Mājokļa jautājums ir viens no punktiem, kur arhitektūra vistiešākajā veidā saskaras ar politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem apsvērumiem. Īpaši tas pamanāms daudzdzīvokļu namos — kaut arī savs dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir daļa no kopīgas struktūras — ēkas konstrukcijām, kaimiņu kopienas, enerģijas infrastruktūras un apkārtējās pilsētvides. Latvija ir viena no skrajāk apdzīvotajām teritorijām Eiropā, taču tās daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju īpatsvars ir visaugstākais — 66%. Iespējams, šī neparastā situācija jāuztver kā jauns sākuma punkts diskusijai par dzīvojamo namu arhitektūras lomu aktuālu demogrāfijas, vides un politikas izaicinājumu kontekstā.
Izstādē būs apskatāmas Reiņa Hofmaņa fotogrāfijas, kas ataino daudzdzīvokļu namus Latvijas pilsētās un laukos, kā arī četri konceptuāli arhitektūras maketi, kas vizualizē ikdienā neredzamus procesus un pievērš uzmanību mājokļu lomai aktuālu demogrāfijas, vides un politikas izaicinājumu kontekstā. Maketus veidojuši: māksliniece Darja Meļņikova, tēlnieks Ivars Drulle, dizainere Dita Pāne, arhitekts Mārtiņš Dušelis un scenogrāfe Šarlote Špihalska (Charlotte Spichalsky).
Līdz ar izstādes atklāšanu tiks izdota arhitektu Evelīnas Ozolas un Matīsa Groskaufmaņa sastādīta grāmata Kopā un atsevišķi: daudzdzīvokļu namu arhitektūra Latvijas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā ainavā. Bagātīgi ilustrētais izdevums skaidro dzīvokļa lomu indivīda, valsts un tirgus attiecībās dažādos vēsturiskos periodos, mūsdienās un pārskatāmā nākotnē. Starp pētniecisko rakstu autoriem ir vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte, ekonomists Pēteris Strautiņš, arhitekte Linda Leitāne–Šmīdberga un arī abi grāmatas redaktori. Provokatīvākā daļa meklējama grāmatas beigās, kur vairāki arhitektūras praktiķi un apvienības piedāvā vizuālus komentārus par dzīvi kopā un atsevišķi nākamajā desmitgadē un pēc tās. Ar šo publikāciju redaktori cer aktualizēt diskusijas un projektus, kas padarītu pieejamu, kvalitatīvu un drosmīgu daudzdzīvokļu namu arhitektūru par ikdienu, ne izņēmumu no normas.