“Neatkarīgi no tā, vai tās ir recepšu vai bezrecepšu zāles, katram medikamentam ir sava drošā uzglabāšanas temperatūra. Aukstums var ātri ietekmēt zāļu kvalitāti un efektivitāti. Rezultātā terapijā tās var nesniegt gaidīto efektu vai pat izraisīt nevēlamas reakcijas – alerģiju, kuņģa darbības traucējumus, infekcijas saasināšanos, redzes problēmas un citas blaknes. Ja rodas šaubas, vienkāršākais un drošākais risinājums ir pajautāt farmaceitam, kā konkrēto preparātu pareizi uzglabāt. Ja medikamenti tomēr ir jāņem līdzi arī salā, piemēram, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, svarīgi tos iepakot tā, lai tie būtu pasargāti no aukstuma – vēlams siltumizolējošā materiālā,” aicina sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.
Domājot par zālēm norādīto temperatūras režīmu, jāatceras, ka istabas temperatūra ir no +15 °C līdz +25 °C; vēsa vieta – no +8 °C līdz +15 °C; auksta vieta – no +2 °C līdz +8 °C, bet salā medikamenti, kā arī citi aptiekas produkti nav vairākas stundas vai pat visu nakti uzglabājami automašīnā vai neapkurinātās telpās, kā arī ilgstoši pārnēsājami.
Zāļu uzglabāšanas un pārvietošanas ābece ziemā
Uz zāļu iepakojuma un zāļu instrukcijā ir norādīts, kādā temperatūrā tās vēlams glabāt.
· Temperatūras režīma ievērošana ir tikpat svarīga arī uztura bagātinātājiem un aptiekas kosmētikai – to iedarbība un drošums nav pašsaprotami, ja produkti tiek uzglabāti nepiemērotos apstākļos.
· Zema gaisa temperatūra vai pat sasalšana var nozīmīgi ietekmēt kosmētikas kvalitāti.
· Salā pārnēsājot zāles ārpus mājām, vajadzētu tās rūpīgi iepakot (ietīt vai ievietot) papildu maisiņā vai īpašā iepakojumā, kastītē tā, lai tās iespējami ilgāk saglabātu līdzšinējo temperatūru.
· Jāvēro zāļu sastāva izmaiņas. Tās var būt gan vizuāli saskatāmas, gan arī notikt bez acīmredzamām izmaiņām. Piemēram, pudelītēs var veidoties šķidro zāļu nogulsnes, kristāliski sabiezinājumi, atsevišķi šķidrie medikamenti var arī sasalt.
· Aukstums var kaitēt arī tabletēm, kas tā ietekmē šķīst vai sadalās.
· Uztura bagātinātāji ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izmanto kā papildu vitamīnu, minerālvielu, šķiedrvielu, aminoskābju avotu, un tie lielākoties ir uzglabājami istabas temperatūrā.
· Jāņem vērā, ja zāles, ko paredzēts glabāt istabas temperatūrā, ilgstoši atradušās aukstumā (somā, automašīnā, neapkurinātā ēkā u.tml.), tās ir jānogādā aptiekā, kur pieņem medikamentus utilizācijai.
· Aukstajā laikā vajadzētu izvērtēt, vai un kā pārnēsāt, pārvadāt medikamentus, kas nav paredzēti uzglabāšanai vēsā vai aukstā vietā.
Farmaceite Juta Namsone atgādina: “Ja nav precīzas izpratnes par kādu konkrētu zāļu pareizu uzglabāšanu, var vaicāt padomu farmaceitam. Lietošanai nederīgās zāles kā bīstamos atkritumus bez maksas var nodot aptiekās, kas brīvprātīgi ir uzņēmušās to savākšanas pienākumu, lai nodotu utilizācijai.”