Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +7 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Sigvards Kļava: Latviešu klausītāju auditorija ir gatava dziļumam

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Miedziņš
M
Zaharam 22.17 o4.06. Pārlasot šī raksta komentārus, atmodos no Jūsējā.Ziniet, Jums ir īpatnējs varētu teikt, kristietiski naivs skatījums uz latviešu vēsturi un kultūru.Par latviešiem neviens nav labāk pateicis par Garlību Merķeli.Latviešu sākotnējā dabas dotā kultūras izjūta, tradīcijas un saknes tika nīdētas ar šķēpu, asinīm, naidu un pakļaušanu ilgus gadsimtus, padarot mūs par vergu dvēselēm, kas nav spējīgi pretim runāt, vien sakostiem zobiem klusu ciest.19.g.s. atmoda bija patiesi reāls varoņdarbs ar jaunlatviešu kustību.Taču neaizmirsīsim, kur guva izglītību mūsu varenie vīri, tai skaitā mūziķi, tāpēc nevajadzētu brīnīties par latvju koru spēju interpretēt slāvu mūziku.Merķelis jau arī saka, ka latvietis, neraugoties uz savu nospiestību, dvēselē paliek mākslinieks. Cik gadu simteņiem jāpaiet, lai šo verdziskumu pāraugtu, nav zināms.Un Dainas ir mūsu arsenāls un pasaules konteksta esamība. Mani satrauc cits - latviešu neprasme kultūras pērles izzināt, novērtēt un izgaismot. Skaisles pieminētais Kapusts.Tādu personību ar dziļām zināšanām ir ļoti daudz.Vēl - komunisms un karš nopostīja saiknes ar izciliem kultūras darbiniekiem.Kaut vai tas pats otrs Jaunsudrabiņš jeb Aleksandrs Pelēcis.Iesaku Skaislei izlasīt kā literatūras cienītājai!Par gleznotājiem nerunāsim... Ja to mēs pa ķieģelītim varētu vēl salikt, tad tā būtu mūsu stiprā pils.ču redzams, ka sabiedrībai ir citas prioritātes.
Skaisle
S
vēlu, bet tomēr - es beidzot esmu sapratusi kādu vīru sev gribu - vēsturnieku un katru vakaru mums būtu savi stāsti , man tā būtu ideālā dzīve, Bet kas ir jādara lai tādu dabūtu, kādai ir jābūt. nesaprotu. Tu esi ļoti ļoti gudrs zahar, es iztēlojos,ka esi neprecēts, tad man labāk nāk miegs, lai man piedod Bahs un Ešenvalds.
  • 0
  • 1
zahars
z
Mītus par tumšajiem Livonijas viduslaikiem sāka izplatīt baltvācu protestantu mācītāji, kuri vēlējas devalvēt katolicisma ienākšanu Latvijā. Arī pateicoties Merķelim ( darbā Die Letten) tika noformulēts it kā neapstrīdamais uzskats, ka” latvieši” (kādi latvieši 13.gs?) 700 gadus atpakaļ zaudēja savu brīvību un bijuši gadsimtiem verdzībā nospiesti barbari. „700 vergu gadu” mīts labi iederējās 19.gs. nacionālromantisma patosā (ak, nelieši vācieši), kā arī padomu historiogrāfijā tika tiražēts uz nebēdu, jo labi iekļāvās feodālisma un šķiru nevienlīdzības kritikā. Tomēr baltu dzīve Livonijas konfederācijas laikā nemaz nebija tik tumšā ( arī salīdzinot ar pārējo Eiropu). Tāpat kristietības ietekme latviešu tautasdziesmās ir daudz dziļāka( Dainas neviens iekonservētā veidā no 12.gs nav atsūtījis), kā tiek pieņemts, arī latviešu nācijas izveide nenotika pašsaprotami un ir saistīta ar brāļu draudžu kustību. Tieši 18.gs brāļu draudzes lokā dzima vēsturiskā un psiholoģiskā refleksija (rokrakstu literatūra hernhūtiešu vidē bija sastopama) un vienlīdzības ideāli. Un tā varētu turpināt par 1905. gadu, latviešu sarkanajiem strēlniekiem, kā arī apspiestajiem nacionālkomunisma ideāliem Berklava laikā… Varbūt ir jāraksta jauna Latvijas ideju vēsturē, kur par šiem jautājumiem jādiskutē, nevis jāturpina tiražēt mītu par „kalpu un dzērāju tautas” gēnu, kur ,redz, Merķelis jau sen ir pamanījis.
  • 5
  • 0
Skaisle
S
Tā dizmtbūšana tā īsti sāk pastiprināties,kad sabrūk Livonija,vēlāk kad nonākam austurmnieciskās Kriezvemes jūgā. Vācieši bija tādi,ka viņiem tā kristietība bija tā - nu mēs jums bauri piedāvājam ,ko labāku par jūsu pekstiņiem - negribat , pašu vaina. Tikai ap 16.gs. ,kad ienāk citi kristieši tagadējā Latvijā - sāk celt baznīcas arī ārpus lielpislētām un ordeņu pilīm. Tā kaut kā. Un Merķelis pardīja dažas precīzas lietas - teiksim to pašu - ka goda lieta bija apzagt muižu tā , lai nepieķer. Bet dažas - stipri apšāubāmas lietas - cik stubs un zemisks un kāds tik vēl nav latvietis. Man Merķelis ir vācu valodā. Lasu un niknojos brīžiem, gribas teikt - cūcība johaidī, bet neko, lasu un domāju - ka nav neviens toreiz atradies pa visu latvisko kultūrtelpu,kas viņam būtu tā pamatīgi pretī uzrakstījis. Un par to salikšanu un sabiedrības prioritātēm - kā es tās lietas redzu - mums ir jāsamazina KM ierēdņi,lai tur paliek tikai profesionāļi - lai visas tās partijnieku radinieces iet pupās. Ir jāsāk ar tiesiskuma sakārtošanu , kamēr tas nebūs - tikm;er nekas nebūs - var būt māja bez pamatiem - bet kāda un cik ilgi - es domāju.
  • 1
  • 0
arī paldies
a
bet par Marka pasiju -kopumā baudījums, bet par tiem dažiem solistiem, - reizēm taču ir vēlēšanās piesaistīt publiku ar spožiem vārdiem. Tā varbūt?
zīle
z
Baha pasijā vēlējos labākus divus solistus, Šimkus salīdzinosi bija varošāka. Bet Ešenvalda pasija- fascinējoša!
nu gan
n
Jā, Sigvard, tikai tie dziļumi arī katram ir savi! kas Tev ir dziļums-citiem seklums! Tiec vaļā no savu iedomu kalniem un pašslavināšanos, kas ir smieklīgi un nepamatoti. Dziesmu svētku Gaismas pils arī necēlās....
KĻAVAS k-gs
K
Nav vēl izgudrots aparāts mūzikas dziļuma mērīšanai, toties foniatri labi pārzina balss saišu iespējas, kas pārslodzes vai mistisku, kaut kādā Arbacimbilēzijas novadā noklausītu, skaņu veidošanas dēļ tiek bojātas. Ja neizturi, vari iet. Kurp? Jūsu eksperimenti ar kora māksliniekiem dažkārt pielīdzināmi bendes vērienam.
  • 0
  • 2
paldies Ešenvaldam
p
Ešenvalda Lūkas pasija tiešām bija vienreizēja, Radiokoris ka vienmēr skanēja supper izcili un arī orķestris bija kolosāls, bet daži solisti Baha Marka pasijā vai nu nebija gatavi, vai vienkārši nav izauguši līdz Baham, bet paldies, ka koncerta 2. daļa -Ešenvalda Lūkas pasija bija tā sagatavota, ka ne tikai pārsteidza, bet arī aizkustināja līdz sirds dziļumiem
zahars
z
Radio koris ir fenomens. Šaubos, vai šobrīd pasaulē ir mūzikas kolektīvs, kurš vienlīdz autentiski spēj interpretēt Rahmaņinova Vakara lūgšanas un Baha Mateja pasiju. Tas sakņojas Latvijas kultūras un vēsturisko ietekmju unikalitātē. Latvieši nav bāreņu, bet dziļas kultūras tauta, kura gadsimtu gaitā ir spējusi sevī integrēt pirmajā brīdī šķiet nesavienojamas estētiskās tradīcijas. Un pilsētā, kurā Kunga Kristus ciešanu laikā atskaņo visas Baha pasijas patiesi ir kultūras galvaspilsēta. Apbrīnojami.
Skaisle
S
zahar, kur Tu esi?
  • 0
  • 0
Skaisle
S
un vēl - ZAHAR, labrītiņ,protams. Svarīgi pateikt,ka dziesmu svētku tradīcija nāk no Vācijas, ka vispirms tā bija Igaunijā un tikai pēc tam - Latvijā, toties Latvija bija pirmā ārpus Vācijas zeme,kur sāka sludināt luterānismu un dibinājās protestantiskās draudzes. Un es domāju,ka patiesībā Rainis jau to ģeniāli pateica- ka latviešu tautas īstais kapitāls ir tautas intelektuālais potenciāls. Kad es redzu skaistus un gudrus latviešus - man kaut kā tas vienmēr nāk prātā. Par to soc.demokrātismu - jā - tas mums ir it kā ir, un vienlaicīgi - nu kā tā var būt,ka esam ar soc.demokrātisku politisko pagātni un tagad esam miljonāru barotāji un auklētāji, paši nost smakdami, Mani gandrīz vai tas vairāk interesē. Es savulaik folkloru paguvu pie Andra Kapusta un pie Profesora Sehmsdorfa Oslo universitātē. Tas,kas man vienmēr pirmais nāk prātā ir Divi sirmi kumeliņi uz akmeņa auzas ēda,abiem bija zelta sedli -sidraboti iemauktiņi. Vispār - Andris Kapusts - ir tik izcils tautas garīgā mantojuma zinātājs. Kāpēc ir tā,ka viņš ar šīm zināšanām nedalās, kāpēc internets, kultūras izdevumi, zāles un parki nav pilni ar to mantojumu,ko viņš tā pārzin. Un es pieļauju,ka skaidrojums ir mana vientiesība un spēja lietas vienkāršot, bet manī nekad nav bijis un ceru,ka nebūs konflikts starp kristietību un latvisko dzīvesziņu. Jo būtībā ētiskā līmenī - tur nav konflikta. Lūk.
  • 4
  • 0
zahars
z
Tur,kur Vidzemê bija aktîva brâlu draudzhu darbîba,pazuda latvieshu tautas dziesmas ar visâm meldijâm ========== Ļoti interesanti. Vai varat, lūdzu, norādīt avotu, kur ņēmāt šo apgalvojumu?
  • 0
  • 0
Zaharam
Z
Zinâshanai-1.)Vâcijâ klusâ nedêlâ Baha pasijas dzied pat nelielâs pilsêtâs.2.)Tur,kur Vidzemê bija aktîva brâlu draudzhu darbîba,pazuda latvieshu tautas dziesmas ar visâm meldijâm.
  • 3
  • 0
zahars
z
Latvijas ideju vēsturē ir divi būtiski, vēl neizpētīti un neanalizēti pagriezieni, izvēles. Pirmais, ir iegājies latviešu folkloras dzīvesziņu pretnostatīt kristietībai ( tas ietekmēja 20.gs. lielas daļas lv inteliģences nepatiku pret kristietību, vēlāk aizraušanās ar hinduismā sakņotu ezoterisku domāšanu) Otrs, latviešu pievēršanās sociāldemokrātu idejām. ( 1905 gads, tāpat latviešu boļševiku fenomens nav brāļu draudžu bērns).
  • 0
  • 1
Skaisle
S
viltgs esi, zahar. Brāļu draudzēs lasīja arī ziņas par Lielo Franču revolūciju,par jaunajiem laikiem. Par to,ka dzīvot cilvēcīgi ir vienlīdzīgas tiesības. Jā, lūdzās, bet tie biaj brāļu draudžu vīri,kuri dumpojās pret muižkungiem ar reālām, konkrētām prasībām, nevis tikai gaidīja,ka tie jaunie laiki nāks. Man nepatīk,ka Tu aicini uz pasivitāti un samierināšanos. Tas, nav pareizi,manuprāt.
  • 1
  • 0
zahars
z
Pēc mēra Vidzeme bija tukša. Lēnām atkopās, sakopās, sadzima. Īstā latviešu atmoda taču bija brāļu draudžu kustība- pirmā brīvā iekļaušanās Eiropas domāšanā. Brāļu draudžu piētisms dāvāja izglītības alkas, stiprināja ģimeni, savstarpējo sadraudzību, tur līdz Dziesmu svētkiem bija ar roku vien ko pastiept. Dzima pašapziņa, vēlāk valsts. Kas tad ir tās Eiropas vērtības? Tokš vienā teikumā liekamas- domāt par otru, īpaši vājāko. Nu, re, Baha pasiju atskaņojumā mīļā Rīga tagad priekšā Berlīnei, Parīzei, Romai. Ja vēl tas mūs aizvedīs pie eiropeiskas identitātes ikdienā, proti, valsts ir tikai tāpēc, lai vecāki vakarā bērniem varētu mierīgi lasīt pasakas, slimie tiktu ārstēti, nelaimīgie iedrošināti, vecie cilvēki nebūtu pamesti. Lūk, te arī visa Eiropa, Bahs un dziļums.
  • 1
  • 0
Skaisle
S
kā tad,lai es nedomātu!! Un kur man mežs būs,kur aiziet? Tik baznīcā sēdēt? Kā Tu tā vari runāt zahar! Tas lūk, ir dziļi latviski, tik savu pleķīti , savu roždobīti un viss. Lūk, kur lielā mūsu nelaime,ka nespējam domāt brālīgi, tas vārds solidāri man kaut kā nepatīk. Un par bērnu - nu cik ir vecāki, kuriem ir laiks un spēks vēl pēc darba mācīt bērnu? Vai tomēr nebūtu jāsit trauksmes zvani,kas notiek ar skolu, tai, skaitā mūzikas skolu , vai mūziku skolā? Nē, zahar, es Tev nepiekrītu. Klusā nedēļā jau nu var paklusēt, bet vēl tā nav.
  • 2
  • 0
zahars
z
A tu nedomā tik daudz. Nav viss jāsaprot. Parādi bērnam ceļu uz dievnamu, dziedi, nodot viņam tālāk tautasdziesmas, sakop savu sētu. Tad nekādi cara putina ukazi, vācu baroni un zviedru bankasvelni Latvijas dvēseli nedabūs. Nekad arī nav dabūjuši.
  • 5
  • 0
Skaisle
S
zaharm Tu esui par labu šim laikam. Tu TVNET lasi tos rakstus par Latvijas mežu izvarošanu ? Tie nav ne krievi , ne amerikāņi, tie ir Tavi tauatas dziesmu latvieši. Vai kā bija,kad es biju skolniece,braucām ekskursijās un sausām rīklītēm bijām nodziedājušies tautas dziesmas. Tagad tā dzied vien koristi, entuziasti. Jā, tautas dziesmas uzrunā kaut kādā ģenētiskā līmenī, bet ... ko mēs atkal ar to daram ,,, nu pasaki,ka man nav taisnība. Ka mana taisnība nav lielāka kā Tava.
  • 1
  • 0
zahars
z
Salīdzinot baltu un pagānisko slāvu folkloru pat paviršs vērotājs pamanīs kopīgās, ļoti tuvās indoeiropiešu saknes + Latvijas teritorijā dzīvojošās ciltis, kuras 19.gs. formējās kā nācija jau kopš Livonijas laikiem tika caurstrāvotas ar ģermānisko. Otru tādu tautu nezinu. Kora kultūra ir tikai vēlīns fenomens, protams, spilgts. Tas par vēsturi. Tagad par gaumi. Zini, latviešu koris vienlīdz izjusti nodziedās Вечерний звон un Baha Erbarme dich.(Ir taču pilnīgi nebaudāmi klausīties jebkuru krievu mūzikas pērli, jā, arī izcilu Rietumu mūziķu interpretācijā) Un lielākais kompliments ir tas, ka par spīti vēsturiskām dzirnavām latvieši joprojām pastāv, unikālās Dainas tiek lasītas, skandētas, pat saprastas. Dainu skapis ir tāds kodolraķešu arsenāls. Varbūt latvieši tāpēc ir izdzīvojuši. Spīguļo, saulīte, spīguļo, spīguļo
  • 0
  • 0
Skaisle
S
dziedātāji esam izcili, bet dziļa kultūras tauta - man jau šķiet,ka pa kariem un okupācijām un tad nacionālo valdību laupīšanas laikiem esam nodzīti pliki un diezgan nabagi ar to kultūru. Kori ir izcili, jā, bet pabrauc autobusā uz laukiem, tur pilns ar cilvēkiem,kuri nav mazgājušies vismaz nedēļu, ja ne ilgāk. Tādus brīžus citās dziļo kultūru zemēs nenākas piedzīvot. Es drīzāk teiktu,ka veidojas elitārā kultūra, norobežotāka no masām vairāk kā jebkad agrāk. Tā sabiedrības šķelšanās pa aizvien daudzākiem nogriežņiem - ne tikai krievi - latvieši,bagātie - nabagie, politiķi - tauta, bet arī pa šo plaisu - kulturālā un nekukturālā tauta.
  • 3
  • 1
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Lūdzu nepārspīlējiet, zahar! Glaimot arī vajag ar mēru un gaumi un daudzmaz vēsturiski precīzi. Gadsimtu gaitā. Varbūt precīzāk būtu - pusotra gadsimta laikā - kopš pirmajiem sadziedāšanās svētkiem? (Jūsu komentārus allaž lasu ar interesi.)
  • 0
  • 3
saule -klausītājai
s
Es arī biju Gorā- kādas jums tur problēmas? Pasakains koncerts! Kur un kāpēc vajadzēja aplaudēt? Publika beigās pat kājās piecēlās!
saule
s
Pilnīgi noteikti noklausieties Ešenvalda jauno Lūkas pasiju! Fan-tas-ti-ka!!!
klasusītāja
k
Visu cieņu, maestro.Taču sķiet, ka mākslinieks nedaudz pārspīlēti uztver muzicēšanu.Nu, piemēram , koncerts ar Šimku Gorā - toņi, pustoņi ceturtdaļtoņi, klausītājs nedrīkst aplaudēt...Atzīšos, kaut mūziku ļoti cienu un apmeklēju koncertus, šis koncerts bija garlaicīgs, bail ieklepoties un pat bail paelpot. Mūzikai tomēr ir jāiepriecina, jāsaviļņo, kaut vai jāraudina, jāšausmina - viss emociju spektrs, bet šī pārintelektuālā pāreksaltētā pieeja mūzikai nesaista.
I.s.
I
Lieliski! Esmu Lepna par Latviju un mūsu mūzikas dzīvi! Tikai viens teikums šķiet greizs: "Evaņģēlijs ir stāsts no Svētā vakarēdiena nodošanas līdz krustā sišanai"
Skaisle
S
lūk,par šīm lietām ir vērts padomāt, padomāšu un tad uzrakstīšu. Kerigma dzirdu pirmoreiz. Tad iznāk,ka Tu man nepiekrīti, zahar.
  • 1
  • 0
zahars
z
Kerigma ir pasludinājums.Evaņģēlijs nav tikai viedu vārdu apkopojums, jo visi pasaules gudrākie vīri ir teikuši vēl smalkākas gudrības, bet viņu kauli tāpat pārvērtās pīšļu pīšļos. Kristieši tic, ka Labās vēsts sirds ir tā, ka Kristus ir dzīvs un klātesošs.
  • 0
  • 0
Skaisle
S
zahar, ko nozīmē kerigma? Un goda vārds, zahar, Tava gudrība ir ļoti uzbudinoša un iekārojama, bet šoreiz nepiekrītu. Evaņģēlijs ir unikāls ar savu ētikas mācību, nevis liecībām par Kristus personu. Tās liecības jau evaņģēlijos ne gluži sakrīt un tur ir tikai dzimšana un krustā sišana, viss pārējais ir katra kriestieša fantāzijai atstāts. Bet tā Jaunā Derība, tā ir tā esence, tas ir tas, kāpēc kristietība ir vēl šodien. Tā es domāju.
  • 1
  • 3
Juhans
J
Sijas un pasijas Domas un dziļdomas Latvietis gatavs
Vārds
V
ja pie griestiem redzamas sijas , tas nav fen šuji !
  • 0
  • 0
OKi
O
bet kādi solisti 11. aprīlī? To tik grūti uzrakstīt? Man kā pasākuma apmeklētājai tas ir svarīgi!
Pūce
P
Vai Jums jau ir biļete? Jo, ja vēl nav, tad nekāda pasākuma apmeklēšana nesanāks, jo biļetes uz abām pasijām ir pilnībā izpirktas. Katrā ziņā Biļešu paradīzes mājaslapā ir atrodams pilns solistu saraksts: Solisti: Hans Jorgs Mammels, tenors Ekehards Abele, basbaritons Dāvids Erlers, kontrtenors Nuria Riala, sorpāns Renē Perlers, basbaritons Rihards Millers, baritons Kalvis Kalniņš, baritons Ieva Ezeriete, soprāns Iveta Romancāne, soprāns Latvijas Radio koris Rīgas Doma zēnu koris Les Passions de l'Ame Diriģents Hanss Kristofs Rādemanis
  • 0
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Muzejs Rīgas Jūgendstila centrs svin 15 gadu jubileju

Aprīlī muzejs Rīgas Jūgendstila centrs svin piecpadsmit gadu jubileju. Tā darbības laikā izveidots plašs un daudzveidīgs krājums, pulcēts liels apmeklētāju skaits un veidotas neskaitāmas i...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja