Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis
Gāzes bizness Baltijas valstīs meklē atšķirīgus attīstības virzienus

Dabasgāzes ceļi kaimiņos

Dabasgāzes tirgus liberalizācija, kas patlaban ir aktuāla Latvijai, abās mūsu Baltijas kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – jau īstenota.

Gāzes monopoli sadalīti, bijušais lielīpašnieks Gazprom aizgājis gan no Lietuvas, gan Igaunijas tirgus. Turpinās gāzes patēriņa lejupslīde, ar atsevišķiem pacēlumiem, kas atkarīgi no gaisa temperatūras ziemā. Turklāt kā Lietuvā, tā Igaunijā gāzes pārvadē dominē valsts, tomēr gāzes bizness katrā no mūsu kaimiņvalstīm meklē savu attīstības ceļu.


Aiziet no Igaunijas

Igaunijas dabasgāzes sistēmas reorganizācija sākās 2013. gadā, kad tika izveidots gāzes sadales uzņēmums AS Gaasivõrgud, kas pašlaik ir koncerna AS Eesti Gaas sastāvā. Kā nākamā 2014. gadā tika izveidota AS Võrguteenus Valdus – gāzes pārvades operatorfirma, kas pašlaik ietilpst valsts akciju sabiedrībā Elering, kura kontrolē gan elektrības, gan dabasgāzes pārvadi. (Igaunijas valsts pārpirka vispirms Fortum (51,38%), tad Gazprom (37%), kā arī Itera Latvija (10%) piederošās daļas 2015. gadā.) 

No Igaunijas Gazprom aizgāja klusi – tas notika šī gada maijā, kad Trilini Energy OU, kas ir investīciju kompānijas AS Infortar meitas uzņēmums, nopirka 37% kompānijai piederošo AS Eesti Gaas akciju. Turklāt igauņi nopirka arī 10% Itera Latvija piederošo AS Eesti Gaas akciju. Pašlaik Trilini Energy OU pieder 98,43% gāzes uzņēmuma akciju. Īpašnieki – AS Infortar – ir privāta akciju kompānija, kas pieder kuģniecības kompānijas Tallink un ar to saistīto biznesu īpašniekiem. 

Elering informācija par norisēm Igaunijas gāzes tirgū liecina, ka augustā 25% no importētās dabasgāzes Igaunija saņēma no Lietuvas, bet jūlijā tie bija 9,8 procenti, maijā 9,5 procenti. Pērn ap 20 procentiem (95 miljoni kubikmetru) no Igaunijā patērētās dabasgāzes patērētāji importēja no Lietuvas.

Līdz ar auksto ziemu straujš gāzes importa pieaugums Igaunijā bija vērojams šī gada sākumā, piemēram, janvārī kāpums bija 39,5 procenti, salīdzinot ar 2014. gada janvāri. Pirmajā pusgadā, kā liecina gāzes sadales un tirdzniecības uzņēmuma AS Eesti Gaas dati, Igaunijā tika pārdots par 22 procentiem lielāks gāzes apjoms nekā pērn – iepretī pagājušā gada pirmajam ceturksnim –, ko skaidro gan ar auksto janvāri, gan cenu lejupslīdi. Savukārt Elering informācija liecina, ka, par spīti minētajam, pavasara un vasaras mēnešos turpinājās gāzes importa samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piemēram, maijā samazinājums bija 21,2 procenti.


Uzsvars uz gāzes degvielu

Pagājušais gads Igaunijā bija īsts gāzes patēriņa krituma rekordgads. Patēriņš kaimiņvalstī saruka ievērojami, noslīdot no 532,3 miljoniem kubikmetru 2014. gadā uz 386,2 miljoniem kubikmetru pērn. No 6,5 miljoniem eiro uz 0,8 miljoniem eiro saruka arī sadales uzņēmuma AS Eesti Gaas peļņa. AS Eesti Gaas bez sadales un tirdzniecības nozares ir arī gāzes un citu inženiersistēmu izbūves uzņēmums EG Ehitus. Gāzes tirdzniecībā Igaunijā ar AS Eesti Gaas konkurē vairāki uzņēmumi, pamanāmākie – Baltic Energy Partners un Alexela Energia.

Vienīgais, kas šajā Eesti Gaas gāzes biznesa bēdu ielejā bija audzis, ir saspiestās dabasgāzes (angliski – compressed natural gas – CNG) pārdošana auto degvielas uzpildes stacijās (DUS). Pēdējo piecu gadu laikā šis bizness Igaunijā desmitkāršojies. Pērn gāzes DUS tika pārdoti 3,387 miljoni kubikmetru (2014. gadā – 1,911 miljoni kubikmetru) dabasgāzes. 2009. gada augustā Tallinā tika atklāta pirmā modernā saspiestās dabasgāzes DUS, pašlaik Igaunijā AS Eesti Gaas pieder piecas DUS, pa divām Tallinā, pa vienai Tartu, Pērnavā un Narvā. Dabasgāze oktobrī šajās stacijās maksāja 0,729 eiro/kg. Igauņu autotirgotāji vietējā tirgū pārdod ar saspiesto dabasgāzi darbināmus Opel un Volkswagen modeļus un MAN smagos auto komunālajai saimniecībai. 

Pēc Opel tirgotāju SIA Amserv Motors ziņām, lielākais vairums igauņu CNG auto ir taksometri, turklāt tie ir no Vācijas ievesti lietoti CNG automobiļi, bet jaunu CNG automašīnu tirgus Igaunijā nav aktīvs. 

Igauņi attīsta ne tikai CNG biznesu. Šī gada maijā Pleskavā sāka darboties sašķidrinātas dabasgāzes (angliski – liquefied natural gas – LNG) rūpnīca, kas pieder Gazprom meitas kompānijai. AS Eesti Gaas te startē kā galvenais pircējs, kas to plāno piegādāt LNG tirgū kā kuģu degvielu. Ņemot vērā AS Eesti Gaas īpašnieku biznesa specifiku un arī kopējo situāciju, visticamāk, gāzes degvielas bizness augs arī nākotnē. Eksperti uzskata, ka LNG izmantošana prāmjiem ir perspektīva, īpaši ekoloģisku apsvērumu dēļ. Šovasar Meyer Turku kuģu būvētavā nokristīja pirmo, pēc Tallink pasūtījuma būvēto, prāmi M/S Megastar, kas kā degvielu var izmantot gan LNG, gan dīzeļdegvielu. 
 

Lietuvas plāni

Vērts atcerēties, ka no Lietuvas Gazprom aizgāja citādi nekā no Igaunijas – skaļi, ar tiesas procesiem. Par Lietuvu jāuzsver, ka līdz šim gāzes apjomi, ko Lietuva piegādāja Kaļiņingradas apgabalam, atpalika no tiem, ko patērē uz vietas Lietuvā. 

Lietuvas gāzes biznesā jūtama lielāka valsts ietekme nekā Igaunijā. 2016. gada sākumā, iekļaujot gāzes kompāniju Lietuvos dujos un elektroenerģijas sadales operatoru LESTO, tika izveidots Lietuvas energosistēmas operators, kas pārvalda gan gāzes, gan elektroenerģijas sadales tīklus. Jaunais uzņēmums Energijos Skirstymo Operatorius AB (ESO) ir valstij saistībā ar kompāniju Lietuvos Energija (94,98% akciju) piederošs uzņēmums. 

Pēc ESO datiem, pirmā pusgada laikā tika sadalīti 3,93 miljardi kilovatstundu dabasgāzes, tas ir par 3,4% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusē. Savukārt ESO ieņēmumi pusgadā bija auguši par 3,3%, sasniedzot 334 miljonus eiro, peļņa – par 4,9%, sasniedzot 53,2 miljonus eiro. 

Stratēģiski nozīmīgs ir 2013. gada 1. augustā dibinātais gāzes pārvades sistēmas operators Amber Grid. Uzņēmums ar dominējošā akcionāra – Lietuvas Enerģētikas ministrijas izveidotas enerģētikas menedžmenta kompānijas EPSO-G – starpniecību pieder valstij. 

Pēc EPSO-G ziņām, šī gada pirmajā ceturksnī ap 70% Lietuvā patērētās gāzes tika importēts no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa. Jāpiebilst, ka Lietuva arī cer uz to, ka Latvijas gāzes tirgus atvēršana radīs labvēlīgus nosacījumus piegādēm no Lietuvas. 

29. septembrī Lietuvas nacionālā enerģijas kontroles un cenu komisija apstiprināja Amber Grid izstrādāto gāzes pārvades tīkla attīstības plānu laikam no 2016. līdz 2025. gadam ar 195 miljonus eiro lielu investīciju apjomu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas