Politiski un militāri saspīlējumi, valsts iekārtu maiņas, vēstures krīzes punkti un sociālās dzīves norises vairāku paaudžu vēstījumos kļūst par subjektīvu un emocionālu šķērsgriezumu Latvijas nesenajā pagātnē. Daļa no stāstiem padomju periodā tika noklusēti. Tāpat pēc neatkarības atgūšanas pazuda iepriekšējās ikdienas dzīves detaļas vai karjeras sasniegumi. Inta Ruka apzināti meklējusi dažādu notikumu
aculieciniekus, fotogrāfiju kolekcijā apvienojot to, ko nav izdevies politiskās dzīves vadītājiem. Latviski, krieviski un latgaliski stāstītie stāsti satiekas “zem tām pašām debesīm”, kārtējo reizi apliecinot vispārzināmo patiesību, ka visa pamatā ir cilvēks.