Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Somu rakstniece Sofi Oksanena: Politiķiem ir jābūt morāliem pilsoņiem

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
vērotājs
v
Latvija ir samērā liela. Kurzemē katrs zina, kas ir fricis. Varbūt pētniece nāk no kāda cita novada. Iesauka droši vien nāk no tā, ka tur karaļi Frīdrihi. Pirmā pasaules karā jau bija Vilis (Vilhelms). Domāju, ka rakstnieka darbs nav mazāks kā vēsturnieka.Vēsturnieki parasti liek kopā no konteksta atrautus faktus. Bet fakti bija daļa no cilvēka - vienā veselumā, ar emocijām, ar no faktiem tālām interesēm. Mīlestība nav atkarīga no tā, vai ūdeni dzer no koka vai vara krūzes. Arheologi pie rakstāmgaldiem 100 gados sacerēja papīru plūdus par akmens cirvjiem. Kāds praktiķis pamēģināja un izrādījās, ka nav problēmas nocirst koku 20 minūtēs. Arheologiem likās, ka tas nav iespējams. Citas valodas grupas darbus ir grūti tulkot. Ķīniešiem ir fantastiska lietratūra, bet mēs tos darbus maz zinām. Un ķīniešu ir miljards. Baltu valodas arī ir sava grupa. Ģermāņi vai latīņi parasti lasa tikai savus darbus. Latvieši tradicionāli ir spējuši apgūt savus kaimiņus - zviedrus, igauņus, lietuviešus, krievus, vāciešus. Un no nekaimiņiem frančus un angļus. Pat tādas kultūras valodas kā spāņu un itāļu tikai ar pūlēm ielaužas. No portugāļiem nezinām pat Nobeļa prēmijas laureātu Saramagu. Mums potenciāli tuvā poļu valoda netiek pienācīgi apgūta. Varētu padomā't, ka citiem ar baltu valodām ir jāiet vieglāk.
lasītājs
l
Gudra un taalntīga rakstniece. Grāmatas, kuras ir vērts lasīt.
Margarēta
M
Kā nu visi plūcas ap to, kas ir auKstā literatūra un kas nav. Nu jau nonākuši līdz tam, ka lubeņu skricelētāja Mantela esot izcila. Pasakiet to kādam angliski runājošam, puslīdz intelektuālam cilvēkam, viņš apgāzīsies. Vēsturiskie romāni vispār ir žanrs, kas nav uzskatāmi par tā saucamo augsto (kvalitatīvi, māksliniecisko, sauciet, kā gribat) literatūru. Tāpat kā romantiskās sāgas. Vai vampīrgabali daudzās daļās. Vai detektīvi. Šie žanri paši par sevi nav slikti, tiem ir sava vieta, sava publika, sava klasika utt. Bet ir neauglīgi strīdēties, kas ir augstāka literatūra - Agata Kristi vai Simenons.
Vārds
V
She has twice been awarded the Booker Prize, the first for the 2009 novel Wolf Hall, a fictional account of Thomas Cromwell's rise to power in the court of Henry VIII, and the second for the 2012 novel Bring Up the Bodies, the second installment of the Cromwell trilogy. Mantel was the first woman to receive the award twice, following in the footsteps of J. M. Coetzee, Peter Carey and J. G. Farrell (who posthumously won the Lost Man Booker Prize).[4][5] The third installment to the trilogy, The Mirror and the Light, will be published in 2015.
  • 5
  • 0
Skaisle
S
Ko es spriežu. Ka Eiropas literatūrā ir dīvaina - es teiktu - mazohistiska tendence - ņaudēt, vaidēt , vainot sevi un citus. Ja ir sekss un asinis - to es vēl saprotu, to vēl var lasīt, bet tā nenormālā ņaudēšana nav priekš manis. Ābeles Ingas romāns Klūgu mūks ir izcilākais no viņas paaudzes literātu daiļtamborētāju vidus. Izcili krāšņa valoda. Tomēr to nosaukt par vēsturisko romānu ir nonivēlēt jēdzienu vēsturiskais romāns līdz minimālismam , ja ne izsmieklam. Romāns īsti neatklāj ne varoņu personības, ne laikmeta visi - tā būtu pazūd detaļās - jeb kā stāstīja pati autore - uzmirdzējumos. Un. Mana runa turpinās. Lūk, ir tāda Hilarija Mantel - vēsturisko romānu pasaules izcilība. Un viņa ir tā,kas raksta gandrīz vai tūkstošiem lappušu biezus romānus, bet tā - ka ir klātbūtnes sajūta, bet tāda -viszinātāja klātbūtnes sajūta, kad atklāti tiek ne tikai fakti, aprakstītas ne tikai personas - BET LASĪTAJAM KĻŪST SKAIDRI VĒSTURISKIE PROCESI - cēloņsakarības. Un mūsu vēsturisko romānu autoriem līdz tam ir kā no Zemes līdz Mēnesim. Bet ko vēl es teikšu - negribīgi - bet atzīstos - tos abus Manteles romānus iesāku lasīt, bet nepabeidzu - jo - es "karos" augšā kā dators, man pietrūkst dziļu un labu angļu valodas zināšanu. Lūk. Vēl. Apgalvot, ka Oksanena ir slikta vēsturisko romānu autore jo nav aculieciniece ir pēdējā muļķība. Hilarija Mantel arī dzīvo pārsimts gadus vēlāk par viņas aprakstītajiem notikumiem, bet viņas stāsts ir ticamāks un iespaidīgāks par laikmeta hronikām. Tā kaut kā.
