Vērojot, kā sociāls komentārs Jāņa Deinata darbos maskējas elegantā un pašpietiekamā profesionālismā, rodas vēlme salīdzināt fotogrāfa poētisko metodi ar Imanta Ziedoņa trikiem, kurš arī nekautrējās rīmēt “liels un cildīgs” ar “zāģu skaidām pildīts”.
Jānis Deinats devis izstādei īsu, bet sarežģītu nosaukumu –šie. To burtiskā nozīmē veido izskaņa, kas dažādiem apzīmētājiem ir viena un tā pati: uzplaukušie, atnākušie, aizbraukušie, nosalušie, palikušie. Pasaules vērojumi – daba un civilizācija jeb augu tuvplāni un numeroloģiskas anekdotes izstādē – šie atgādina apgaismības laikmeta dienasgrāmatu ar tai neiztrūkstošu vispārinājumu, atziņu un sentimentālu noskaņu klātbūtni. Attēlu poētiskais profesionālisms vedina norādīt uz metaforām – vērtībām un abstraktiem jēdzieniem, ko ikdienā mēdz dēvēt par “vārdos nepasakāmo”: laime, mīlestība, dzīve, dzimtene, mūžs. Šāda nulles definīcija radīta, lai pierādītu nozīmi, izceltu to pāri citam, taču tehniski tā no nozīmes atbrīvo “pierādījumu trūkuma dēļ”. Tieši šīs svārstības apdzīvo Jāņa Deinata –šie. “Mūsu dzīve ir iluzora,” saka fotogrāfs.
Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.