Parasamonia, jeb bezmiegs ir miega traucējuma veids, kas raksturojas ar noteiktu uzvedību, kad cilvēks guļ. Taču runa būs par pavisam īpašiem traucējumiem, jeb prāta nekontrolētu ekspresiju, kas vedina pie iekšējas apskaidrības brīžiem kaut kur starpzonā starp sapni un apzinātību.
Cilvēki būdami aizmiguši ir spējīgi ne tikai uz vienkāršu murmināšanu un krākšanu.
Piemērs tam bija mūziķis no Ņujorkas vārdā Dions Makgregors, kurš miega laikā mēdz sniegt atskaiti par saviem sapņiem sarunas veidā. Dažkārt cilvēks miegā veic darbības, kuras nekad dzīvē nav veicis, turklāt profesionālā līmenī. Lī Hadvins dienā strādā slimnīcā, bet naktī pārvēršas par mākslinieku, kurš rada dīvainus un fantastiskus mākslas darbus. Interesantākais ir tas, ka, būdams nomodā, Hadvins pat ne tuvu nespēj uzzīmēt kaut ko līdzīgu tam, ko rada naktī.
Taču tas vēl nav viss – dažkārt cilvēks nonāk kādā neparastā stāvoklī starp miegu un nomodu kad, atbrīvojies no spriedzes pēc smagas dienas, savienojas ar savu iekšējo es. Izstādē apskatāms mākslas darbu cikls (gleznas un video), kurš tēlo tieši šo īpašo, maģisko brīdi, kad cilvēks atsvabinājies no apkārtējās pasaules reālijām fokusē uzmanību uz savu iekšējo pieredzi. Kad pēkšņa gaisma apžilbina prātu un mēs redzam kaut ko tādu, ko līdz šim neesam redzējuši. Atliek tikai samierināties ar šo dīvaino plūsmu un nemēģināt aizdzīt redzamos, jūtamos vai dzirdamos tēlus. Kādu, iespējams, pārņem iekšējs rāmums, svētlaime, neizsakāmība jeb bezlaicīguma izjūta, bet kādam tā varētu šķist pavisam ikdienišķa. Lai arī kāds izjūtas neraksturotu šo bezmiega brīdi, viens ir pavisam skaidrs - šajos brīžos cilvēks kļūst īpaši skaists.
Rasa Šulca beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, 2003. gadā ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā.
Līdz šim sarīkojusi piecas personālizstādes un piedalījusies virknē grupu izstāžu Latvijā un ārvalstīs. Darbi atrodas Liepājas Mūkusalas salona kolekcijā un privātkolekcijās Latvijā, Zviedrijā, Vācijā un Lielbritānijā.
Nozīmīgākie gleznu cikli Modelis (2008) Galerija 1. stāvs, Apsardze (2011) Mākslas muzeja Arsenāls, Radošā darbnīca, Saites (2012) mākslas telpa Nabaklab, Desmit (2013) Galerija Manss, Neviens neko neteica (2015) Mūkusalas Mākslas salons, Un vilks kopā ar Daci Dēliņu Lipski (2016) Kalciema Kvartāla galerijā Rīgā.
”Manu gleznu varoņi nav gluži mani ideāli vai svešinieki, bet drīzāk jau pētniecības objekti. Tomēr gleznu galvenais uzdevums ir ieinteresēt skatītāju nevis ar noteikto vizuālo tēlu, bet gan ar to, kas atrodas aiz šī tēla,” tā Rasa Šulca.