Skaisle
S
Es esmu divpadsmitā, kura Gētes bibliotēkā ir paņēmusi CD ar divu literatūrkritiķu Elkes Heidenreich un Marcel Reich Ranicki sarunu - Ko lasīt, kā lasīt, kāpēc lasīt. Priekš manis tā ir mizlīga bauda. Noslēgumā publika plaudē un svilpj. Lūk, to es saprotu. Tā ir sabuedrības kultūra , tā ir sabiedrības mīlestība un interese par literatūru, tie ir profesionāli un izcili literatūrkritiķi. Kā ir pie mums - spriediet paši. Naciķu vadītā KM sadod naudu lielākajiem kliedzējiem , lai literāti varētu vaļoties pa jaunrades namiem, vizināties pa pasauli un lamāt lasītāju, kurš ir stulbs , nezinošs un negribošs. Ar to kultūra atšķiras no nekultūras, lai cik košas lūpas te viens otrs flagmaņkuģis nekrāsotu. Lūk.
Skaisle
S
ārstēju bronhītu, slinkums taisīt inhalācijas, izdomāju pielikt pie deguna Austrālijas eļļas koka eļļiņu ar visu pudelīti un paelpot. Veselu šļuku ierāvu nāsī. Tagad arī deguna gļotādas apdegums. Seksīgi dzīvot neaizliegsi, tā nu tas ir. Pati internetā atradu Baumaņa skvēru. Varbūt paT miljons reižu jau garām iets, bet nu nezināju gan. Tagad zināšu. Lai nu pieminekli Blaumanim veidojis, kaut pats Rodēns būtu - bet nav smuks. Vispār - mēs latvieši tik vien radoši un seksīgi esam, bet ja pastaigājam pa Rīgu - cik maz mums patiešām interesantu ,Rīgas šarmam un kultūrvēsturei atbilstošu skulptūru. To pašu Ulmani es liktu novākt. Ja ļoti vajag - tad uzlikt valstsvīram cienīgu pieminekli. Nu jā -tā laikam tāda murgošana. Turpinu aptauju par locekļa rādīšanu onkulim MB romānā - vai jūs tā darītu , vai tomēr ietu pie ārsta. Es kā sieviete nemūžam, ne par ko un nekad savu intīmo vietu tā nerādītu. Nē nu labi - nav ko izaicināt likteni. Par naudu pat velns danco, tas arī skaidrs, bet - romānā aprakstītajā situācijā - nekad un neparko.
ei tu, skaisle!
e
Beidz ar tām "maziņajām" un citām jēlībām uzplīties svešām sievietēm! (Varbūt vispār tas ir vecis, nevis sieviete, ko tu uzrunā.) Pacieties, līdz praida gājienam vēl laiks, tad varēsi ap svešām tantēm grābstīties.
  • 12
  • 6
Skaisle
S
spriežot pēc uzrkastītā , mazāk dzert vajag Tev maziņā. Lūk. Mana tante teica, lauku tante, ne smalkās pilsētnieces, tās nemūžam tik prasti nerunātu. Jā mana tante teica - vairāk dzert šņabi, mazāk strādāt, mazāk uztraukties un sagaidīsi jaukas vecumdienas. Problēma tā,ka neesmu šņabja cilvēks. Vīni, šampanieši, tas mans repertuārs. Tante tos vīnus atkal nē. Nē un nē. Un viss. Lūk.
  • 6
  • 11
eh > Skaislei
e
Dzert vajag mazāk.... Ej izgulies.
  • 9
  • 6
Skaisle
S
noklausījos Grasa grāmatu par brāļiem Grimmiem , arī pasaku lasījumus un sajūta bija tāda, kā bērnībā, kad vecaistētis. pasakas stāstīja. Parkā slīpie saules stari izgaismo lielo kokus - gluži kā bērnības vasaras mājā, ļoti skaisti. Ko vēl es domāju - izlasiet virsrakstu .Padomājiet -jums nāk prātā kāds latviešu rakstnieks, dzejnieks ,kas kaut ko tādu ir teicis, saka - es domāju mūsdienu latviešu literāts. Bija Māras Zālītes dzejiskā uzkliegšana nevis politiķiem, kas izzgauši valsti, bet sabiedrībai, kura pret to protestē. Tas arī viss. Tām ,kas gāja literatūrai prasīt naudu valdībai un saeimai, tās to dabūja un iedalīja sev. Ka attīstītos šī kultūras nozare - nekādi nevaru to apgalvot. Vinstons Čērčils pretēji Vairai VFreibergai teica, ka valsts varai ļoti uzmanīgi ir jāieklausās kritikā. Tas ir tāpat kā ar cilvēka ķermeni - ja tiek ignorētas sāpes, nekas netiek darīts - var notikt nenovēršamais. Tepat KD ir informācija par jaunu interneta žurnālu. Par ziedojumiem, var teikt - par velti. Tikai nedomājiet,ka tur būs daudz lasītāju. Jautājums - kāpēc. Lūk. Jautājumi, jautājumiņi. Ak jūs daudzie jautājumiņi.
  • 7
  • 9
Skaislei
S
Kārtējā šiza,!
  • 2
  • 6
Junona
J
Ja Tev nepatīk, tas vēl nenozīmē, ka nesmuks :) Man, piemēram, ne tikai nesmuks, bet patiešām briesmīgs šķiet piemineklis Mārim Liepam pie operas. Par locekļa rādīšanu neko nevarēšu piebilst, neesmu vēl romānu lasījusi, turklāt jāzina jau konteksts, kādos apstākļos tas notika.
  • 3
  • 1
Skaisle
S
ārstēju bronhītu, slinkums taisīt inhalācijas, izdomāju pielikt pie deguna Austrālijas eļļas koka eļļiņu ar visu pudelīti un paelpot. Veselu šļuku ierāvu nāsī. Tagad arī deguna gļotādas apdegums. Seksīgi dzīvot neaizliegsi, tā nu tas ir. Pati internetā atradu Baumaņa skvēru. Varbūt paT miljons reižu jau garām iets, bet nu nezināju gan. Tagad zināšu. Lai nu pieminekli Blaumanim veidojis, kaut pats Rodēns būtu - bet nav smuks. Vispār - mēs latvieši tik vien radoši un seksīgi esam, bet ja pastaigājam pa Rīgu - cik maz mums patiešām interesantu ,Rīgas šarmam un kultūrvēsturei atbilstošu skulptūru. To pašu Ulmani es liktu novākt. Ja ļoti vajag - tad uzlikt valstsvīram cienīgu pieminekli. Nu jā -tā laikam tāda murgošana. Turpinu aptauju par locekļa rādīšanu onkulim MB romānā - vai jūs tā darītu , vai tomēr ietu pie ārsta. Es kā sieviete nemūžam, ne par ko un nekad savu intīmo vietu tā nerādītu. Nē nu labi - nav ko izaicināt likteni. Par naudu pat velns danco, tas arī skaidrs, bet - romānā aprakstītajā situācijā - nekad un neparko.
Skaisle
S
ārstēju bronhītu, slinkums taisīt inhalācijas, izdomāju pielikt pie deguna Austrālijas eļļas koka eļļiņu ar visu pudelīti un paelpot. Veselu šļuku ierāvu nāsī. Tagad arī deguna gļotādas apdegums. Seksīgi dzīvot neaizliegsi, tā nu tas ir. Pati internetā atradu Baumaņa skvēru. Varbūt paT miljons reižu jau garām iets, bet nu nezināju gan. Tagad zināšu. Lai nu pieminekli Blaumanim veidojis, kaut pats Rodēns būtu - bet nav smuks. Vispār - mēs latvieši tik vien radoši un seksīgi esam, bet ja pastaigājam pa Rīgu - cik maz mums patiešām interesantu ,Rīgas šarmam un kultūrvēsturei atbilstošu skulptūru. To pašu Ulmani es liktu novākt. Ja ļoti vajag - tad uzlikt valstsvīram cienīgu pieminekli. Nu jā -tā laikam tāda murgošana. Turpinu aptauju par locekļa rādīšanu onkulim MB romānā - vai jūs tā darītu , vai tomēr ietu pie ārsta. Es kā sieviete nemūžam, ne par ko un nekad savu intīmo vietu tā nerādītu. Nē nu labi - nav ko izaicināt likteni. Par naudu velns danco, tas arī skaidrs, bet - romānā aprakstītajā situācijā - nekad un neparko.
ārsts
ā
Ierāvuši džeki ne to vien otram parādīs.:)) "Fričus" lietoja sarunvalodā kopš 1. pasaules kara, ne jau avīzēs. Palasi starpkaru romānus, Skaisle.
  • 2
  • 0
ārsts
ā
Ierāvuši džeki ne to vien otram parādīs.:)) "Fričus" lietoja sarunvalodā kopš 1. pasaules kara, ne jau avīzēs. Palasi starpkaru romānus, Skaisle.
  • 4
  • 0
Junona
J
Ja par Oksanenu, tad sanāca tā, ka "Attīrīšanos" vispirms izlasīju franču valodā, tikai pēc tam uztrāpīju uz šo grāmatu bibliotēkā latviešu valodā. Nu ir man iebildumi. Bet visā visumā Rietumu cilvēkiem, kuri vispār ārkārtīgi maz zina par kara un pēckara laikiem Padomju Savienībā, tas ir labs iemesls painteresēties par šiem laikiem sīkāk, ko viņi arī dara, atbraukuši šurp. "Staļina govīs", kurā ir atspoguļots pēckara periods PSRS, ir daudz pārspīlējumu un nepatiesu apgalvojumu. Šoreiz man ir jāpiekrīt Skaislei, ka mums faktiski nav romānu par šo periodu. Nu ir tur n-tie Skaidrītes Gailītes pusbiogrāfiskie romāniņi, bet tā ir vāja literatūra. Laikmetu jau atspoguļo, bet profesionālas, labas literatūras, kuru būtu vērts tulkot svešvalodās, nav. Varu teikt, ka Francijā ir ļoti liela interese un žēl, ka viņiem jālasa somu rakstniece, lai vismaz kaut ko uzzinātu :(
tam DW
t
Nav jau arī Klūgu mūks tik ideāllabs, kā tu te iztaisi, Trasuna politisko lomu Ābele diemžēl nepavelk.
