Savā glezniecībā māksliniece iedvesmojas no dabas, mākslas darbu radīšanai rodot impulsu apkārtējā vidē un notikumos,
piemēram, lietū, debesīs, saules staros, putna lidojumā, soļiem parkā, tādējādi darbos cenšoties ienest harmoniju un apkārtējās pasaules skaistumu. Daiļradē jūtama itāļu agrīnās renesanses mākslas, Ziemeļu renesanses mākslas, īpaši holandiešu klusās dabas ietekme. Arī savā gleznošanas tehnikā māksliniece dara kā senāk renesanses meistari, veidojot freskas. Pirms katra darba gleznošanas māksliniece zīmē t. s. kartonu, kur atrisina kompozīciju līdz smalkākajai detaļai, vēlāk zīmējumu pārnesot uz audekla un gleznojot krāsās, tādēļ gleznas tapšanas process ir samērā ilgs.
«Gleznotājas māksla kopumā un katrs darbs atgādina par trīsvienības – Daba, Māksla, Radošums – neizsmeļamām iespējām. Aizvien no jauna tuvoties harmonijas un pilnības veldzējumam. Savienot pagātni ar šodienu, lai piedzīvotu planētas, cilvēces nākotni. Viens no atbildīgākajiem un grūtākajiem mākslinieka uzdevumiem – ar savu esību kalpot mūžības liecinājumam,» saka mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.