Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Saruna ar Ingu Žoludi. Darbarūķis rakstnieku namā

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Ragana
R
Varēja turpināt atpūsties. Visiem būtu labāk. Vairāk koku paliktu dzīvi.
Vinetū
V
Vispār jau nav tik vienkārši. Man piemēram, slavenie skandināvu kriminālromāni šķiet ļoti holivudiski, plakātaini, tukši un ārišķīgi. Bet pasaulē taču pērk un kotējas visas viņu grāmatas. Tā kā - ir pamats diskusijai - kas ir laba literatūra, kas ir labs , izglītots lasītājs.
Sato
S
Rīgā tikko bija Roza Liksoma. Īpaša rakstniece ar īpašiem romāniem. Kurš gan to visu noliegs. Tāpat - ir taču sācies fantastikas romānu uzplaukums. Kāpēc? Nespēja runāt tiešā valodā, bet caur fantāzijas tēliem? Tās visas ir tādas interesantas lietas, protams.
  • 3
  • 0
Vārds
V
Bet skandināviem ir arī Bakmana "Vīrs, vārdā Ūve", Jūnasona "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu", Ketu "Vecmmāte", Korhonena "Ārstu romāns".
  • 2
  • 0
Vinetū
V
Vispār jau nav tik vienkārši. Man piemēram, slavenie skandināvu kriminālromāni šķiet ļoti holivudiski, plakātaini, tukši un ārišķīgi. Bet pasaulē taču pērk un kotējas visas viņu grāmatas. Tā kā - ir pamats diskusijai - kas ir laba literatūra, kas ir labs , izglītots lasītājs.
Margarēta
M
Ar visiem kultkapitāliem un citiem pasākumiem ir paredzēts noturēt latvjuliteratūru pie dzīvības, bet rezultāts ir tieši pretējs iecerētajam. Katra šāda grāmata samazina latviski lasošo interesi par latviešu literātu veikumu. Ikstena vispār ir kaut kur kategorijā "Monika Zīle un Lauku avīzes romāns". Bet kaut kādā dīvainā kārtā literārā elite izliekas, ka tā nav, un visām varēm mēģina mums iestāstīt, ka tā nav. bet mēs taču neesam muļķi!
Margarēta
M
Baklāne vismaz ir sapratusi, ka nav vērts turpināt melīgo reklāmas kampaņu. Tas vienkārši sabojās pašas reputāciju un ievilks tai pašā purvā, kur Ikstena un faņes fanes, kas atļaujas apgalvot tādas muļķības kā "Mātes piens ir dziļš romāns". Tur nu nekā dziļa nav. Tā ir šabloniska lubene, kur tēli kaut kā tiek pievilkti kuslam, vājam, kaitinoši neaizraujošam sižetam.
  • 7
  • 0
Vēsturiskais romāns?
V
Neapšaubāmi, Ikstenai ir savi mākslinieciski un personiski iemesli, kāpēc šajā sarežģītajā vienādojumā neiekļaut papildu elementus, tomēr, ja šo darbu uztver kā psiholoģisku romānu, tad tas zināmā mērā laupa ticamības momentu vai, mazākais, rada iespaidu, ka kaut kas tiek noklusēts. Pēc B.Simsones reklāmas kaut nedaudz N.Ikstenas "Mātes piena" analīzei pietuvojas A.Baklāne Satori. Nu vismaz..., pie tam ļoti saudzīgi. Protams te ir jautājums par atbilstību vēsturiskā romāna cikla darbam. Domāju, ka par to būtu izvērstāk jārunā - kas ir vēsturiskais romāns. Turklāt arī psiholoģiskā romāna ziņā nav ticamības. Un tā nav pirmā reize N.Ikstenas darbos, kad viņa būvē darbu savu personisko motīvu vadīta. Ar mākslu var sastrādāt ļoti lielas ziepes: No vienas puses, māksla ir rotaļa, bet, no otras, – tā ļoti ietekmē cilvēka prātu un jūtas. Mākslinieks ir bīstama profesija, jo viņš kaut ko var pasniegt tā un var pasniegt citādi – atkarībā no viņa ētiskā uzstādījuma, no viņa atbildības, no viņa mazajiem vai pat lielajiem "svētajiem meliem". Mākslinieki uzskata, ka viņu stāvoklis, viņu pienesums dzīvē ir tik ārkārtīgi būtisks, ārkārtīgi cienījams un tā tālāk, bet tas viss, manuprāt, ir jānopelna – būt cienījamam nevis tāpēc, ka tu esi mākslinieks, bet tāpēc, ka tev ir atbildība, ka tu to ētiski un morāli ļoti augstu turi. Ar mākslu var sastrādāt ļoti lielas ziepes un to arī dara, kad nav atbildības. (P.Krilovs).
  • 6
  • 0
Vinetū
V
par Ikstenu jau visu norunājām - kundze pratusi sev izkārtot VKKF un citu fondu ziedojumu naudu , tas arī viss. Varbūt nevajag otrreiz visu to pašu. Jautājums varētu būt kāpēc tas tā ir iespējams - šis liellopa princips - vai tiek kaut kas darīts,lai tādas lietas neatkārtotos? Patiešām nevaru nosaukt nevienu lielāko mediju Latvijā, kurā nebūtu bijusi Ikstena uz grāmatas iznākšanas laiku. Visu cieņu - labi,ka tiek reklamēta un lai cilvēki pērk un lasa un lai spriež. Jautājums - kāds mums - sabiedrībai - naudas devējiem no tā labums. Varbūt prātīgāk būtu bijis izsludināt konkursu un dot iespēju rakstīt visiem un tad neatkarīgu kritiķu komisija izvērtētu uzrakstīto. Nevis kā tas ir šobrīd. Aplis, kurā visi rakstītāji draudzīgi saķērušies un vaļā nelaižas
  • 6
  • 0
Margarētai
M
Ikstena vēsturiskā romāna ietvaros iespīlējusi privātājai dzīvei un dzeltenajai presei pietuvinātu stāstu ar autobiogrāfiskiem iestarpinājumiem. Kāds tam sakars ar vēsturisko romānu?
  • 9
  • 0
Tulks
T
Re, pašslavināšanās nostrādā! Ar to var visu! Nupat radio ziņo, ka Ikstenas klišeju pārpilno gaudugabalu varētu pat tulkot, izdevēji piejaucēti! Ārprāc!
  • 6
  • 0
Kriks
K
Piekrītu gan Rīta sniega, gan Margarētas viedoklim, tomēr lasītāju klubiņš maz palīdzēs, ja raksnieku atpazīstamību veidos brutālas pašreklāmas kampaņas. Ja pirksim mākslīgi saslavētās grāmata, amatnieciskais biznes turpināsies un Kultūrkapitāla finansējums kusīs kā rīta sniegs. Pēc Mātes piena izlasīšanas nolēmu nepirkt nevienu brangi servētā prezentācijā atvērtu, vai cocakolas reklāmas stilā izreklamētu darbu. Nav jēgas lasīt biznesa nolūkos sameistarotus tekstus.
Margarēta
M
Trakākais, ir tas, ka tas, kas šobrīd notiek, ir kaps latviešu literatūrai. Visas šīs dāsni kultūrkapitāla finansētās grāmatas, kas ir amatieriskas, saļepinātas, lai iekļautos termiņā, nokauj uz visiem laikiem cilvēku interesi par latviešu literatūru, kurai ir jākonkurē un būtu jāspēj godīgi konkurēt ar citvalstu literatūru, kuru cilvēki pērk un lasa ar interesi, nevis dīvainas pienākuma sajūtas vai melīgas reklāmas kampaņas vadīti. Ja tu, cilvēks, iegrābies vienreiz, iegrābies otrreiz, trešo reiz tu uz latvjlit plauktiem grāmatnīcā pat nesāksi skatīties.
  • 10
  • 0
Margarēta
M
Pastāstīšu, kā man gāja ar izslavētajiem Sarkanajiem bērniem. Biju brīvdienās pie siltas, zilas jūras. Tikko izlasījusi noliku malā Annas Maiklzas "Winter Vault". Labi uzrakstīta, bet pagarlaicīga, stiepta. Tad man iedeva sarkanos bērnus. Domāju, nu, jāizlasa tak viena latviešu grāmata gadā, šī tāda saslavēta, saslavēta. Es lasīju visu tos asiņu, dubļu un vēmekļu šļuru, biju jau kādā trešadaļā, bet lasīju bez intereses, ar pienākuma izjūtu, kā lasa skolas obligāto literatūru. Un tad es sev uzdevu godīgu jautājumu - kāpēc es, pieaudzis, gudrs cilvēks šķiežu savu dārgo laiku un pie siltas, zilas jūras lasu kaut ko tik pretīgu un garlaicīgu reizē. Grāmata ielidoja turpat dienvidzemes misenē. Vai es kādreiz pirkšu kādu žoludes grāmatu? Nē. Man netrūkst naudas, bet sāk trūkt vietas grāmatām. Vai gribēšu kādu lasīt? Labprātīgi laikam ne. Un tā ir ar praktiski visiem šobrīd redzamajiem latviešu literātiem. Ja nekad pirms tam nav lasīts, droši vien var palasīt at ar zināmu interesi, bet, ja tās grāmatas nonāk tavā rokā pēc tam, kad lasīts kaut kas tiešām labs, viņas izlasīt ir neiespējami.
Ragana
R
Bet, redz, viņa pieder kliķei, viņu slavēs, slavēs un slavēs. Bet mēs varam tikai... nelasīt.