  • 0
  • 1
Junona
J
Neviena mācību iestāde, pat ne Francijas Sorbonna vai Anglijas Oksforda un Kembridža nenodrošina profesionalitāti, tā ir atkarigā tikai un vienīgi no konkrētā cilvēka. Mācību iestāde iedod pamatus un tikai. Latviešiem ir tāds skaists teiciens: "Darbs dara darītāju" :)
  • 2
  • 3
DW - Junona
D
Par LU filoloģijas fakultātes kvalitāti gan mēs varētu padomāt. Varbūt tur slēpjas atbilde kāpēc latviešu literatūra tomēr ir piedzīvojusi zināmu stagnāciju. Kāpēc Latvijā ir labi ja viens puslīdz vērā ņemams literatūrkritiķis, kurš izdzīvošanas dēļ pats piepelnās kā grāmatu redaktors? Kādēļ Latvijā literatūras kritikas raksta +/- 30gadnieki, kuriem ir liela dūša būt skarbiem, bet trūkst brieduma un pieredzes izslīpētas pašu spējas uzlikt rakstīto domu? Viņi ir labāk apguvuši spēju zīmulēties un pozēt, bet nav papūlējušies apgūt "drēbes sajūtas" smalko izjūtu.
  • 2
  • 2
Junona > DW
J
Es nevēlos strīdēties un nemēģināšu neko pierādīt, bet manuprāt katram, kurš lasa literatūru, ir arī tiesības izteikt savas domas. Ja kādam tās šķiet snobiskas, nu ko lai dara :) Man ir LU Filioloģijas fakultātes izglītība, es pati esmu šo to tulkojusi no franču valodas, tāpēc varu sevi uzskatīt par pietiekami profesionālu, lai nebaidītos izteikt spriedumus. Es nevienam savus uzskatus neuzspiežu un nelamāju tos, kuriem ir citādas domas :)
  • 2
  • 3
DW - Junona
D
Nevēlos piekasīties, bet Jūsu pieminētie raksturojumi "laba, profesionāla literatūra", vedina domāt, ka pārējā ir ne pārāka laba un neprofesionāla. Tas ir vērtējums, kas krietni pārsniedz - patīk/nepatīk robežu un skaidri norāda uz pretenzijām labāk par citiem saredzēt, kura ir un kura nav laba literatūra. Es gan neesmu pārsteigts, tā ir Latvijā visai raksturīga snobiskā augstprātība. Ieturēta tādus klusi atturīgos, bet nepārprotamos toņos.
  • 1
  • 2
Junona > DW
J
Es laikam neprecīzi izteicos, bet domājusi biju to literatūru, kura atspoguļo padomju represijas, neesmu runājusi par literatūru vispār. Es nepretendēju uz literatūras kritiku, es tikai izsaku savu viedokli, kurš var patikt vai nepatikt, kuru var pieņemt vai nepieņemt. Un tikai :)
  • 0
  • 3
DW - Junona
D
Pag', bet tie taču Jūsu vārdi: "... (Latvijā) profesionālas, labas literatūras, kuru būtu vērts tulkot svešvalodās, nav" Ingas Ābeles "Klūgu Mūks" ir diezgan plaši redzams un apspriests notikums latviešu literatūra nu jau vismaz gadu. Bet kas ir "laba, profesionāla literatūra" - no sirds apskaužu, ka jūs to spējat noteikt. Vienmēr esmu apbrīnojis šādus cilvēkus, kuri spēj dot šādus vērtējumus. Mākslas pasaulē nopietni speciālisti parasti uzmanās ar šādiem vērtējumiem, jo precīzu atskaites punktu, kur sākās un beidzas laba māksla ir gandrīz neiespējami nolikt.
  • 1
  • 2
Junona > DW
J
Nekad neesmu noniecinājusi mūsu literatūru, Diemžēl "Klūgu mūku" tiešām neesmu lasījusi, būs jāpameklē. Es nerunāju par vēsturiskajiem romāniem vispār, es runāju tieši par padomju laiku represiju attēlojumu literatūrā, tā kā piemērs par "Ardievu, Atlantīda!" nederēs. Nenoliedzami ļoti labs darbs, bet ne par konkrēto tēmu. Holokausts ir daudz plašāk atspoguļots literatūrā. Nu jā, lai paspētu izlasīt visu, ko gribētos, vajag daudz laika, kura jau parasti nav :)
  • 2
  • 2
DW
D
Mazliet jau neērti mums visiem vajadzētu būt tēlojot, ka latviešu literatūrā nekā daudz nav par šo laiku. Īpaši jau jums - Junona ... žēl, ka jūs neko nezinājāt par lielisko Ingas Ābeles "Klūgu Mūku". Toties noniecināt mūsu literatūru gan paspējāt. No visas sirds apbrīnoju jūsu spēju lasīt franču mēlē.
  • 1
  • 4
Vārds
V
ir vairāki labi vēsturisko darbu autori , tas ir tiesa, bet tā kā to radītāji nav šodienas valdītājiem un lēmējiem tuvu stāvošie, nav iekļāvušies apritē, mēs viņus pat nevaram nosaukt. Visur priekšā repšes,ikstenas,langas un vēlreiz repšes, ikstenas, langas, tad kaut kas no Bankovska,Zebra,Bereļa un atkal repšes, ikstenas,langas.
