“Gatis Vanags dzeju rakstīja jau kopš otrās tūkstošgades sākuma, tomēr viņa dzīves laikā publicēta vienīgi viena neliela kopa, un tā pati pirms divdesmit gadiem. Tomēr daudzi no krājumā iekļautajiem dzejoļiem viņa draugu vidū bija kļuvuši par klasiku, neraugoties uz to, ka iepriekš publicēti vien sociālajos medijos vai vēstulēs, deklamēti virtuvēs, bāros un uz ielas sastaptiem svešiniekiem,” saka krājuma redaktore Agnese Krivade.
Dzejnieks Krišjānis Zeļģis saka: “Gatis nebaidījās būt pats, rakstot nevairījās no romantisma, kas vairs nebija modē, vai klišejām – viņš tās piejaucēja un pārvērta balsī, kas viņu padarīja par viņu, tādu, kas stāv nevis ārpus laika, bet pats savējā. Reiz piedāvāju viņam palīdzēt sagatavot publikāciju, bet viņš atteica, sakot, ka viņa dzejoļi nav tam domāti. Zināmā mērā viņam bija taisnība – tikai viņš zināja, kā pareizi tos skandēt no galvas, gan piemērotos, gan nepiemērotos brīžos.”
“Gatis Vanags ir viens no tiem dzejniekiem, kuri, šķiet, jau jaunībā bija sapratuši, kā strādā sāpes, mīlestība, sabiedrība un dievs,” saka literatūrzinātniece Anda Baklāne. “Gata dzeja ir laika kapsula, kurā pastāv traģiska pasaules izjūta, mietpilsoņi un rupji vārdi kā protests pret vienaldzību un ciešanām. Dzeja kā sarkana plaisa, brūce cilvēku un dieva šķietami labi iekārtotajā pasaulē, dzeja kā negaidīta brīvdiena un prieka vilnis no agrīnā, vēl alkohola reibuma nesamaitātā un nepanesamā pasaules skaistuma,” saka Baklāne.
Grāmatas dizainu veidojusi māksliniece Līva Kalniņa, tās noformējumā izmantoti Gata Vanaga zīmējumi. Redaktore ir Agnese Krivade, vāka foto autore – Annemarija Gulbe.
Grāmatu var iegādāties kultūrvietā Bolderāja Rīgā, Avotu ielā 29, kā arī restorānā Nirvana Skolas ielā 22.