  • 2
  • 0
polovcietis
p
Dzejā tas pats.
  • 3
  • 0
Rīta sniegs
R
Nupat ir aizgājusi vairāk gānīšanās, kā viedokļu apmaiņa. Nekas nav tik vienkārši, Biju Dailē uz izrādi EQUUS. Tai brīdī,kad sapratu,ka galvenā varoņa diagnoze ir klīniska, bet uzsvars tomēr paliek uz viņa " klīniku" , nevis uz apkārtējiem - man zuda jebkāda interese par šo izrādi. Nevarēju sagaidīt strapbrīdi, kurā no izrādes aizgājām. Tā , savulaik piedzīvoju milzu vilšanos izrādē - Kam no Vilka kundzes bail. Bet - padomājiet - labi, vismaz es padomāju, cik daudzi cilvēki ar interesi sēdēja, tērēja savu laiku un uzskatīja un joprojām uzskata to par pareizu un labu savu resursu ieguldījumu. Tāpat ir ar Žoludes romāniem. Tā pati Siltā zeme - priekš manis - sižets, tēli - man viss likās samāslots, izdomāts, pat ākstīgs, bet personīgi pazīstu cilvēkus, kuriem romāns patika un kuri man teica, ka problēma ir nevis romānā, bet manā šaurā pasaules uztverē. Nedomāju,ka tā ir absolūta patiesība un nezinu cik tur ir patiesības vispār, bet - tas tikai parāda to,ka viss ir daudz daudzšķautnaināk. Tāpēc aicinātu nevis vienkārši gānīties, bet izteikt pamatotākus viedokļus. Kas un kāpēc nepatīk, man ir skaidrs, bet kas un kāpēc patīk Žoludes darbos - man nav līdz galam skaidrs. Domāju - cik būtu forši, ja teiksim Rīgas Latviešu biedrības namā būtu literārais klubiņš, kur varētu notikt diskusijas. Kur būtu auglīga viedokļu apmaiņa, nevis šitā - kā ierakumos - viens otram met ar melna sniega pikām. Lūk.
Alvīne
A
Par Equus uzrakstīju - tur ir klīniski slims cilvēks, viņš ir jāārstē. Ja lugā uzsvars būtu nevis un slimā slimo rīcību, bet uz analīzi kas, kāpēc , ko darīt - tad luga būtu skatīšanās vērta, ja ir tīksmināšanās par klīniskās ainas izpausmēm - tad tas nav nekas priekš manis.
  • 0
  • 2
vjek..
v
Un tagad Skaisle ir arī Rīta sniegs. :(
  • 1
  • 0
Vārds
V
Par to, kas nepatīk Žoludes prozā: "Mākslot maza valodiņa Kā strautiņis burbulēja, Es katrami vārdiņami Pierunāju sinonīmu. Pierunāju sinonīmu, Piesprēgāju epitetu, Klāt pieliku hiperbolu, Pieštukoju perifrāzi. Tik saturu vien aizmirsu."
  • 7
  • 0
Vārds
V
Un kur tad izvēresta kritika par Equus, nevis "nepatika, aizgāju prom".
  • 3
  • 1
Margarēta
M
Nebūtu tiešām slikti, ja rakstnieki paskatītos, kā raksta viņu cunftes brāļi citās valstīs.Un kritiski nomērītu sevi pret viņiem. Ir ļoti grūti lasīt latviešu mūsdienu literatūru, ja pirms tam lasīts kas labs no pasaules literatūras klāsta.
diletantnecietīgais
d
Skaļi pašreklamējošā rakstniecības daļa klaviatūru klabināt prot, gramatiku, formas un skeleta konstrukcijas pazīst un tas arī viss. Žoludes blogs liecina par totālu tautas mentalitātes, tikumu un kultūras nesapratni. Sveštautiešiem to varētu piedot bet šai kundzītei nevajadzētu saukties par latviešu rakstnieci. Katrs rakstītparatējs nav rakstnieks.
  • 5
  • 0
Tūce
T
Lieliski, ka uz latviešu rakstnieku domu slejiņām tā uzkačājas pubļikums. Tad jau pareizi trāpa. Talantus nīst jebkuras sabiedrības padibenes. Vispārinājumi cenšas degradēt visu, kas pastāv. Padibenei labi, ja nepastāv nekas. Morālās olektes bakstīt ģīmī varai šiem te, mazajiem, agresīvajiem nīkuļiem, nav dūšas.
Pūce
P
Uznāca tāda tūce, ka latviešu ozolam visi žoluģi nobira.
  • 6
  • 0
Lūcija
L
Uzkačājas publikums - tā ir smalkās, talantīgās rakstnieku auditorijas leksika? Problēma jau ir - vai tikai rakstniekos, vai tikai lasītājos - te derētu gudrs viedoklis no malas. Katrā ziņā - varu tikai atkārtoties, maz ir tādu šodienas rakstnieku , par kuriem ir viennozīmīga labas atsauksmes. Kuri prot uzrunāt sabiedrību. Palasi pati šīs rakstnieces darbiem veltītās kritikas - izraksti galvenās tēzes un tad apsēdies un pieslēdz pašas domas.
  • 15
  • 0
DIENA, kur paliek komentāri?
D
Trauslie konservi 197 Autors: Inga Žolude, rakstniece. 2015. gada 14. augusts 12:08 Es ticu, ka bēgļu atnākšanai ir iemesls – varbūt palīdzēt latviešiem cīņā ar lepnību, neiecietību un bēgšanu no mūsdienu realitātes, kas turpinās aiz pasaules nabas Rīgas robežām Visam notiekošajam ir kāds iemesls, pat ja mēs to neredzam un neticam tam. Ir kāds iemesls, kāpēc esam uz šīs zemes un kāpēc tieši šajā vietā un šajā laikā. Tāpat ir iemesls, kāpēc tieši tie un ne citi cilvēki dzimuši Vjetnamā, Meksikā, Āfrikas valstīs utt. jeb valstīs, kurām raksturīgs liels (nelegālo) emigrantu skaits. Pirms protestiem pret bēgļu uzņemšanu Latvijā man sanāca noskatīties režisora Hansa Petera Mūlanna filmu The Beautiful Country. Tajā nebija nekā jauna, nebija naturālistisku ainu, tomēr šī filma manī radīja neizturamu smagnējas bezizejas un bezpalīdzības stāvokli. Es, būdama eiropiete, sēdēju komfortablā vietā un skatījos filmu par cilvēku ciešanām un necilvēcīgiem dzīves apstākļiem, verdzību, cilvēktiesību neeksistēšanu, antihumānu attieksmi... Tieši tādas pašas sajūtas mani pārņem, ieklausoties izteikumos, kas virmo ap karsto jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Dažbrīd es nespēju tiem noticēt, un man šķita, ka medijos atspoguļotie viedokļi ir ironisks melnais humors, tomēr diemžēl pretestība un protesti ir patiesi un nāk no protestētāju dvēseles dzīlēm. Lielu vilšanos un grūtus brīžus man sagādāja latviešu jauniešu videoviedoklis par šo jautājumu – mani sagrāva lepnums, ar kādu tika pausta neiecietība pret citādo, uz kuras pakāpies kropls patriotisms. Tā ir empātijas neesamība, nespēja ielūkoties citu cilvēku ciešanās un lepnums par nevēlēšanos palīdzēt cilvēkiem krīzes situācijā, kas iezīmējusi cilvēku dzīvi. Mūsdienu atvērtajā Eiropas Savienības un pasaules, pārvietošanās un komunikācijas brīvības kontekstā izdomātais nācijas jēdziens arvien vairāk zaudē savu nozīmību. Tomēr nevēlēšanās no tā atteikties bieži vien rod neizprotamas, absurdas izpausmes, kuras ir pretrunā ar humānisma pamatprincipiem un pārāk atgādina rasu tīrības fenomena glorifikāciju, kas, atgādināšu, bija viens no totalitārisma ideoloģijas vadmotīviem. Latviešu kompleksi ir nepamatoti. Vai tiešām latvietība ir tik trausla, ka to var apdraudēt 250 cittautiešu? Vai šāda skaita bēgļu uzņemšana apdraud latviešu sabiedrību, latviešu valodu, latviešu kultūru un Latvijas ekonomiku? Pasaules kultūras neapdraud latvietību, bet gan var bagātināt to. Taču nevēlēšanās būt atvērtiem savā domāšanā un izmisīgi centieni saglabāt savu hermētismu un iekonservēt savu valodu, kultūru, būtību laupa latviešiem iespēju attīstīties garīgi un sabiedriski. Latviešu valodas un kultūras tradicionālās izpausmes ir mūsu kultūras mantojums, kas ir jāciena un jāsaglabā, taču laiks ir ieviesis milzīgas pārmaiņas, kurās mēs mūsdienās dzīvojam un kurās mēs nespējam funkcionēt zem sloga, ko paši sev esam uzkāruši kaklā, skatoties pagātnē un postulējot hipernacionālu identitāti, kas mūsdienu pasaulē, reālistiski skatoties, nav iespējama un, kritiski izvērtējot, arī nav tik nepieciešama kā cilvēka identitāte un solidaritāte cilvēku starpā. Latvietis ir iejūgts Lielvārdes jostā un velk gadsimtus. Vai viņam ir viegli? Vai viņam sokas vilkšana? Redzams, ka viņš mīcās uz vietas, grimdams arvien dziļāk savu tukšgaitā izmīto soļu dubļos, tradīciju vezumam nekustot ne no vietas. Latvieši nekad nav mācējuši un vēl joprojām nav iemācījušies sadzīvot ar Latvijā jau dzīvojošajiem cittautiešiem, tāpēc ir bailes vēl no jauniem atnācējiem. Tam pamatā ir latviešu nemācēšana sadzīvot pašiem ar sevi – latvietim ar latviešiem un katram latvietim pašam ar sevi. Latviešu tautai nav uzlikta unikāla pārcilvēciska misija, taču katram no mums ir pienākums būt cilvēkam, kurš nomainījis konceptu "cilvēks cilvēkam – vilks" pret konceptu "cilvēks cilvēkam – cilvēks". Pievieno komentāru Lasīt visus 197 komentārus Trauslie konservi 197 Autors: Inga Žolude, rakstniece. 2015. gada 14. augusts 12:08 17 377 0 Nosūtīt Pievienot Es ticu, ka bēgļu atnākšanai ir iemesls – varbūt palīdzēt latviešiem cīņā ar lepnību, neiecietību un bēgšanu no mūsdienu realitātes, kas turpinās aiz pasaules nabas Rīgas robežām Visam notiekošajam ir kāds iemesls, pat ja mēs to neredzam un neticam tam. Ir kāds iemesls, kāpēc esam uz šīs zemes un kāpēc tieši šajā vietā un šajā laikā. Tāpat ir iemesls, kāpēc tieši tie un ne citi cilvēki dzimuši Vjetnamā, Meksikā, Āfrikas valstīs utt. jeb valstīs, kurām raksturīgs liels (nelegālo) emigrantu skaits. Pirms protestiem pret bēgļu uzņemšanu Latvijā man sanāca noskatīties režisora Hansa Petera Mūlanna filmu The Beautiful Country. Tajā nebija nekā jauna, nebija naturālistisku ainu, tomēr šī filma manī radīja neizturamu smagnējas bezizejas un bezpalīdzības stāvokli. Es, būdama eiropiete, sēdēju komfortablā vietā un skatījos filmu par cilvēku ciešanām un necilvēcīgiem dzīves apstākļiem, verdzību, cilvēktiesību neeksistēšanu, antihumānu attieksmi... Tieši tādas pašas sajūtas mani pārņem, ieklausoties izteikumos, kas virmo ap karsto jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Dažbrīd es nespēju tiem noticēt, un man šķita, ka medijos atspoguļotie viedokļi ir ironisks melnais humors, tomēr diemžēl pretestība un protesti ir patiesi un nāk no protestētāju dvēseles dzīlēm. Lielu vilšanos un grūtus brīžus man sagādāja latviešu jauniešu videoviedoklis par šo jautājumu – mani sagrāva lepnums, ar kādu tika pausta neiecietība pret citādo, uz kuras pakāpies kropls patriotisms. Tā ir empātijas neesamība, nespēja ielūkoties citu cilvēku ciešanās un lepnums par nevēlēšanos palīdzēt cilvēkiem krīzes situācijā, kas iezīmējusi cilvēku dzīvi. Mūsdienu atvērtajā Eiropas Savienības un pasaules, pārvietošanās un komunikācijas brīvības kontekstā izdomātais nācijas jēdziens arvien vairāk zaudē savu nozīmību. Tomēr nevēlēšanās no tā atteikties bieži vien rod neizprotamas, absurdas izpausmes, kuras ir pretrunā ar humānisma pamatprincipiem un pārāk atgādina rasu tīrības fenomena glorifikāciju, kas, atgādināšu, bija viens no totalitārisma ideoloģijas vadmotīviem. Latviešu kompleksi ir nepamatoti. Vai tiešām latvietība ir tik trausla, ka to var apdraudēt 250 cittautiešu? Vai šāda skaita bēgļu uzņemšana apdraud latviešu sabiedrību, latviešu valodu, latviešu kultūru un Latvijas ekonomiku? Pasaules kultūras neapdraud latvietību, bet gan var bagātināt to. Taču nevēlēšanās būt atvērtiem savā domāšanā un izmisīgi centieni saglabāt savu hermētismu un iekonservēt savu valodu, kultūru, būtību laupa latviešiem iespēju attīstīties garīgi un sabiedriski. Latviešu valodas un kultūras tradicionālās izpausmes ir mūsu kultūras mantojums, kas ir jāciena un jāsaglabā, taču laiks ir ieviesis milzīgas pārmaiņas, kurās mēs mūsdienās dzīvojam un kurās mēs nespējam funkcionēt zem sloga, ko paši sev esam uzkāruši kaklā, skatoties pagātnē un postulējot hipernacionālu identitāti, kas mūsdienu pasaulē, reālistiski skatoties, nav iespējama un, kritiski izvērtējot, arī nav tik nepieciešama kā cilvēka identitāte un solidaritāte cilvēku starpā. Latvietis ir iejūgts Lielvārdes jostā un velk gadsimtus. Vai viņam ir viegli? Vai viņam sokas vilkšana? Redzams, ka viņš mīcās uz vietas, grimdams arvien dziļāk savu tukšgaitā izmīto soļu dubļos, tradīciju vezumam nekustot ne no vietas. Latvieši nekad nav mācējuši un vēl joprojām nav iemācījušies sadzīvot ar Latvijā jau dzīvojošajiem cittautiešiem, tāpēc ir bailes vēl no jauniem atnācējiem. Tam pamatā ir latviešu nemācēšana sadzīvot pašiem ar sevi – latvietim ar latviešiem un katram latvietim pašam ar sevi. Latviešu tautai nav uzlikta unikāla pārcilvēciska misija, taču katram no mums ir pienākums būt cilvēkam, kurš nomainījis konceptu "cilvēks cilvēkam – vilks" pret konceptu "cilvēks cilvēkam – cilvēks". Pievieno komentāru Lasīt visus 197 komentāru P. S. Kam;ēr, tā saucamā rakstniece nav atvainojusies Latviešu tautai par savu pasūtīto blogu, lai pazūs dillēs! Cilvēka kods 29
DIENA, kur paliek komentāri?