  • 1
  • 0
DW
D
Ir vairākas, bet minēt precīzi nozīmē ielaisties nebeidzamā diskusijā, jo vērtējumi vienmēr būs subjektīvi. Īpaši jau Latvijā. Tāds jaunākais piemērs ir Valentīnas Freimanes "Atlantīda", senāks, nepelnīti piemirsts - Aivara Tarvida garstāsts "Robežpārkāpējs" un citi. Tomēr atkārtoju - par katru darbu mums var būt ļoti atšķirīgi vērtējumi. Un tas ir tikai normāli. Tādēļ garāk neizplūdīšu. Nu bet ko tulkot svešvalodas ........ tur labāk nesāk nemaz spriest. Tas ka plašāku auditoriju interesējoši darbi nav pārtulkoti, tas nenozīmē, ka tādu nav. Vienkārši kritērji pēc kuriem izvēlas tulkojumus parasti ir izplūdušas pretenzijas uz kaut kādu "augsto literatūru", kas plašākai auditorijai nav ne interesantas, ne saistošas. Par Skaidrīti Gailīti gan nemācēšu neko teikt. Runā, ka vismaz viena grāmata esot laba un tai varētu būt lielākas auditorijas potenciāls. Tomēr neesmu lasījis, nevarēšu pats vērtēt.
  • 0
  • 2
Junona
J
DW, ja jau izsaki apgalvojumu, tad lūdzu konkrētu piemēru. Kaut vienu. Kura ir tā labā vēsturiskā grāmata par kara un pēckara laiku Latvijā? Jau iepriekš pateicos par atbildi :)
  • 2
  • 3
DW
D
Latvijā ir laba vēsturtiskā literatūra, tas jums nav gadījies par to uzzināt, tā jau nav konkrēto darbu vaina. Latviešiem ir viena cita problēma - viņi ir gatavi reizēm pārāk jūsmīgi, reizēm gana objektīvi novērtēt un pamanīt un slavēt citu tautu rakstniekus. Savukārt pret savējiem mēdz būt ļoti un pat pārspīlēti kritiski. Problēma ar Oksanenu ir mazliet cita - nenoliedzami viņa ir laba stāstniece. Bet par eksperti šajos jautājumos viņu nevar uztvert. Okasanena nekad nezinās precīzo, detalizēto to laiku bildi. Viņa strādā, smeļas informāciju no vienpusīgiem avotiem, kaut arī politiskajai konjunktūrai ļoti vēlamiem. Tomēr, piemēram, Narvas krievu viņa nekad nesapratīs. Tāpat kā Aļošas krievu nekad nesapratīs un nespēs portretēt precīzi.
  • 1
  • 3
Derglis
D
Par virsraksta tēmu: diemžēl, tieši pilnīgs morāles trūkums ir priekšnosacījums, lai pie mums kāds varētu kļūt sekmīgs politikā. Jebšu tad tam ir jābūt nenormāli stipram cilvēkam. Kas gan ir maz ticams, jo amorālais vairākums viņu, ja nenoēdīs, tad vismaz izbalsos.
lauku vecis
l
Manuprāt tas nav tikai labs mārketings. Talants, talants un vēlreiz talants un.....vēl tas, ko reizēm sauc par"čuju"... "The Guardian" par romānu "Attīrīšanās' atzīmē, ka tas ir stāsts par izdzīvošanu un tās cenu. Nudien jāsāk ticēt, ka Sofi Oksanenai piemīt kāda pārpasaulīga intuīcija rakstot par nepiedzīvotu laikmetu un notikumiem tā it kā būtu pati tos izdzīvojusi. Diemžēl latviešu vēsturiskā romāna mūsdienu stāstnieki ne tuvu nestāv šai spēcīgajai somu literātei.
Skaislei
S
Ka viena krūts lielāka par otru, tā nav nekāda nelaime, bet ka tev viena puslode mazāka par otru, to gan katrs redz.
  • 3
  • 1
lauku vecis>pilsētas onkam
l
Pamēģini viņai pats pateikt....dabūsi pretī jautājumu par krāniņu....
  • 3
  • 1
pilsētas onka > auku vecim
p
Viss ok, gaumes lieta. No provinces lūkojot, tālumnieki allaž izskatās krutāki par vietējiem. Pasaki Skaislei, ka Oksanenas "Attīrīšanās" ir labāka par Kļavja "Piesmieto karavīru". Nez, ko viņa teiks.:)
  • 0
  • 2
lauku vecis>pilsētas onkam
l
Jā gan, pilsētniek. - "Attīrīšanos"( S.Oksanen".Puhdistus")..un ar to ir pietiekoši, lai konstatētu, ka gados jaunā Sofi ir talantīgāka nekā ducis latvju stāstnieku kopā ņemot.
  • 2
  • 1
> Skaislei
&
Tava priekšstatu un zināšanu pasaule... hm, tiešām disharmonē un ir radusies stiprā krievu pasaules ietekmē, ja esi spējīga apgalvot, ka vāciešus par fričiem sāka dēvēt krievi 2.p.k. laikā. Piemēram: Latvijas Kareivis nr.177, 10.08.1937. Snaipers Valibalds. Pasaules kara sākumā vācu snaiperi sagādāja daudz nepatikšanu un zaudējumu sabiedroto kājniekiem. Parasti angļi visus vāciešus sauca par FRIČIEM... Vēl citus apliecinājumus par friču izcelsmi vari aplūkot turpat, www.periodika.lv
  • 4
  • 4
pilsētas onka
p
Lauku veci, vai vispār esi lasījis Oksanenu?
  • 3
  • 3
Junona
J
Starp citu, Skaisle, tas "šausmīgi neglītais" Blaumaņa piemineklis ir Teodora Zaļkalna darbs un uzstādīts 1929. gadā, tātad nav padomju. Vārdam - "koka fricis" stāvēja skvēriņā pretim augstākajai tiesai. Vai tas būtu Blaumaņa skvērs???
  • 8
  • 2
Skaisle
S
kauns jautāt, bet jādara - kur Rīgā ir Baumaņa skvērs? Nesen gāju garām Blaumaņa piemineklim. Tiks skaista ziedu dobe tā priekšā, bet pats piemineklis gan - kauns uz tādu skatīties. Būtu mums īsti latviešu patrioti , nevis kremļa pakalpiņi, uzliktu taču Blaumanim - viņa talantam un ļaužu mīlestībai atbilstošu pieminkeli.
  • 5
  • 8
Skaisle
S
Paldies par ziņu. Ir tā,ka arī es esmu salīdzinoši daudz (salīdzinoši ar manis lasīto) lasījusi starpkaru presi, un citas rakstītās liecības, esmu pierakstījusi to laiku aculiecinieku liecības. Neesmu saskārusies ar liecībām ,ka vāciešus dēvētu par fričiem. Romānā tas diezgan bieži izskan un katru reizi disharmonē ar manu priekšstatu un zināšanu pasauli. Tādu vietu ir diezgan daudz. Ja tiek pieminēts Pauls Šīmanis , tad laikam jau tomēr prasījās kāds komentārs, vai turpat romānā, vai ar atsauci.
  • 7
  • 6
Vārds
V
Skaisle, Vācu okupācijas laikā 1918. gada nogalē tagadējā Baumaņa skvērā atradās piemineklis vācu kareivjiem - uz postamenta novietota koka skulptūra, oficiāli saukta "Dzelzs zemessargs", tautā dēvēta par "Koka Frici". 1919. gada janvārī, kad lielinieki ienāca Rīgā, pieminekli demontēja.
  • 5
  • 1
Vārds
V
Veci, nu jau galīgi šķērsām.
  • 4
  • 1
Skaisle
S
kautrējies pat iedomāties. Nu lūk. Ko es saku. Labi, veci - tavs no comment ieskaitīts pie nē - tu nerādītu. kAD
  • 6
  • 5
lauku vecis>Skaislei
l
No comment.....
  • 4
  • 2
Skaisle
S
čujs ir tāds,ka romānā ir daudz seksa un vardarbības. Svina garšā galvenais varonis uztaisīts tāds - no vienas puses izglītots , no otras puses - stulbenītis - neko nesaprot, bet tad uzreiz baigie pareizie spriedumi - gudrelītis tomēr. Jāpiekrīt kritiķiem,ka MB izdevies valodu tā kā restaurēt - kaut ko tuvināt to laiku izteiksmei un stilam, bet tas neglābj to kopējo iespaidu, sajūtas. Vāciešus par fričiem saukāja nevis pirmskara Latvijā, bet tā viņsu sāka dēvēt krievi 2.p.k. Un tā sižeta līnija ar locekļa apgriešanu man arī šķiet neveikli pasniegta. Nekādi nespēju noticēt,ka jauns puisis savam piedzērušam onkulim rādītu savu krāniņu. Es vispār nolēmu veikt aptauju - izjautāt vīriešus kā viņi rīkotos - vai vilktu nost bikses un rādītu onkulim locekli. Tu veci pirmais - stāsti - Tu rādītu savu locekli onkulim, nevis ietu pie daktera? Es kā jauna meitene pārdzīvoju,ka viena krūts man lielāka un otra mazāka. Nospriedu,ka laikam būs jāmirst, bet tikai jau pēc dzemdībām man gadījās tāda daktere, ar kuru par to runāju un viņa mani nomierināja. Tātad - veci - lūdzu atbildi pirmais - pārējie pēc tam.
  • 8
  • 9
Sofā
S
Ko nozīmē labs marketings? Oksanena nekad lāga nav dzīvojusi okupētajā Igaunijā un vispār nerunā krieviski. Bet tas viņai netraucē uztstāties kā okupācijas laika un Krievijas ekspertei. Viņa māk aizraujoši rakstīt stāstus par kuriem pašai nav nekādas pieredzes. Tas ir talants un marketings.
Sofā- Vārds
S
Krievu valoda ir daļa no tā laikmeta, tā ir nozīmīga daļa no kopējās ainas, ko viņa attēlo savā darbā. Protams, saziņās ar tuviniekiem, vispār igauņiem, tā, protams, vispār nav vajadzīga. Un, protams, nav pat jācenšas ar okupantiem par mēģināt runāt. No attieksmes viedokļa, pilnīgi piekrītu. No mākslas viedokļa - viņa stāstīs par okupācijas laiku, bet paši okupanti paliks tādi plakani, izplūduši, baisi, bet neskaidri tēli. Okasenana ir OK rakstniece, bet par laikmeta ļoti precīzu liecinieci viņu uzskatīt nevar, kur nu vēl par eksperti, kura pretendē un stāstu "tā tas bija".
  • 0
  • 1
Vārds - Sofā
V
Vajadzīgas krievu valodas zināšanas, lai saprastu, ko igaunietes meita jūt okupētajā mātes dzimtenē? Jūs laikam smalki jokojat.
  • 3
  • 0
Vārds - Sofā
V
Vajadzīgas krievu valodas zināšanas, lai saprastu, ko igaunietes meita jūt okupētajā mātes dzimtenē? Jūs laikam smalki jokojat.
  • 3
  • 0
lauku vecis
l
Kā laikmeta liecību varētu ierindot Agates Nesaules romānu "Sieviete dzintarā", kas neordināra kārtā uzrakstīts angļu valodā un tikai pēc tam iztulkots latviski. iesaku to izlasīt jebkuram(-ai).Vispatiesākais "uzvarētāju" nācijas asinsdzīru attēlojums!
  • 4
  • 1
Sofā - Vārds
S
Tu nesaproti vai nevēlies saprast - Oksanena nav pati to piedzīvojusi, viņa ir stāstniece no malas, ar, patīk vai nepatīk, ierobežotu pieredzi un izpratni. Lai redzētu un saprastu pilnībā, nepieciešamas krievu valodas zināšanas, kuru viņai nav. Autobigrāfisks stāsts tas ir, liecība tā ir. Bet kā laikmeta avots, liecība tā nav un nevar būt pilnīga. Būtībā viņa ir Igaunijai pietuvināta somiete, kas labi uztvērusi un attainojusi igauņu sāpi. Tāpēc, ka pati pa pusei igauniete. Tas tad arī viss. Protams, grāmata var patikt. Bet teikt, ka tai ir lielāka vērtībā kā literārā, būtu pārspīlēti.
  • 0
  • 2
Vārds
V
Sofā nav lasītājs, Sofā ir rakstītājs. Oksanenas "Staļina govis" ir grāmata par somu meiteni, kura brauc uz Igauniju padomju okupācijas laikā nevis pēc neatkarības atjaunošanas. Bezjēdzīgi diskutēt ar cilvēkiem, kuri grib diskutēt par to, ko nav lasījuši.
  • 5
  • 0
Sofā
S
Tātad viņas stāstam ir laba stāstījuma vērtība, bet kā vēstures liecība ir precīzi tāda pati kā ja trimdas latviete atbrauc uz Latviju pēc neatkarības atjaunošanas un sāk stāstīt savu pieredzi par okupācijas laiku. Tas nav un nevar būt pirmavots. Man arī senči ir karojuši leģionā un bērnībā pilnas ausis piestāstīja, bet tas nenozīmē, ka es varu būt precīzs avots laikmetam, kuru neesmu piedzīvojis.
  • 0
  • 4
Vārds
V
Oksanenas avoti ir viņas mātes, vecvecāku un citu ģimenes locekļu stāsti, tātad to nekādi nevar nosaukt par nepiedzīvotu stāstu. Pie tam "Staļina govis" ir tieši par somu meiteni, kura brauc uz mātes dzimteni Igauniju, nepārprotami autobiogrāfiski par pašu Oksanenu.
  • 7
  • 1
Pekolainens
P
Ja Sofija Oksanovna tā saka tad tā viš i.
Skaisle
S
Būtu jau tikai godīgi,ja intervētāja Žolude atzītu,ka prozas vai dzejassautors m vai pat filmas veidotājs var radīt tikai savu versiju par to kā bija. Literāti var aprakstīt faktus savā interpretācijā. Ar to būtu jāsāk. Manā vērtējumā tās ir tādas latviešu literātu bruņas - vai pat kārtējā pašreklāma. Mēs zinam kā bija, mēs jums pastāstīsim. Un tad nu viens nodrukā kaut ko no attiecīgā perioda avīzes, otrs .... par zinātnisko konsultantu uzaicina diplomētu ģeogrāfu nezin kāpēc ne vēsturnieku un atiet ... Paši viens otru saslavē - cik izcili, valstij atskaitās par naudas iztērēšanu un čiks vien beigās ir. Zebra un Bankovska romānus norakstīju makulatūrā , tie nav romāni, bet pļāpas. Lūk, lasu MB Svina garša - tas tik ir kaut kas. Beidzot dabūju bronhītu un grāmatu un lasu. Un esmu piemānīta, piekrāpta. Nu nav tas 21.gs. lasītāja līmeņa romāns. Pirmais fēleris jau ir izvēlēties galveno varoni es personā un tad likt viņu nošaut. Var - visu ko var un drīkst autors, bet - tas nepārliecina. Tad . Pilnīgi smieklīgi,kā čaklie latviešu literāti metušies publicēt tā laika avīzes un runas. Un tad turpināt savus pļāpu gabalus. Ko Inga Ābele "veiksmīgi" iesāka - nopublicēt saeimas stenogrammu un tad vīt tai apkārt savas vārdu un emociju mežģīnes, to puiši braši taisa pakaļ. Bez problēmām. Tad visas... nē - lai paliek. Punctummagazine ir Bereļa raksts. Nokaitināja mani līdz baltkvēlei - bet - ko viņš perfekti pierādīja. Mūsu literāti nav gatavi un nav spējīgi godīgai un atklātai sarunai par savu vēsturi. Es pat nepiesaucu - talantīgai. To varētu pagaidīt. Cita lieta - sabiedrība - latviešu sabiedrība - lasošā sabiedrība, es domāju - to neprasa, negaida. Viņiem ir labi šī sāņus skatīšanās, šī garām runāšanas poza. Kā vēsturniece un kā literatūras mīļotāja es varu galvot, ka joprojām ģeniālākais latviešu vēsturiskais romāns ir Upīša Zaļā zeme, un no jaunlaiku autoriem - Aivara Kļavaja Piesmietais karavīrs. Un tieši tāpēc,ka šie romāni ir kā ģeniāli mūsu spoguļi, nevis mazāk vai vairāk talantīgi -meļi - mēs tos bāžam pagultē, un piemēram, Repše tiem lēkā pa virsu, vismaz Kļavja romānam - solot parādīt , kur vēži dzīvo - es gan saku - līdz šim tās ir tikai izgāšanās. Tā kaut kā. Jā un tā realitāte jau tomēr ir tā,ka rakstīšanai vajag talantu un naudu.Kamēr latviešu rakstniecībā būs šī korporatīvā bļodlaižu sistēma. Nekas jau nemainīsies. Bet kad mainīsies - tad jau nebūs vairs lasītāju - tik vien kā rakstītāju.
Skaisle
S
Jā , vajag lasīt un es lasu. Ja neaizbraukšu uz siltām zemēm, iešu studēt, izdomāju. Alkstu zināšanu,alkstu jaunus apvāršņus, jaunus mīļākos , jaunas zemes un jaunas debesis Lasīšu un daudz strīdēšos ar pasniedzējiem. Man jau tagAd viņu žēl,kā iedomājos cik daudzus saniknošu. Redzēju S.Radzobes atrastos materiālus - vēstures liecības par A.Čadaraini Krievijā. Noklausījos viņas stāstīto. Protams, tas darbs ir jāturpina un jānoved līdz galam , bet man radās iespaids,ka uz valsts 100 gades jubileju mums nāksies piedzīvot un pārdzīvot nevienu vien vēstures liecību. Ja vēl čekas maisus beidzot atvērs un nodos tautai, tai pašai, kuru čeka mocīja un daļa tautiešu palīdzēja. ....
  • 7
  • 11
Skaisles putrošanās
S
Silvija Radzobe pēta Aleksandra Čaka metamorfozes un zvērīga komunista par Mūžības skarto - autoru. Stāstu to tantei, viņa uzkliedz - nestāsti man - Silvija Radzobe man nav pieņemama. Ha - inteliģence, ha ha mūsu inteliģence. Vagaru karaliene Māra Zālīte mums ir pieņemama, Silvija Radzobe nav pieņemama. Cik mēs esam gļēvi, vāji - kā mēs nespējam būt godīgi, atklāti - pat sarunāties nespējam. Vajag palasīt S.Radzobes atziņas, un tad runāt. Godīga un atklāta saruna par vēsturi esot S.Radzobes pētījumos? Atvainojiet, vajag painteresēties, ko S.Radzobe aizstāv.
  • 2
  • 8
Vārds
V
Tev neapšaubāmi ir talants, vien šķiet, ka dūšas pietrūkst un ir par ko - sākumā var nākties kārt zobus vadzī, toties tas apstāklis mudina rakstīt arvien labāk.
  • 6
  • 4
Jānis >> DW un cilpai
J
DW - tu literatūrā esi diletants. Latviešu rakstnieku darbi ir tulkoti daudzās valodās un ir ļoti iecienīti ārzemēs. Matus krāso, kā kurš vēlas. Ja tev būtu galviņā kasu sintā daļa, kas ir tevis piesauktajai "rižajai", tad tu tik glupi nedirstu. Saprati ?
Vārds
V
osmanis osmaņu impērijā
  • 0
  • 0
Skaisle
S
es domāju,ka NA īsteno to pašu politiku ko Putina Vienotā Krievija , tāpēc tiek dāsni atalgoti varas slavinātāji, bet bibliotēkās - nav pat visi jauno autoru darbi. Audio diski ar langas dzeju slrien pretī katrā veikalā, bet ar Raiņa vai Aspazijas dzeju - nav. Jo kas gan ir Rainis salīdzinājumā ar pašu langu ? Lasu ,lai pabeigtu Svina garšu - bet - galīgi neaizrauj.
  • 5
  • 5
Jānis
J
Ja ir nauda no draudzīgām valsts iestādēm, tad var iztulkot ko vien vēlies visās pasaules valodās. Piemēram, ja esi ticis Eiroparlamentā, saņem ļooooooti brangu algu, tad vari finansēt tulkojumus un izdevumus daudzās valodās un valstīs. Man jautājums - vai to kāds lasa arī? Citādi ar latviešu autoru tulkojumiem sanāk kā ar Brežņeva "Mazo zemi" - to satulkoja un izdeva visās iespējamās pasaules valodās. Bet kas to visu lasīja? Nu, tu jau saprati par ko es. Ja neatbildēsi, tas nozīmē, ka nevēlies atbildēt uz sāpīgu jautājumu.
  • 3
  • 2
Vārds
V
Tieši tā - Rudzutaka darbi, Vilis Lācis Krievzemē, Osmanis!
  • 1
  • 0

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Maskas krīt lēni

Mēdz teikt, ka slūžas nāk vaļā, kad kaut kas ir sakrājies un sāk gāzties ārā ar daudz lielāku jaudu nekā jebkad agrāk, bet šis mirklis vēl ir jāgaida.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja