Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Dāvis Sīmanis: Ģēniju laikmets ir pagājis

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
to Nevis
t
Arī Jūs esat ''veiksmīga mārketinga'' apmāts,jo .lai nu kas,bet diriģentu kopa kā tāda igauņiem ir ,dažādu iemeslu dēļ,pat labāka nekā mums ,piem, Jarvi dzimtas diriģenti,Eri Klass,Megi,Elts utt.,kamēr Jansonu mēs dalām ar krieviem,bet Nelsons vēl ir skaista ,bet grūta ceļa sākumā.....
Vārds
V
tas ir iekpopēts no Baha atskaņojumiem veltītas mājas lapas. www.bach-cantatas.com/Bio/Jarvi-Neeme.htm‎ Dec 7, 2013 - The Estonian conductor, Neeme Järvi, was brought up within the USSR's system for developing musical talent, Järvi studied percussion and ... You visited this page on 1/19/14.
  • 1
  • 3
Nu nu
N
Jā, Skaisle, to rakstīja kaut kādi ļauži pirms 9 gadiem. Mūsu radio Klasika arhīvā gan neko neatradu. Acīmredzot pie mums viņš sen nav "most recorded".
  • 2
  • 2
Skaisle
S
tad par Nelsonu var teikt - mīļā nesteidzies, vēl nekas īsti nav noticies. Izlasi,ka Jarve Neeme joprojām ir viens no visbiežāk atskaņotajiem diriģentiem pasaulē.
  • 2
  • 3
Nu nu
N
" the Leningrad Conservatory" - taču šo ar krieviem nedala? 2005. gads - gulēšana uz veciem lauriem.
  • 2
  • 1
Vārds
V
Neeme Järvi (Conductor) Born: June 7, 1937 - Tallinn, Estonia The Estonian conductor, Neeme Järvi, was brought up within the USSR's system for developing musical talent, Järvi studied percussion and conducting at the Tallinn Music School. He made his debut as a conductor at the age of 18. From 1955 to 1960 he pursued further studies at the Leningrad Conservatory, where his principal teachers were Nikolaï Rabinovich and Yevgeny Mravinsky. From the early 1960's, Neeme Järvi took a leading role in the musical life of his homeland. He was the co-founder of the Estonian Radio Chamber Orchestra in Tallinn and its artistic director. In 1963 he assumed the directorship of the Estonian Radio & Television Orchestra, his first important post. He also founded the Tallinn Chamber Orchestra. He was also asked to become the principal conductor and artistic director of the State Academic Opera and Ballet Theater of the Estonian Soviet Socialist Republic (renamed Estonian National Opera Theater after restored independence of Estonia), and held this post for 13 years. From 1976 to 1980 he was chief conductor and artistic director of the Estonian State Symphony Orchestra, then in its infancy. By the late 1970's his fame had spread throughout the Soviet Union and Eastern Europe, and he received favorable notices for his appearances in the West. He made history by leading the first performances of Strauss' Der Rosenkavalier and Gershwin's Porgy and Bess ever given in the USSR. In 1979, he conducted Tchaikovski's Eugene Onegin at the Metropolitan Opera in New York City. While with the ESSO Neeme Järvi developed a particular interest in unearthing and performing neglected repertory by both little-known and important composers. He was a particular champion of the Estonian composers Eduard Tubin and Arvo Pärt. In 1979 he premiered Pärt's Credo, a work that represents a turning point in that composer's stylistic evolution. Järvi, recognizing the importance of Credo (which incorporates biblical texts), presented it without first navigating through the usual channels of the Communist Party or the Composers' Union.The resulting controversy and official disfavor induced Järvi to emigrate. Neeme Järvi was permitted to leave Estonia, and in January 1980, he and his family emigrated to the USA. Two major agencies, International Concert Management and Columbia Artists, had offered him contracts and he decided to go with Columbia Artists. Within a month of his departure, he made his debut performances with the Boston Symphony Orchestra, Philadelphia Orchestra, New York Philharmonic Orchestra, San Francisco Symphony Orchestra, and Cincinnati Symphony Orchestra. He quickly received important appointments: principal guest conductor of the City of Birmingham Symphony Orchestra in England (1981-1983), music director of the Royal Scottish Orchestra (1984-1988), Music Director of the Gothenburg Symphony Orchestra in Sweden (from 1982), and Principal Guest Conductor of the Japan Philharmonic. In recognition of his service to the Scottish orchestra, Aberdeen University bestowed upon him an honorary doctorate. In 1990, the Royal Scottish National Orchestra honors Neeme Järvi by naming him Conductor Laureate for Life. Since 1990, he has been the Musical Director of the Detroit Symphony Orchestra. In addition, he is the first principal guest conductor of the Japan Philharmonic Orchestra. Since 2000, he has held international master classes in the summer resort town of Pärnu, Estonia. Neeme Järvi is among the most recorded conductors in the world. Since 1983, 357 CD’s have been produced under his baton. During the last ten and a half years, he has given 1119 concerts in 125 cities, conducting 72 different orchestras. With the Detroit Symphony Orchestra he has made thirty of some 100 recordings on the Chandos label. Järvi has also recorded for BIS, Deutsche Gramophon, and Orfeo; his various recording projects include cycles of orchestral music by Sibelius, Prokofiev, Dmitri Shostakovich, Tubin, Johannes Brahms, Robert Schumann, and others. Neeme Järvi's children have made their mark on the musical world as well: son Paavo Järvi is gaining an international reputation as a conductor and holds posts as principal guest conductor of the Royal Stockholm Philharmonic Orchestra and the City of Birmingham Symphony Orchestra; Kristjan is the founder and conductor of the Absolut Ensemble of New York City; and daughter Maarika is principal flutist with the RTVE Symphony Orchestra in Madrid. Järvi announced his decision to step down from his Detroit post in 2005. He has also served as principal conductor of the New Jersey Symphony Orchestra. More Photos Source: Neeme Järvi Website; AMG Website Contributed by Aryeh Oron (October 2005)
  • 3
  • 3
Nu nu
N
Varbūt pie viena nosauksiet orķestrus un operteātrus, kur viņi diriģē?
