Viens no šīgada pārbagātās Latvijas koncertdzīves lielajiem notikumiem ir angļu mūziķa Pītera (Pīta) Dohertija 30. aprīlī gaidāmais akustiskais solokoncerts Palladium Rīga. Šī būs viņa otrā viesošanās Latvijā – Pīts ir uzstājies festivālā Positivus Salacgrīvā 2009. gadā. Vēl pirms tam reiz bija paredzēts koncerts Rīgā ar grupu Babyshambles, bet tas diemžēl tika atcelts – toreiz Pīters Dohertijs prata regulāri iekulties visādās nepatikšanās. Arī abās reizēs, kad man palaimējās grupu noķert festivālos Norvēģijā un Vācijā, tās koncerti bija pārcelti par vairākām stundām sakarā ar aizķešanos robežkontroles punktos.
KDi radās iespēja īsai sarunai ar mākslinieku platformā Zoom. Kad norunātajā laikā uz ekrāna parādās īstais Pīters Dohertijs, pirmajā mirklī šķiet, ka notikusi tehniska kļūda un nejauši ir atvēries kāds sens video, jo mākslinieks izskatās daudz labāk nekā redzētajās pēdējo gadu fotogrāfijās. Tajās, kā arī koncerta reklāmās izmantotajās oficiālajās publicitātes bildēs redzēto kāda cienītāja sociālo tīklu komentāros noraksturoja ar vārdiem: "Cilvēks jau sen no alkohola un narkotikām pārgājis uz franču sieriem." Vienlaikus tā bija arī atbilde uz kāda uzdoto jautājumu – vai viņš patiešām atbrauks?
Jāatgādina, ka savulaik vai ik dienas Londonas mūzikas un arī dzeltenajā presē pieminētais Pīters Dohertijs, kurš jau bija kļuvis gana pazīstams kā britu rokgrupu The Libertines un Babyshambles līderis un solomākslinieks, ir viens no mūsdienu talantīgākajiem britu roka dziesminiekiem ar sev vien raksturīgo dzejas un melodiju rakstīšanas stilu, ne ar vienu citu nesajaucamo balss tembru un izpildījuma manieri.
Pete Doherty: Last of the Rock Romantics/ Pīts Dohertijs. Pēdējais no roka romantiķiem – tāds ir 2007. gadā izdotās Pītera Dohertija biogrāfiskās grāmatas nosaukums. Pītam arī šoreiz ekrāna "tajā pusē" ir galvā vienmēr raksturīgā elegantā hūte, jo viņš taču jau trešo gadu desmitu ir pazīstams ne vien kā savulaik skandaloza rokmūzikas, bet arī stila ikona. Viņš lielākoties ir arī savu albumu vāku dizaina autors, ko arī uzreiz var atpazīt, – nav šaubu, ka Down in Albion (2005), Grace/Wastelands (2009) un Peter Doherty & the Puta Madres (2019) ir viena un tā paša cilvēka roku darbs.
Interesants fakts – Babyshambles debijas albuma regeja dziesmā Pentonville, kurā repo kāds Pītera Dohertija cietumā sastaptais vīrs, vārdā The General, līdzās skotiem, īriem, krieviem, indiešiem, horvātiem, vjetnamiešiem ir pieminēti arī latvieši (dziesmā tiek uzskaitītas dažādas tautības, kuru pārstāvjus var satikt Pentonvilas cietumā). Pašlaik Pīters Dohertijs ar ģimeni, ko izveidojis ar savas pavadošās grupas The Puta Madres taustiņinstrumentālisti Katju de Vidasu, dzīvo Francijā.
Sveiks, Pīter! Prieks tevi redzēt un dzirdēt.
Sveiks, Uldi!
Esmu no Latvijas, kur jau drīz gaidām tevi ar koncertu. Pats esmu pieredzējis vairākus Babyshambles, The Libertines un tavus solokoncertus. Šogad esi īpaši aktīvs – vasarā gaidāmi koncerti ar abām nu jau par XX gadsimta roka klasiku kļuvušajām grupām, savukārt tagad dodies soloturnejā From the Baltic to the Bosphorus. Teikšu godīgi – lai arī joprojām katru nākamo tavu ierakstu nevar nosaukt citādi kā par meistardarbu, viens no maniem visiemīļotākajiem albumiem ir un paliek šis (rādu savu Babyshambles jau par retumu kļuvušo 2005. gada debijas plates Down in Albion pirmās tirāžas eksemplāru, par ko Pīts murrā aizkustinājumā).
Tas šķiet patiešām neticami vai pat neiespējami, ka pēc gandrīz desmit gadiem esam atkal sanākuši kopā spēlēt koncertus, un tas notika tieši pēc Patrika Valdena nāves pagājušogad. Kaut arī viņš vairs nespēlēja ar mums jau sen – kopš 2006. gada –, Patrikam bija ārkārtīgi liela nozīme kolektīva rašanās laikā. Tas bija diezgan haotisks un miglaini tumšs periods mums abiem, taču nedrīkst noliegt vai aizmirst, ka tajā dzima arī brīnumainas lietas – mēs ticējām viens otram un kopā sarakstījām daudzas pirmā albuma dziesmas.
Patriks bija arī izcils galvenās lomas atveidotājs videoklipā Fuck Forever – viņš ar savu velnišķīgi valdzinošo skatienu un uzrunu nohipnotizē kinoteātra kasieri, kura klipa beigās viņam arī ļaujas. Taču pats galvenais ir Patrika satriecošā ģitāras kaucināšanas prasme, īpaši sākums, kas man šķiet ne mazāk ikonisks kā šodien katram no galvas zināmās Deep Purple, Nirvana un Džeka Vaita lielāko hitu ievadskaņas.
Jā, ģitārpartijas no 8 Dead Boys un Fuck Forever ir leģendāras, un ne tikai tās vien. Mēs bijām ļoti dažādi savās muzikālajās ietekmēs, tāpēc lieliski papildinājām viens otru. Tas bija neizmērojams atbalsts brīdī, kad mani izmeta no The Libertines, un visi jau sen zina, par ko. Patrikam tolaik bija tāda kā grunge fāze – patika Nirvana, Hendrikss, Red Hot Chili Peppers un Dinosaur Jr. –, savukārt es biju vairāk nācis no tādas kā britu "modu" un panku vides, un šī laikam bija laba kombinācija, lai tā ķīmija iedarbotos vienīgajā īstajā virzienā. Miku Džonsu no The Clash, kurš producēja The Libertines un Babyshambles pirmo albumu, sajūsmināja Patrika ģitārspēle. Pagājušā gada novembrī ar Babyshambles esam izdevuši arī jaunu singlu Dandy Hooligan – tādu regeja un ska gabalu.
2006. gada Babyshambles minialbumā The Blinding EP jums ir tāds arī mazliet ņiprāks ska – I Wish, savukārt jaunajā soloalbumā Felt Better Alive īpaši aizkustinoša man šķiet Pot of Gold – šūpuļdziesma meitiņai, kurā tu soli nopirkt viņai daudz visādu foršu draņķu, ja šī dziesmiņa kļūs par hitu.
Liels paldies! Man atkal ir iekrājušās jaunas dziesmas, un es aizvien cīnos pats ar sevi, jo nevaru izlemt, vai kāda no tām būtu spēlējama ar Babyshambles vai pietaupāma manam nākamajam soloalbumam.
Felt Better Alive dziesmu Stade Océan es patiešām spētu iedomāties kā Babyshambles hitu. Man ļoti mīļa ir kopā ar Pīteru Volfu jeb Wolfman tapusī balāde For Lovers, kas līdz ar sološedevru Last of the English Roses skan arī Rīgas koncerta reklāmā. Gadiem ilgi esmu mēģinājis pierunāt For Lovers pārdziedāt latviešu mūziķiem, bet neviens mani neklausa un to nedara – būs vien Rīgā tev tā jādzied pašam.
Domāju, ka For Lovers dziedāšu – parasti to arī daru, ja publika prasa, bet es dažreiz mēdzu tai aizmirst akordus, jo ir divas versijas, no kurām viena ir ļoti vienkārša (Pīts pieceļas, paķer akustisko ģitāru, apsēžas atpakaļ, uzspēlē un ekskluzīvi pat nodzied dažas frāzes – U. R.), bet ieraksta versijā to pavada klavieres un stīgas, ģitāra pievienojas pakāpeniski un kulminē beigu daļā. Man mazliet jāpavingrinās, un tad viss sanāks. Gan jau koncertā skanēs arī Back from the Dead, Felt Better Alive un Pot of Gold… Parasti akustiskajiem solokoncertiem es nesastādu dziesmu sarakstu iepriekš. Katru reizi vados pēc situācijas, pirms koncerta izstaigājoties un aprunājoties ar cilvēkiem, sekojot paša sajūtām, ko šajā reizē vajadzētu spēlēt. Koncertu beigām parasti atstāju Fuck Forever, jo cilvēkiem tā patīk un akustiski skan labi. Piedodiet, bet ar pilnu pavadošo sastāvu es atbraukšu uzspēlēt nākamreiz.
Vai vēl mēdzat uzstāties kopā ar savu kundzi Katju de Vidasu, kura spēlēja tavā pavadošajā grupā The Puta Madres, ar ko ierakstīts arī 2019. gada albums?
Jā. Kad braucam turnejā ar pilnu sastāvu, Katja spēlē taustiņinstrumentus. Pašlaik tas ir sarežģīti – sakarā ar Brexit visiem ir jākārto birokrātiskas formalitātes. Šoreiz mēs braucam trijatā – es, skaņu inženieris un ģitāru tehniķis.
Vai tu joprojām arī glezno?
Kad vien sanāk, mēģinu, bet pašlaik, kad man ir diezgan intensīva koncertdzīve un ģimenē aug mazs bērns, brīvajos brīžos cenšos pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā ar meitiņu. Grūti atrast laiku kaut kam tādam, par ko tu pat aptuveni nevari prognozēt, cik tam vajadzēs laika. Māksla nepakļaujas standarta laika skaitīšanas likumiem. Tu tajā esi iekšā pavisam vai nemaz.
Kaut kad Palladium Rīga – tajā pašā vietā, kurā uzstāsies 30. aprīlī, – izcilu, eksplozīvas enerģijas pilnu koncertu nospēlēja tavs kolēģis, otrs The Libertines līderis Karls Barats ar grupu.
Ar Dirty Pretty Things vai ar The Jackals?
Dirty Pretty Things.
Tad jau tas bija ļoti sen.
Laiks ar katru gadu skrien arvien ātrāk un ātrāk.
Jā, bet kur gan tas tā skrien?
Ko tu ieteiktu cilvēkiem, kuri gatavojas doties uz tavu koncertu?
Brīdī, kad ziņu kanālos ik dienu redzam tik daudz sliktu ziņu par to, ka kaut kur kāds atkal iebrūk kaimiņvalstī, cilvēki cits citu apspiež un nogalina, apzog un melo, vajag atcerēties, ka ļaušanās mūzikas maģiskajam spēkam un dejām spēj padarīt šo pasauli kaut par kripatiņu labāku. Nāciet uz koncertu un varbūt pa ceļam iedzeriet mazliet ruma lietus laikā!
PĪTERS DOHERTIJS
Koncertzālē Palladium Rīga 30.IV plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 43,26