D
Trauslie konservi 197 Autors: Inga Žolude, rakstniece. 2015. gada 14. augusts 12:08 Es ticu, ka bēgļu atnākšanai ir iemesls – varbūt palīdzēt latviešiem cīņā ar lepnību, neiecietību un bēgšanu no mūsdienu realitātes, kas turpinās aiz pasaules nabas Rīgas robežām Visam notiekošajam ir kāds iemesls, pat ja mēs to neredzam un neticam tam. Ir kāds iemesls, kāpēc esam uz šīs zemes un kāpēc tieši šajā vietā un šajā laikā. Tāpat ir iemesls, kāpēc tieši tie un ne citi cilvēki dzimuši Vjetnamā, Meksikā, Āfrikas valstīs utt. jeb valstīs, kurām raksturīgs liels (nelegālo) emigrantu skaits. Pirms protestiem pret bēgļu uzņemšanu Latvijā man sanāca noskatīties režisora Hansa Petera Mūlanna filmu The Beautiful Country. Tajā nebija nekā jauna, nebija naturālistisku ainu, tomēr šī filma manī radīja neizturamu smagnējas bezizejas un bezpalīdzības stāvokli. Es, būdama eiropiete, sēdēju komfortablā vietā un skatījos filmu par cilvēku ciešanām un necilvēcīgiem dzīves apstākļiem, verdzību, cilvēktiesību neeksistēšanu, antihumānu attieksmi... Tieši tādas pašas sajūtas mani pārņem, ieklausoties izteikumos, kas virmo ap karsto jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Dažbrīd es nespēju tiem noticēt, un man šķita, ka medijos atspoguļotie viedokļi ir ironisks melnais humors, tomēr diemžēl pretestība un protesti ir patiesi un nāk no protestētāju dvēseles dzīlēm. Lielu vilšanos un grūtus brīžus man sagādāja latviešu jauniešu videoviedoklis par šo jautājumu – mani sagrāva lepnums, ar kādu tika pausta neiecietība pret citādo, uz kuras pakāpies kropls patriotisms. Tā ir empātijas neesamība, nespēja ielūkoties citu cilvēku ciešanās un lepnums par nevēlēšanos palīdzēt cilvēkiem krīzes situācijā, kas iezīmējusi cilvēku dzīvi. Mūsdienu atvērtajā Eiropas Savienības un pasaules, pārvietošanās un komunikācijas brīvības kontekstā izdomātais nācijas jēdziens arvien vairāk zaudē savu nozīmību. Tomēr nevēlēšanās no tā atteikties bieži vien rod neizprotamas, absurdas izpausmes, kuras ir pretrunā ar humānisma pamatprincipiem un pārāk atgādina rasu tīrības fenomena glorifikāciju, kas, atgādināšu, bija viens no totalitārisma ideoloģijas vadmotīviem. Latviešu kompleksi ir nepamatoti. Vai tiešām latvietība ir tik trausla, ka to var apdraudēt 250 cittautiešu? Vai šāda skaita bēgļu uzņemšana apdraud latviešu sabiedrību, latviešu valodu, latviešu kultūru un Latvijas ekonomiku? Pasaules kultūras neapdraud latvietību, bet gan var bagātināt to. Taču nevēlēšanās būt atvērtiem savā domāšanā un izmisīgi centieni saglabāt savu hermētismu un iekonservēt savu valodu, kultūru, būtību laupa latviešiem iespēju attīstīties garīgi un sabiedriski. Latviešu valodas un kultūras tradicionālās izpausmes ir mūsu kultūras mantojums, kas ir jāciena un jāsaglabā, taču laiks ir ieviesis milzīgas pārmaiņas, kurās mēs mūsdienās dzīvojam un kurās mēs nespējam funkcionēt zem sloga, ko paši sev esam uzkāruši kaklā, skatoties pagātnē un postulējot hipernacionālu identitāti, kas mūsdienu pasaulē, reālistiski skatoties, nav iespējama un, kritiski izvērtējot, arī nav tik nepieciešama kā cilvēka identitāte un solidaritāte cilvēku starpā. Latvietis ir iejūgts Lielvārdes jostā un velk gadsimtus. Vai viņam ir viegli? Vai viņam sokas vilkšana? Redzams, ka viņš mīcās uz vietas, grimdams arvien dziļāk savu tukšgaitā izmīto soļu dubļos, tradīciju vezumam nekustot ne no vietas. Latvieši nekad nav mācējuši un vēl joprojām nav iemācījušies sadzīvot ar Latvijā jau dzīvojošajiem cittautiešiem, tāpēc ir bailes vēl no jauniem atnācējiem. Tam pamatā ir latviešu nemācēšana sadzīvot pašiem ar sevi – latvietim ar latviešiem un katram latvietim pašam ar sevi. Latviešu tautai nav uzlikta unikāla pārcilvēciska misija, taču katram no mums ir pienākums būt cilvēkam, kurš nomainījis konceptu "cilvēks cilvēkam – vilks" pret konceptu "cilvēks cilvēkam – cilvēks". Pievieno komentāru Lasīt visus 197 komentārus Trauslie konservi 197 Autors: Inga Žolude, rakstniece. 2015. gada 14. augusts 12:08 17 377 0 Nosūtīt Pievienot Es ticu, ka bēgļu atnākšanai ir iemesls – varbūt palīdzēt latviešiem cīņā ar lepnību, neiecietību un bēgšanu no mūsdienu realitātes, kas turpinās aiz pasaules nabas Rīgas robežām Visam notiekošajam ir kāds iemesls, pat ja mēs to neredzam un neticam tam. Ir kāds iemesls, kāpēc esam uz šīs zemes un kāpēc tieši šajā vietā un šajā laikā. Tāpat ir iemesls, kāpēc tieši tie un ne citi cilvēki dzimuši Vjetnamā, Meksikā, Āfrikas valstīs utt. jeb valstīs, kurām raksturīgs liels (nelegālo) emigrantu skaits. Pirms protestiem pret bēgļu uzņemšanu Latvijā man sanāca noskatīties režisora Hansa Petera Mūlanna filmu The Beautiful Country. Tajā nebija nekā jauna, nebija naturālistisku ainu, tomēr šī filma manī radīja neizturamu smagnējas bezizejas un bezpalīdzības stāvokli. Es, būdama eiropiete, sēdēju komfortablā vietā un skatījos filmu par cilvēku ciešanām un necilvēcīgiem dzīves apstākļiem, verdzību, cilvēktiesību neeksistēšanu, antihumānu attieksmi... Tieši tādas pašas sajūtas mani pārņem, ieklausoties izteikumos, kas virmo ap karsto jautājumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Dažbrīd es nespēju tiem noticēt, un man šķita, ka medijos atspoguļotie viedokļi ir ironisks melnais humors, tomēr diemžēl pretestība un protesti ir patiesi un nāk no protestētāju dvēseles dzīlēm. Lielu vilšanos un grūtus brīžus man sagādāja latviešu jauniešu videoviedoklis par šo jautājumu – mani sagrāva lepnums, ar kādu tika pausta neiecietība pret citādo, uz kuras pakāpies kropls patriotisms. Tā ir empātijas neesamība, nespēja ielūkoties citu cilvēku ciešanās un lepnums par nevēlēšanos palīdzēt cilvēkiem krīzes situācijā, kas iezīmējusi cilvēku dzīvi. Mūsdienu atvērtajā Eiropas Savienības un pasaules, pārvietošanās un komunikācijas brīvības kontekstā izdomātais nācijas jēdziens arvien vairāk zaudē savu nozīmību. Tomēr nevēlēšanās no tā atteikties bieži vien rod neizprotamas, absurdas izpausmes, kuras ir pretrunā ar humānisma pamatprincipiem un pārāk atgādina rasu tīrības fenomena glorifikāciju, kas, atgādināšu, bija viens no totalitārisma ideoloģijas vadmotīviem. Latviešu kompleksi ir nepamatoti. Vai tiešām latvietība ir tik trausla, ka to var apdraudēt 250 cittautiešu? Vai šāda skaita bēgļu uzņemšana apdraud latviešu sabiedrību, latviešu valodu, latviešu kultūru un Latvijas ekonomiku? Pasaules kultūras neapdraud latvietību, bet gan var bagātināt to. Taču nevēlēšanās būt atvērtiem savā domāšanā un izmisīgi centieni saglabāt savu hermētismu un iekonservēt savu valodu, kultūru, būtību laupa latviešiem iespēju attīstīties garīgi un sabiedriski. Latviešu valodas un kultūras tradicionālās izpausmes ir mūsu kultūras mantojums, kas ir jāciena un jāsaglabā, taču laiks ir ieviesis milzīgas pārmaiņas, kurās mēs mūsdienās dzīvojam un kurās mēs nespējam funkcionēt zem sloga, ko paši sev esam uzkāruši kaklā, skatoties pagātnē un postulējot hipernacionālu identitāti, kas mūsdienu pasaulē, reālistiski skatoties, nav iespējama un, kritiski izvērtējot, arī nav tik nepieciešama kā cilvēka identitāte un solidaritāte cilvēku starpā. Latvietis ir iejūgts Lielvārdes jostā un velk gadsimtus. Vai viņam ir viegli? Vai viņam sokas vilkšana? Redzams, ka viņš mīcās uz vietas, grimdams arvien dziļāk savu tukšgaitā izmīto soļu dubļos, tradīciju vezumam nekustot ne no vietas. Latvieši nekad nav mācējuši un vēl joprojām nav iemācījušies sadzīvot ar Latvijā jau dzīvojošajiem cittautiešiem, tāpēc ir bailes vēl no jauniem atnācējiem. Tam pamatā ir latviešu nemācēšana sadzīvot pašiem ar sevi – latvietim ar latviešiem un katram latvietim pašam ar sevi. Latviešu tautai nav uzlikta unikāla pārcilvēciska misija, taču katram no mums ir pienākums būt cilvēkam, kurš nomainījis konceptu "cilvēks cilvēkam – vilks" pret konceptu "cilvēks cilvēkam – cilvēks". Pievieno komentāru Lasīt visus 197 komentāru P. S. Kam;ēr, tā saucamā rakstniece nav atvainojusies Latviešu tautai par savu pasūtīto blogu, lai pazūs dillēs! Cilvēka kods 29
Ozols>zīlei
O
Žolude=Zīle. Labāk izklausītos Inga Zīle!
Meitiņa
M
Nav mana autore. Arī man lasot ir tas pats iespaids,kas par Ābeles un citu līdzīgu rakstnieču darbiem - ir forma, nav īsti saturs. Tad es domāju - esmu cita paaudze, "nevelku" līdzi jaunajiem. Varbūt , nezinu. Bet - ja palasa interviju - tad atkal spriežu - cik spriestspējīga ir autore, cik "redzīga" -tālāk, dziļāk, augstāk, gudrāk, kā mēs - pārējie. Vēl - kāds jau te perfekti norādīja - situāciju - ja gribi būt apritē - neiedrošinies kritizēt sabiedrību un sistēmu. Tad ir labi,ka atbrauc ārzemnieki un pasaka to, ko vietējie neiedrošinās. Man jau šķiet, ka sakot to runu par bļodlaižām - Kairišs bija domājis arī šādus literātus. Nezinu - tas ir tikai mans viedoklis. Ne absolūta patiesība.
?..
?
Tu taisies par Ikstenas alter ego, jo tik ļoti fano par viņu? :) (Tava mīļā Ikstena taču tai grāmatā par Dz.Sodumu saucās par Meitiņu.)
  • 5
  • 0
Meitiņa
M
Kas tev par daļu?! Brīva meža meita esmu, Vārdu man ir daudz, Tikai māt’ no mazām dienām Man par Čiepiņ’ sauc.
  • 4
  • 3
?..
?
Skaisle tagad saucas "Meitiņa"?
  • 4
  • 0
Anna
A
85 eiro par marku! Tāda tā realitāte! Arī stāsti ar tādu pašu izdomātu vērtību! Karalis ir kails - stāsti ir štrunts!
Grūti saprotama doma
G
Man ļoti patīk tas, ka kāds uzdrošinās pateikt, ka karalis ir kails. Tad visiem, protams, ir smieklīgi. Bet, kamēr tas nenotiek, visi sēž ārkārtīgi dziļā pietātē un uz to ļoti nopietni noraugās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka atbrauc ārzemju autori, kas to var pateikt mūsu vietā, jo mēs paši bieži vien neuzdrošināmies vērsties pret savu sabiedrību, jo kaut kādā ziņā mēs esam no tās atkarīgi un arī paši atbildīgi kā sabiedrības locekļi. Nesapratu. Pret kādu sabiedrību ārzemnieki palīdz vērsties? Pret mūsu?
Vārds
V
sorostu mednieks zvirblns?
  • 1
  • 1
Vārds
V
Lūk, kāds rakstnieks gan var būt cilvēks, kuram patīk atvērtu muti kādā citā, vēlams ārzemniekā, klausīties, nevis domāt pašai?
  • 5
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja