā, ka tas ir būtisks šķērslis, jo arī Igaunijā, ieviešot interneta balsojumu rādītāji nebija tik labi.

Statistika rāda, ka interneta balsotāju skaits Igaunijā ar katrām vēlēšanām pieaug. Pagājušajās tas sasniedza 15% un šo iespēju galvenokārt izmanto jaunieši un ārzemēs dzīvojošie. Cimdars min, ka reizēm uzplaiksna spekulācijas par rezultātu godīgumu.

Šķiet, ka šoreiz politiskais atbalsts interneta balsošanai būs. Šādas sistēmas izveide paredzēta valdības rīcības plānā. Vairākas amatpersonas Latvijas Radio sacīja, ka sākotnējais uzstādījums bija ieviest elektronisko balsošanu līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, taču vai termiņā izdosies iekļauties, patlaban neviens skaidru atbildi nesaka. Koncepcijas izstrāde ir finiša taisnē, saka Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, kurš vada darba grupu.