  • 2
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Kino veltīto 100g kultūras skatoties, pirmkārt samulsināja tā dēvēto producentu gaušanās par naudas trūkumu!... Vai ta' LĪDZEKĻU PIESAISTE nav tieši producenta pirmais uzdevums un pienākums? Otrs, kas samulsināja, protams, bija "neizglītotā kinoskatītāja" šaustīšana. Priecēja Želves nostāja, ka Saeimas lēmums piešķirt Dvēseļu Putenim līdzekļus bija "prettiesisks," lai gan es lietotu terminu "nelikumīgs" ar piebildi, ka šajā gadījumā likuma pārkāpēja bija pati likumdevēja iestāde! Un, Sīmanim, personīgi - neizglītoti esam mēs visi, arī tie filmdari, kuri nezina vai nesaprot Likumus, kas attiecas uz viņu nozari; kā arī tie "filmu producenti," kuri nesaprot vai izliekas nesaprotam savus tiešos pienākumus...
Skaisle
S
te jau gan jāpiekrīt par 101 procentu
  • 0
  • 2
nesapratu
n
Skatījos 100 g kultūras , kur kungs atļāvās skatītājus nosaukt par neizglītotiem vāja kino skatītājiem. No kurienes tik sliktas domas ? Politiķiem mēs esam mazie cilvēki labākajā gadījumā , žurnālisti mūs baro ar sagrābstītām ziņām , un te atkal dveš tāds pārākums . Apšķebināja .
Vārds
V
Vilšanās, protams, ir kultūras politika. Vislielākā vilšanās ir diskusijas rašanās par “Dvēseļu puteņa” finansējumu, kur beidzot atklātām kārtīm nozīmējās Grauba, Ēķis, Kalnaellis & Co kā pilnīgi bezmugurkaulnieki, kuri par ētiku, šķiet, vispār neko nav dzirdējuši.
  • 0
  • 0
e.s.Blofeld
e
Jā, varētu jautāt - kuri tad ir tie kino šedevri, ko dumais skatītājs nesaprot? Ja ir runa par vienu no pēdējā laika starptautiski sekmīgākajām latviešu filmām "Mammu, es tevi mīlu", tad man liekas, tā ir diezgan pašmāju skatītāju atzīta.
  • 0
  • 0
Skaisle
S
lūk,tas,ko Tu raksti - tā ir latviešu inteliģences tipiskākā pazīme - saukt tautu par stulbeņiem. Savas neveiksmes, savu nespēju novelt uz it kā nesaprotošo un nezinošo tautu. Un tad Sīmanim nav kauna tādu inteliģenci nosaukt par doniem kihotiem. Mēs jau laikam tad tos vecos laikus simbolizējošās vējdzirnavas.
  • 2
  • 1
nodomāju tāpat
n
nejauši sanāca redzēt to monologa fragmentu par neizglītoto latviešu tautu. pirmā doma bija - oho, cilvēks ar politiķa potenciālu! otrā doma - paga paga, es tā kā skatos visādas filmas, i blokbāsterus, i klasiskos gabalus, i ''intelektuālās'' filmas, arī jaunās latviešu filmas. un es nedomāju, ka izglītības sistēma ir vainīga, ka latvieši nesajūsminās par savu tautiešu garadarbiem. kaut gan, var jau būt, ka piejaucēšana no pirmajām klasēm nedaudz palīdzētu:))
  • 2
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
"Ģēniju laikmets pagājis..." - pasaulei vai mīļajai Latvijai? Pasaulei - nezinu. Bet - mīļajai LV, manuprāt, ģēniju laikmets vēl tikai priekšā. Ne?
Skaisle
S
Noskatījos 100 gr kultūras disjusiju. Atkārtojos - zivs pūst no galvas. Kā es sapratu -Homburga-Gailīte Demakovas laikos sarakstīja projektus miljonu saņemšanai un kad tos nesaņēma, tad atlikušos 3 gadus pavadīja gaudojot un žēlojoties. Savukārt, pašā raidījumā - nevienam ne no sagatavotajos sižetos uzrunātājiem, ne ēterā nebija drosme to pārmest un pateikt tieši un konkrēti. Un līdz arto Sīmaņa stāsts par inteliģenci kā doniem kihotiem absolūti neiztur kritiku. Tas ir stāsts par latviešu inteliģences lielu daļu - sūnu ciemiematniekiem - kuri sodās un spļaudās ,ka nevar to laimes lāci sagaidīt. Sasodīti drausmīgi tas ir. Sevišķi, kad es domās salīdzinu ,kā daudzu teātru aktieri iet un dara maksimālo, negaida ne debess mannu, ne laimes lāci. Man ir nelaba dūša no tādiem kino ļaudīm. Tad Grauba. perfekti tipiski. Mēs naudu Dvēselu puteni dabūjām likumīgi. Sasodīts, bet vai tad Lembergs nezog likumīgi? Tikko Valsts Kases Ābols vai Āboltiņš pateica ,ka LM uzdāvinātie 68 miljoni taču arī bija tautsaimniecībai izdevīgi. Un tad visi parex un kb. Cik skaisti Ārgalis pateica - Kr'jbankas zagļi tiksies Jaunajā vilnī, nevis cietumā. Tā kā visu cieņu Grauba - tev un tviem draugiem noteikti arī ordeņus iedos, varbūt pat Lāčplēša ordeni. Tāds malacis, nenobrīnīties. Tikai es tādas zagļu filmas par godu partijai un vadonim neskatīšos - principa pēc nē. Un kas skatīsies? Kam vajadzēs tās izrādīšanās vai sava alter ego virpināšanas filmas ? Starp citu - aizbrauciet uz Tallinnu - viņi - igauņu kinoļaudis varbūt var jums tos laimes lāčus aizdot?
Vārds
V
Blosfeld, nevis Jūs esat kaut ko palaidis garām, bet gan Skaisle. Kas gan viņai neliedz komentēt uz velna paraušanu. Viņa, pirms nosaukt A. Krievu par "Dvēseļu puteņa" režisoru, pirms tam par tādu paguva nosaukt arī vēl Graubu: "Tad Grauba. perfekti tipiski. Mēs naudu Dvēselu puteni dabūjām likumīgi. (..) Tā kā visu cieņu Grauba - tev un tviem draugiem noteikti arī ordeņus iedos, varbūt pat Lāčplēša ordeni. Tāds malacis, nenobrīnīties. Tikai es tādas zagļu filmas par godu partijai un vadonim neskatīšos - principa pēc nē. " Tā ka, Blosfeld, viss jau būs labi. Zvirbulis būs tas režisors, Skaisle bija vienkārši sanervozējusies.
  • 0
  • 0
e.s.Blofeld
e
"Patiesībā,tas,ka Dvēseļu puteni filmēs Krievs - tā goda vārds ir traģēdija" Es ļoti atvainojos - laikam esmu kaut ko palaidis garām. Vai tad Dvēseļu puteni nefilmēs jaunais un daudzsološais Armands Zvirbulis?
  • 0
  • 0
Skaisle
S
Nevis,mieru , mieru. Sāksim ar igauņiem. Zini, man viņi arī riebjās tādā ziņā,ka viņu dēļ skaidri jāapzinās viņu sekmes un mūsu atpalicība. Tas ir apmēram tā,ka sēdi telpā un jūties skaistule nr q un tad pēkšņi telpā ienāk jaunāka,skaistāka,bagātāka un gudrāka un uz tevi vairs neskatās. Nestāsti man kā Tu tajā brīdī jūties, es to pati labi zinu. Tāpēc- vienkārši - neskaud tos igauņus. Un palieku un kategoriski palieku pie sava,ka latviešu kino ļaudis ir kā sūnu ciema zēni,kas gaida uz laimes lāci salīdzinājumā ar igauņiem,kuri rīkojās. Un par viņu sekmēm - tur gan ir vieta diskusijām. Par manu enerģisko rīcību sabāžot vienā maisā - Graubu, Krievu, Zvirbuli un Stiebru. Godīgi sakot - godavārds,nu sajaucās man Graubas kungs ar Zvirbuļa kungu vietām, nu sajaucās. Bet tad padomā cik maza tur tomēr mana vaina,cik haotiski tie žurnālisti tomēr mūs informē. Bet - es šo komandu priekš sevis tik un tā paturu vienā maisā, jo viņi visi draudzīgi atbalsta negodīgumu naudas saņemšanā. Es esmu par taisnīgu, godīgu un atklātu naudas sadali radošajos konkursos un pilnīgi visās jomās. Arī mūzikas jomā,kuru kā saprotu , labi pārzini. Tad par Ascendum un Guanatanāmo. Nu tur atkal tev piekrītu, tikpat kā viens un tas pats. Tikai laikam tu to ironiski, bet 100% nopietni to domāju . Mums laikam būtiski šķiriski-idejiskā nostāja nesakrīt un sauc mani kā gribi un dzen mani zemē cik gribi - es nepadodos,tā ir nu jau asiņaina korupcija. Tā es uzskatu un āmen. Ko vēl varu teikt, laimes lutekle esi n- nevis - braukā tik pa A klases pasākumiem! Kā lai Tevi neskauž!!! Ko Tu vispār jēdzi un saproti no vienkāršās tautas dzīves? Ko?!! Neko,nulli!! Un mani kaunini. Fuj. Bet nu lai tev veicās, karma Tev varbūt tāda - A klases.
  • 0
  • 1
Nevis
N
Protams, ka es zinu Arvo Pērtu (diez ko nepatīk, Džons Taveners vai Pēteris Vasks man daudz tuvāki), tomēr tas "visvairāk atskaņotais" ir vājš arguments, jo tas ne par ko nerunā. Vien par kaut kādu modi uz kaut kādu autoru. Popsa - nē, jo savā laikā Pērtam izdevās kļūt slavenam Rietumos ar Rietumiem eksotiskajiem pareizticības muzikālās tradīcījas elementiem un to mērķtiecīgo lietojumu mūzikā - viņam veiksmīgi izdevās iekļauties Tavenera iedibinātajā tā dēvētajā "jaunajā garīgumā", ienesot tajā Rietumiem svešās ortodoksālās tēmas. Labi, Pērts un Nēme. Es jau arī neteicu, ka igauņiem nav pilnīgi neviena un nekā. Gan jau, ka kaut kas ir. Es tikai centos iebilst pret ļoti izplatīto, slimīgo un absolūti nepamatoto apgalvojumu, ka igauņiem ir viss un mums nekā. Un tāds apgalvojums tiešām ir totāli nejēdzīgs. Tur taču man piekritīsiet. Par Skaisli man vispār nav ko teikt. Loģikas nekādas - viņa sāk ar totālu jaukšanos faktos, piesien vienu grēku vairākiem cilvēkiem pēc kārtas, drīz vien atklājas, ka viņai ir bijis slinkums painteresēties, kas tad ir tās filmas režisors, par kuru viņa jau uzrakstīja, ka tie ir vairāki citi pēc kārtas, lai beigās paziņotu - vai nav vienalga, kurš ko darīja, jo visi viņi tāpat ir vienādi (Grauba vai Roze Stiebra, piemēram) un Ascendum - vispār ārprāts. Jā, Skaisle, par Gvantanamo cietumu pat nerunājot! Un es tiešām nezinu, ko Skaisle pagājušajā janvārī redzēja Londonā, kādu mūziklu, bet man nekad nav nācies ne redzēt, ne dzirdēt nevienu igauņu mūziķi ne Zalcburgas festivālā, ne Vīnes Valsts operā, ne Cīrihes operā un Tonhallē, ne Lucernā, kur man sanāk būt regulāri un kur allaž apmeklēju visādus ļoti interesantu pasākumus, ne arī sekojot aktualitātēm citos Rietumeiropas klasiskās mūzikas A klases pasākumos. Lietuvieši gan ir, lai gan arī mazāk kā latviešu, bet igauņi... nezinu, nav manīti. Arī Arvo Pērta atskaņojumi - nav manīti. Varbūt tos visvairāk atskaņo diskos. Par to gan es neņemos spriest. Un es saprotu, ka bija mana kļūda, ka ļāvu aizplūst sarunai klasiskās mūzikas virzienā (ziniet, krievi klasiskās mūzikas ziņā pārspēs mūs ar igauņiem, kopā ņemtus, laikam jau pie viņiem mazāk zog un valstī lielāka kārtība...), kaut gan sākās par filmām. Un filmu ziņā jau nu gan (un nevajag par Ascendum, valsts naudu, Gvantenamo cietumu) igauņus galīgi nav par ko skaust un apbrīnot. Atskaitot Pēteri Simmu, kas ir ļoti specfisks un ne katram patiks, bet kino viņam tāds kvalitatīvs sanāk, nekā cita vērā ņemama tur nav.
  • 3
  • 1
Tam Nevis
T
Igauņiem ir Nēme Jervi un Arvo Perts - visvairāķ atskaņotais mūsdienu komponists no nopietnajiem, ne popsa...
  • 2
  • 2
Skaisle
S
beidz spītēties,nevis! Saki,ka Roze Stiebra arī atbalsta nelikumības?! Nu tas jau nerunā pretī tam,ko es apgalvoju. To bezkauņu jau mums jo liels pulks. Kā Tu esi iedomājies, vai Latvijā pastāvētu ķēķiska tiesu sistēma,ja tai nebūtu jo plaša un daudzslāņaina sabiedrības atbalsta? Ja jau viens Zvirbulis vien no naciķiem naudu būtu dabūjis,viņu noknābātu un būtu miers, bet redz,ka inteliģence ir gatava nokārtu galvu,pazemīgi izstieptu roku stāties sētas pusē pie durvīm cerībā,ka pienāks arī viņu kārta. Rozei jau arī acīmredzot vecā loģika vien prātā ir. Nu nevaru es nepiesaukt to pašu slaveno Ascendum. Nu pēc pašu teiktā - paši eņģeļi, ne Zemes cilvēki, bet ja nopietni padomā ... nu padomā nopietni. Kā tur ir - dārga jau ļoti tā padomju blatu -šodienas korupcijas sistēma, vai ne? Kad pag.janvārī biju Londonā - tur biju visādos koncertos, operā un mūziklā. Un tur bija gan igauņu -somu diriģenti, šķiet, viens bija pat galvenais, gan mūziķi,baletdejotāji utt. Neslinko,pameklē pats. Es arī visu viena nevaru.
  • 2
  • 4
Nevis
N
"Bet tad padomā - visi trīs kungi - Grauba,Krievs un Zvirbulis ir vienoti,kā saka - atbalsta viens otru nesmukā un nelikumīgā naudas saņemšanā." No kura pirksta šis ir izzīsts? Roze Stiebra atbalstīja naudas piešķiršanu "Dvēseļu putenim" tādā veidā, kādā to piešķīra. Bet par to negribi runāt "Zaķīšu pirtiņas" dēļ? Tu esi vienkārši netaisnīga, un viss. Un to, ka igauņiem nav ne Garančas (augstākās raudzes mārketings), ne arī Kovaļevskas vai M. Rebekas līmeņa (uzvaras prestižākajos vokālistu konkursos, kaut arī bez aizraušanās ar Garančas hype), dziedātāju, tāpat ir skaidrs, bet par diriģentiem - nosauc, lūdzu, kaut vienu Marisa Jansona vai Andra Nelsona (Bostonas simfoniskais orķestris) līmeņa igauņu diriģentu! Mna ir vienalga, kā viņi dara, bet rezultāts man nešķiet nekas pat uzmanības, kur nu vēl skaudības vērts.
  • 3
  • 1
Skaisle
S
šauju netēmējot, to es gribēju teikt, bet patiesībā - vienalga - tēmēju vai netēmēju - man galvenias ir izšaut
  • 1
  • 2
Skaisle
S
nevis ! mieru un tūlīt tiksim ar visu skaidrībā. Vienā lietā Tev piekrītu uzreiz,kad man rodas opozicionāras izjūtas - šauju - īpaši tēmējot. Kā saka - lai tiek , kam pēc nopelniem, kam par svētīgu brīdinājumu. Bet tad padomā - visi trīs kungi - Grauba,Krievs un Zvirbulis ir vienoti,kā saka - atbalsta viens otru nesmukā un nelikumīgā naudas saņemšanā. Un tad jau mani aizrādījumi tomēr ir vietā. Visi vienādi bezkaunīgi. Un par igauņiem. Nu kā lai neņerkst un kā lai neskauž. Viņiem tāpat ir savi izcilnieki, režisori un diriģenti utt. Cita lieta,ka nav neviena Garančas līmeņa, bet kopumā jau ir gan viņiem augsta kultūra,tai skaitā - netaisa viņi šitādas šmuces - kur paši mākslinieki veicina nelikumības, beztiesiskumu un izmanto korupciju savu egoistisko mērķu sasniegšanai. Es ar saviem spriedumiem varbūt par daudz ātri auļoju, bet tikai varbūt, toties Tu, nevis, par daudz ar ļaunumu samierinoši. Un tā ņerkstēšana - zini - kad ir ko uzslavēt, tad uzslavas nežēloju. Es pat te atvainojos vienam cilvēciņam , kurš man sirsnīgi pajautāja vai es arī esmu gaismas ceļā. Ar to domājot to grāmatu ceļu. Nobēru savus skarbo viedokli kā ložmetēju kārtu. Pēc tam piezvanīju un atvainojos par to. Teicu,ka biju neomā, ka viedoklis nemainās, tikai pasniegšanas veids.
  • 2
  • 4
Nerri,
N
Skaisle taču rakstīja tieši otrādi, ka " igauņu filmas regulāri - cik regulāri nezinu, bet regulāri tiek līdz Oskara nominācijām". Tātad paškritikas igauņiem nav nekādas.
  • 1
  • 0
par Armandu Zvirbuli
p
Dvēseļu putenim vajag dot blata naudu, jo to taisīs mūsmāju seriālu režisors. Ko jūs gribat, lai viņš konkurē ar mūsu kino ļaudīm konkursā?
  • 2
  • 1
Nevis
N
Man nekas no igauņiem neskauž, jo ar kino gaumi man pagaidām vēl viss kārtībā. Man nepatīk šī mūžīgā ņerkstēšana latviešu stiliņā, cik mums viss slikti un cik igauņiem viss labi. Tās ir muļķības, jo arī igauņiem problēmu un nebūšanu ir pāri galvai. Bet par tiem latviešu režisoriem gan, pirms komentēt, kurš kuru filmu filmē un kuram naudu kādā veidā iedeva vai neiedeva, gan derētu vispirms painteresēties, jo tas nu gan ir skaidrs, ka Tu, Skaisle, no tā nesaproti ne rīta, ne vakara. Tu jau esi paguvusi pierakstīt topošo "Dvēseļu puteni" a) Aigaram Graubam, b) Arvīdam Krievam, lai gan tas ir c) Armanda Zvirbuļa projekts. Man viņi visi ir vienaldzīgi, atskaitot A. Grauba man patīk kā "Jumprava" dalībnieks, nevis kā kino darbonis, sauvkārt A. Krievam kādreiz sen bija labas filmas. Man nav nekādu interešu attiecībā uz šīm personām, mani vienkārši kaitina šāda veida nenormāli neprecīza apšaudīšanās ar apvainojumiem komentāros - vai nav vienalga, uz kādu mērķi šaut, ka tik šaut. Tā sanāk, Skaisle! Tā ka ne jau man jāizbeidz. Un nesūti tikai mani, lūdzu, skatīties igauņu filmas ar nolūku ārstēt manu skaudību, jo tādu ekzekūciju es vienkārši neizturēšu! Mēģināšu izskaust sevī skaudību ar bez tādas sevi spīdzināšanas. P.S. Varbūt kaut ko palaidu garām, bet man šķiet, ka rakstīja taču, ka "Namejam" vispār atteica jebkādu finansējumu! Bet Tu raksti, ka tādā pašā vīzē esot piešķirts. Nav labi tā darīt!!! Rodas iespaids, ka Tev pašai kaut kas dikti kremt, tikai tas ir kaut kas tāds, kas dzīvē nemaz nepastāv. P.S.2. Vari pateikt, kāpēc igauņiem vispār nav (atskaitot PSRS zvaigzni Otsu pirms aptuveni 100 gadiem) starptautiska līmeņa opersolistu, bet mums ir daudz? Varbūt igauņiem skauž? Tas ir retorisks jautājums, uz kuru atbilde nav nepieciešama. Nevienam nekas neskauž, un nav labi melot, apgalvojot, ka pilnīgi visās sfērās igauņi ir mūs apsteiguši. Goda vārds, apnicis.
  • 4
  • 1
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Ja igauņi nav pietiekušies uz Oskaru, tad varbūt tāpēc, ka viņiem piemīt veselīga paškritika jeb, kā mēs moderni sakām, "veselīgs pašnovērtējums"? Un, jā, Armands Zvirbulis - vai jau atkal viens no tiem mūsu mīļajā LV, kuru galvenā kvalifikācija ir slavens tēvs [Miks Zvirbulis]?
  • 7
  • 1
Skaisle
S
nevis!!! Tu izeidz šito. Nepietiek,jau, ka ne Grauba, tagad arī , ka ne - Krievs ! Nu DEBESS Visu Svētā! Kas tas par Zvirbuli ? ! Kāpēc ne Ērglis vai Lācis? Un beidz taču skaust un nonicināt igauņus! Ja nezini - sameklē internetā ! Mani tramdi, bet pati tāpat jaucies! Kaut kāds trakums, patiešām.
  • 2
  • 4
Nevis
N
Skaisle!!! Izlasi vispirms un tad komentē! 1. Nevis A. Krievs (Dancis pa trim), bet gan A. Zvirbulis būs "Dvēseļu puteņa" režisors 2. Kad un kādā veidā A. Grauba un Andrejs Ēķis vispār ir saņēmuši kādu naudu filmai "Namejs", kur nu vēl tādā pašā veidā kā "Dvēseļu putenim"? 3. Pēc visām iepriekšējā elementārā jucekļa faktos un apsūdzībās Skaisles spriedelējumi par igauņu kino un to, par ko viņai ir vai nav kauns, vienkārši neliekas relevanti. Nezinu nevienu igauņu filmu, kura būtu nominēta (turklāt regulāri!!!) Oskaram. Visas valstis, kurām nav slinkums izvirza savas filmas Oskaram, arī Latvija, starp citu. Tikai nekad nav dzirdēts, ka Igaunija kaut reizi būtu tikusi tālāk par Latviju šajā procesā. Un vispār - tie laiki, kad Oskaram izvirzīja un nominēja patiešām labas filmas, beidzās vēlākais 80. gados. Tā ka Oskars jau nu gan nav nekāds vis kvalitātes un patiesas mākslas, bet drīzāk veiksmīga mārketinga rādītājs. Un tas nu tiešām nebūs tas, pēc kā var spriest, vai kino ir labs.
  • 4
  • 1
Skaisle
S
un par igauņiem. Viņi nevaino valsti naudas nedošanā, viņi neslinkoja un sarakstīja projektus un no ES saņēma daudzus, cik tieši nezinu,miljonus eiro. Igau\nu filmu izrādīja Arsenālā vai Baltijas pērlē, igauņu filmas regulāri - cik regulāri nezinu, bet regulāri tiek līdz Oskara nominācijām . Un tiešām, nevaru nosaukt nevienu igauņu filmu,kura būtu jāskatās ar tādu kaunu, kā viena otra latviešu filma.
  • 3
  • 4
Skaisle
S
Ak,Graubam ar Ēķi tādā pašā vīzē iedots Namejam. Patiesībā,tas,ka Dvēseļu puteni filmēs Krievs - tā goda vārds ir traģēdija. Citādi nepateikšu. Jo filma Dancis pa trim bija īsta latviešu kino traģēdija. Zemāk kur krist nav, vienkārši nav. Noskatījāmies Gravitāciju un ja ne tas amerikāniskais šovinisms - būtu laba filma, tagad tikai mūsu planētas skaistums no šīs filmas prātā palicis. Bet no Dancis pa trim prātā palicis tikai kauns,ka tā skaitās latviešu filma. Pārfrazējot - ir slikāk kā Tu domā , Skaisle.
  • 0
  • 2
Ūja ūja
Ū
P.S. Kino ziņā gan igauņi, neskatoties uz varbūt daudz sakārtotāko infrastruktūtu, nespēj līdzināties. Arī tā viņu slavenā kinoskola, ko viņi Tallinā nodibināja ar ambīcijām būt par visas Baltijas kinoskolu, tāds čuš viens sanāca. Kur ir tās izcilie absolventi, kuriem pa šiem padsmit gadiem, kopš skola dibināta, jābūt jau bija nez ko sasniegušiem, jaunu virzienu iedinājušiem utt. Es nezinu nevienu vērā ņemamu vārdu vai filmu, ar kuru tā varētu lepoties. Arī padomju laikos, kad naudu deva visiem vienādi, igauņu kino turējās tālu iepakaļ Rīgas kinostudijai. Nauda un infrastruktūra ir viena lieta, otra lieta - reālā prasme un radošais gars, lai kaut ko tiešām labu uzfilmētu.
  • 4
  • 1
Ūja ūja
Ū
Pričom Grauba? Ne viņam to naudu deva, ne nedeva, ne viņš arī to "Dvēseļu puteni" filmēs. Viņš tikai izteica savu viedokli, ka atsevišķos gadījumos naudu var piešķirt arī tā. Viņa viedoklim var piekrist vai nepiekrist, bet nekādas personiskas ieinteresētības no viņa puses te nevar būt, jo "Dvēseļu puteņa" režisors ir Armands Zvirbulis, producents - Gints Upmalis. Starp citu, no kinoļaužu puses atbalstu šāda veida finansējuma piešķiršanai ir izteikusi arī Roze Stiebra. Simptomātiski, ka viņu Želve nepaaicināja uz diskusiju raidījumu, jo laikam Rozi Stiebru viņa tomēr neatļautos tā norāt, kā norāja Graubu. Starp citu, negaidīju no vienmēr tolerantās Želves tādu neprofesionālismu - tik klaji paust savu personisko nostāju, izmantojot savu raidījuma vadītājas statusu.
  • 6
  • 2
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Ko? Grauba taisīs Dvēseļu puteni? Tiešām?
  • 5
  • 0
gpd to Jānis Prātnis
g
Paldies Dievam, visi latvieši prātu vēl nav zaudējuši!
Vārds
V
Stradiņa roulmodeļi arī ne!
  • 0
  • 0
J.P.
J
Latvieši nevar apturēt laika riteni.
  • 0
  • 0
taks
t
Par to šļuru un klusējošās inteliģences skatu uz realitāti, brīžiem varētu piekrist. Tomēr, ja šī sistēma spējīga radīt dāvjus sīmaņus, alvjus hermaņus, vai kaut vai parastu, bet veiksmīgi ražojošu uzņēmumu īpašniekus Latvijas laukos, tad tik slikti un bezcerīgi nemaz nav. Tā kā man tuvāks praktiskais skats uz dzīvi, es teiktu, – Dāvi, starp darbiem ražo bērnus, audzini tos ar savu prātu un domāšanu, valsts būs tikai ieguvēja. Meklējot „metanaratīvi” nozīmi, uzdūros šim. http://www.lmf.lv/LMF/publikacijas_files/Postmodernie%20laiki.pdf Hm, patiesi interesanti, lasu un priecājos :).
Onkam
O
Eizenšteina māte (pēc Staļina "pavēles" lūdz dēlu atgriezties PSRS) - viņš tolaik strādāja ASV un Meksikā
Oma
O
Ģenialitāte ir prāta stāvoklis, ko apaugļojušas zināšanas. To nenosaka ne valsts, ne vara- kur Dievs iesējis, tur arī laikā un vietā ir! Ar dedzību novilkt robežas, tas tik raksturīgi jaunībai! Šis gadsimts atnesīs daudz vairāk pārdzīvojumu un pārbaudījumu cilvēcei, nekā ceram, jo zinātne nestāv uz vietas, tāpat kā alkatība, varas kāre un citas cilvēkiem tik pazīstamas lietas. Ja jau tagad tiek runāts, ka visus cilvēkus vajadzētu <<iečipot>>, tad runa jau vairs nav par tumšajiem viduslaikiem, bet <<tehnoloģisko>> verdzību!
jaunais Verters
j
lūk, bauru trentiņjānisma adepts piedalās filmelē kur slavinās 1. pasaules kara laikā vācu zaglīgo plukatu trakošanu Latvijā, kur tie līdz pēdējam brīdim vēl cerēja saņemt katrs pa muiželei, iejūgt tādu sīmani arklā un uz viņā sieveles izmantot ius primea noctis... Servīlisms un verdziskums ļautiņos gan ir gigantisks, tāds sāk pateicīgi smilktēt jau pēc 90. gadu sākuma pirma atdzīta Opeļa Kadeta vai 1. Golfa, un tad ļurina ka Kārlis Mors no šillera "Laupītājiem":)))
pašmāju adepts&gt;jaunajam Verteram
p
Bauru trentiņjānisms - kAS TAS TĀDS? Zinu tikai lielisku franču kinoaktieri Trentinjānu. Vai neesi pārņemts ar pietukkrustiņismu visā universumā?
  • 1
  • 3
Jānis Prātnis
J
Naivi ir cerēt, ka paviršība un virspusība nākotnē tiks vērsta atpakaļ. Mēs dzīvojam laikmetā, kad ātri, nozīmē efektīvi un konkurentspējīgi (tas nekas, ka pavisrši un pa virsu), bet lēni un pamatīgi nozīmē stagnējoši atpalicīgi un nekonkurentspējīgi. Šis process vēl paātrināsies un Zolitūdes kļūs par normu, diemžēl. Redz, bagātais ķīnietis grib visvvisvaugstāko debesskrāpi uzbūvēt sešos mēnešos, nākamais vēl ātrāk gribēs. Kas apturēs naudas trakumu? Tas pats ir emociju pasaulē - pa virsu, uz ātro, jo trakāk, jo labāk. Filma ļaus dažiem pasapņot, jā, tā kādreiz bija, citi brīnīsies: ko man gribēja pateikt? Tā nomanas puses nav pesimistiskas un depresīvas ainas spilgtināšana, bet objektīva pasaules un sabiedrības virzības konstatēšana. Atpakaļ ceļa nav. Zinātnes progress un naudas vara spiež gāzes pedāli grīdā. Var jau uz brītiņu ieiet mežā un pabūt klusumā, var izbaudīt nopietnas mākslas izraisītās sajūtas, bet tad atkal esam spiesti atgriesties trokšņainajā dzīves autodromā un ļauties arvien lielākam paātrinājumam.
e.s.Blofeld
e
Nepiekristu jaunajam meistaram, ka franču kino labākos darbus veido pēdējie strādājošie jaunā viļņa pārstāvji.Piemēram, ļoti smuko filmu "Neaizskaramie" (Intouchables) veidoja divi četrdesmitgadnieki.
Skaisle
S
Lūk sākšu ar citātu. "Es negribētu apgalvot, ka viņus tāpēc var dēvēt par "pacientiem", bet es domāju, ka tā ir klusējošā inteliģences daļa, kura jūtas bezspēcīga pret notiekošo un nespēj skaļi pretoties. Viņi var izveidot nelielu mikrokosmosu sev apkārt, viņiem var būt tuvākie draugi, ar kuriem dalīties, runāt un iedzert, – viņiem ir dzīve pašiem priekš sevis, bet uz kopējo sistēmu viņi tikai noskatās, jo neredz iespēju – tā disproporcija ir tik liela, ka vērsties pret to ir tāda donkihotiska ākstīšanās: ja mēs vienkārši sekojam līdzi interneta portāliem, katra nākamā ziņa rada arvien lielāku neizpratni par to, vai patiešām mēs varam dzīvot tāda līmeņa idiotismā, un kļūst skaidrs, ka jebkura cīņa pret to tik un tā ir zaudēta. Labāk paklusēt." Un tad manā vērtējumā - nav jau tā,ka inteliģencei,ka tik jēli un g''levi būtu inteliģenti. Es par to pašu Ascendum. Kad var ērti iekārtoties pie tās pašas strutainās korumpatīvās sistēmas pupa, pa kuru tomēr plūst nauda,kas nesmird, tad inteliģencei, vai teiksim tā - daļai no inteliģences pietiek gan uzņēmības,gan nekaunības. Man Šlāpins rakstīja - vai tad es neko nezogot, vai tad par mani nodokļus nomaksājot utt. Patiešām - liekot roku uz sirds - nezinu, varbūt es arī apzagtos, varbūt es arī savu prātu un sirdi noskaņotu,ka citādi jau nemaz nevar, bet es patiešām nezogu, ne apzināti, ne neapzināti, ne tieši, ne netieši. Šodien tāda diena - ļoti ļoti nevaļīga, bet man šķiet,ka būtu īstā reize par ko paspriesties.
Es arī
E
gaidu abas filmas. Lai veicas!
Pēteris
P
Paldies par saistošo interviju; mudināja aizdomāties. Ar interesi gaidu jauno filmu, un veiksmi režisoram un komandai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja