Hermanis Doncovs beidzis Astrahaņas B. A. Kustodijeva mākslas skolu (1934 – 1939), mācījies Harkovas Mākslas institūta glezniecības nodaļā (1939 – 1940). Otrā pasaules kara laikā mākslinieks dienējis strēlnieku un tanku brigādes daļās, Sarkanās armijas sastāvā piedalījies karā pret Japānu, apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni un saņēmis vairākas medaļas. Pēc kara, 1946. gadā H. Doncovs iestājies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, un 1949. gadā pabeidzis J. Liepiņa meistardarbnīcu ar diplomdarbu Ieraudzījuši ienaidniekus. Strādājis par pedagogu 7. mākslas amatniecības skolā (1949 – 1952). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1960. gada.
Izstādēs piedalījies kopš 1939. gada. Personālizstādes veidotas Rīgā (1967), Jūrmalā (1973). Bijis viens no aktīvākajiem grupas LPSR mākslinieki – LTK dalībnieki biedriem, piedalījies visās šīs grupas rīkotajās izstādēs. Viņa darbi tikuši eksponēti daudzās republikas, vissavienības un aizrobežu izstādēs (Čīlē (1965), ASV (1966), Anglijā (1967), Francijā (1968), Vācijā (1972), Japānā (1970, 1973), Somijā (1972), Šveicē (1973) u.c.). 2007. gada 14. jūnijā H. Doncova darbs piedalījās Sothebys izsolē, glezna tika novērtēta no 6 000 līdz 8 000 GBP un to nosolīja par 6 600 GPB. 2018 gadā mākslinieka darbi iekļauti Hermitage Fine Art izsolē Monako ar novērtējumu no 4 000 līdz 6 000 Eur.
Daiļrades sākumā mākslinieks gleznojis galvenokārt industriālas ainavas ar figurālu kompozīciju elementiem, kurās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme. Pēdējās desmitgadēs vairāk pievērsies ainavai, kā arī kavējies atmiņās par karavīru ikdienu. Ne vienreiz vien mākslinieks devās radošajos komandējumos uz Urāliem, kur gleznoja dūmojošās ielejas un šahtas. Radošajos braucienos pa Kaspijas jūru, dzīvojot ar zvejniekiem, Doncovs gleznoja zvejnieku kuģus to pastāvīgajā kustībā – zvejniecības bāzēs jūrā u.tml.