Sēriju Liegā apokalipse Latvijas skatītāji varēs aplūkot pirmo reizi, kā arī īpaši šai izstādei mākslinieks veido jaundarbu - digitālo kolāžu, izmantojot Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma vērtību – Strenču foto darbnīcas kolekciju.
Alnis Stakle pēta fotogrāfijas medija attīstību un uzskata, ka mēs dzīvojam okulārā kultūrā, kurā vēsturisko un laikmetīgo attēlu konstelācijas bieži ir nozīmīgākas par realitāti. Jo kas gan mūsdienās ir realitāte, ja ne neaptverams attēlu kopums. Attēli ir pamats zināšanu pārnesei, kolektīvai atmiņai, izklaidei, kultūras izziņai un galu galā tie sniedz bezgalīgas iespējas atgriezties pie vieniem un tiem pašiem notikumiem, personām un objektiem, lai atklātu arvien jaunas pagātnes interpretācijas. Vienlaikus attēlu pasaule ik mirkli kļūst arvien piesātinātāka, un mūsu spējas to aptvert un saprast ik mirkli kļūst ierobežotākas. Poētiski izsakoties, karte ir kļuvusi plašāka par teritoriju.
“Mani interesē kanonizēto mākslas, zinātnes un žurnālistikas attēlu likteņi, un to potenciāls ietvert laikmetīgas jēgas. Institūcijas, kuras atlasa, uzkrāj un apzināti veido attēlu kolekcijas mākslā, zinātnē un žurnālistikā, ir iemantojušas autoritatīvu statusu kultūrā. Šo institūciju kolekcijas apriori tiek uzskatītas par vizuālās kultūras zelta fondu, kas būtu jāsaglabā nākotnei. Manās kolāžās ir izmantoti attēli no atvērtas piekļuves mākslas muzeju kolekcijām, zinātniskajām institūcijām un dažādām attēlu bankām, kuru uzkrātos attēlus var uzskatīt par ikoniskām laikmeta un pagātnes liecībām. Kolāžu pamatā ir meklējumi pēc sintaktiskām vizuālās valodas saiknēm starp dažādu laikmetu, mediju un vizuālās kultūras nozaru attēliem.
Kolāžās ir izmantoti vizuālajā komunikācijā noturīgi idejiskie un tehniskie kodi, kuri spēj šķērsot laikmetu, mediju un kultūru robežas. Saiknes starp dažādiem vizuālās kultūras laikposmiem un medijiem ir izsekojamas, pievēršoties personu pozām un žestiem, krāsu scenogrāfijām, līdzīgiem objektu un arhitektūras tvērumiem. Kolāžu tehniskais izpildījums ir balstīts attēlu pēcapstrādes programmu rīku algoritmos, ļaujot tiem dominēt pār attēlu fragmentu izdalīšanas akurātumu un precizitāti. Šādi digitālās pēcapstrādes tehnoloģiskās īpatnības kļūst par daļu no kolāžu idejiskā un tehniskā koda”, stāsta izstādes autors.