Iespējams, informācija par Kannu kinofestivāla tuvošanos šogad sasniedza plašāku Latvijas auditoriju, pateicoties ziņai par režisora Viestura Kairiša spēlfilmas Uļa iekļaušanu Kannu festivāla oficiālajā programmā. Šī ziņa, kas raisīja eiforijas mirkļus Latvijas kinonozarē un it īpaši filmas Uļa veidotāju komandā, tika publiskota Kannu festivāla ikgadējā preses konferencē 9. aprīlī. Tajā festivāla mākslinieciskais vadītājs Tjerī Fremo izziņoja filmu nosaukumus un to autoru vārdus, kuri ir izkļuvuši cauri nežēlīgam atlases sietam. Nežēlīgs tas ir kaut vai objektīvo kvantitatīvo rādītāju dēļ – šogad Kannu festivāla programmai bija pieteikta 2541 filma no visas pasaules.
Durvis ir pavērtas
Nonākt to piecu desmitu filmu vidū, kuras tiek iekļautas divās oficiālajās konkursa programmās – galvenajā un Īpašais skatiens/Un Certain Regard – ir teju neiespējamā misija. Šoreiz tas izdevās arī Latvijas radošajai komandai – projekta idejas autora un Uļjanas Semjonovas lomas tēlotāja Kārļa Arnolda Avota iniciētajai un Viestura Kairiša režisētajai filmai Uļa. Šī filma ir pirmais triju Baltijas valstu kopražojums, kurš iekļauts Kannu festivāla oficiālajā programmā. Uļa ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas kopražojums, filmas izsmalcināto melnbalto vizualitāti ir veidojis izcilais poļu operators Vojcehs Staroņs.
Filmas nokļūšana Kannu programmā valstij ir liels notikums. Tiem, kuri vaicā, kādas ir filmas izredzes Kannās, varu atbildēt uzreiz: jau fakts, ka Uļa ir nokļuvusi Kannu festivāla oficiālajā programmā, ir ievērojams sasniegums, kas ļauj filmas veidotājiem sava darba popularizēšanā izmantot ikonisko Kannu festivāla zīmolu – Palmas zaru –, kas Eiropas kinoapritē ir ietekmīgs mārketinga instruments. Jau tagad var droši teikt, ka Uļas nokļūšana Kannu festivālā ir pavērusi tai durvis uz plašāku izplatīšanu pasaulē gan citos festivālos, gan kinoteātru repertuārā.
.jpg)
Filma par Latvijas sporta leģendu Kārļa Arnolda Avota un Viestura Kairiša interpretācijā ir arī stāsts par citādību un atšķirību. Publicitātes foto
Jāatgādina, ka 2024. gadā šajā pašā programmā Īpašais skatiens Kannās pasaules pirmizrādi piedzīvoja Ginta Zilbaloža animācijas filma Straume. Tās fenomenālie globālie panākumi ir nostiprinājuši Latvijas kino starptautisko statusu un Kannu festivāla programmas veidotāju interesi par Latvijā tapušām filmām. Straume un Uļa ir ļoti atšķirīgi darbi, tomēr abi ir piederīgi autorkino virzienam, kuru uzcītīgi kopj Kannu festivāls.
Pirmie soļi laukumā
Uļa, ko Latvijā pagaidām redzējuši tikai filmas tapšanā un pasaulē virzīšanā iesaistītie, nav konvencionāla biogrāfiska filma. Tā aptver ļoti precīzu un konkrētu leģendārās basketbolistes Uļjanas Semjonovas jaunības posmu, kad neparasti garo un mulso meiteni nomaļā Latgales ciematā atklāja sporta funkcionārs un žurnālists, kurš saskatīja viņas potenciālu basketbolā. Uļas pirmie soļi sportā un patstāvīgajā dzīvē ir viņas fiziskās unikalitātes – garā auguma – nodrošināti un vienlaikus ierobežoti. Filma par sporta leģendu Kārļa Arnolda Avota un Viestura Kairiša interpretācijā ir arī stāsts par citādību un atšķirību, kas to padara vēl dramatiskāku un eksistenciāli vairāk nospriegotu.
Prieks, ka filmas dzīvo nervu un Kārļa Arnolda Avota pašatdevi Uļjanas Semjonovas lomā ir novērtējuši Kannu festivāla programmas veidotāji. Filmas pasaules pirmizrāde notiks 21. maijā – festivāla izskaņas posmā. Latvijā Uļa būs skatāma rudenī.
Programmā Īpašais skatiens Latvija līdz šim ir bijusi pārstāvēta četras reizes: 1996. gadā tajā tika demonstrētas Lailas Pakalniņas dokumentālās filmas Prāmis un Pasts, 1998. gadā – Lailas Pakalniņas spēlfilma Kurpe, 2024. gadā – Ginta Zilbaloža Straume. Fakts, ka divus gadus pēc Straumes Kannu festivāla konkursā atkal ir iekļauta Latvijas filma, ir mūsu kino konkurētspējas apliecinājums par spīti nīkulīgajam kinonozares finansējumam, kas joprojām ir vismazākais Baltijas valstīs.
Valodas meklējumi
Uļa startēs programmā Īpašais skatiens deviņpadsmit filmu konkurencē. Šis konkurss ir vairāk atvērts eksperimentāliem, kinovalodas meklējumos balstītiem darbiem. Pagaidām, vēl neredzot filmas, par šo filmu kopumu var vien teikt, ka to raksturo plaša ģeogrāfiskā un žanriskā amplitūda. Zīmīgs ir fakts, ka sešas no šajā konkursā iekļautajām filmām ir debijas darbi. Tas pastiprina sajūtu, ka Īpašais skatiens tiek pozicionēts kā meklējumu lauks, kas ļauj globālajā apritē ienākt jauniem vārdiem (Kannu galvenajā konkursā allaž dominē jau atzīti meistari, tā ir arī šoreiz).
Programmu Īpašais skatiens atklās amerikāņu filma Tīņu sekss un nāve Miasmas nometnē/Teenage Sex and Death at Camp Miasma, kuru veidojusi režisore Džeina Šēnbruna un kurā vienu no galvenajām lomām spēlē Džiliana Andersone. Programmā ir iekļauta arī franču aktrises Judītes Godrešas režisētā filma Meitenes stāsts/Mémoire de fille. Aktrise ir bijusi viena no aktīvākajām #MeToo problemātikas izgaismotājām Francijas kinoindustrijā, apsūdzot vairākus franču režisorus seksuālā vardarbībā.
Lai gan šausmu filmu žanrs nav bieži pārstāvēts ietekmīgos festivālos, programmā Īpašais skatiens ir iekļauta amerikāņu režisora Zaharija Vigona gotiskā šausmu filma Viktorijas laikmeta psihs/Victorian Psycho. Šī konkursa filmas vērtēs piecu kinoindustrijas profesionāļu žūrija, kuru vadīs franču aktrise Leila Behti.
Klasiķu buķete
Spāņu režisors Pedro Almodovars atgriežas Kannu kinofestivāla galvenajā konkursā ar traģikomēdiju Rūgtie Ziemassvētki. Spānijas kinoteātros šī filma tiek demonstrēta jau kopš marta beigām. Publicitātes foto
Kannu festivāla galvenajā konkursā šogad sacentīsies divdesmit divas filmas, to autoru vidū ir daudz klasiķu. Minēšu spāņu autora Pedro Almodovara Rūgtos Ziemassvētkus/Amarga Navidad un irāņu režisora Asgara Farhadi Paralēlos stāstus/Histoires parallèles – šie mākslinieki pārstāv autorus, kuri Kannu festivālā ir piedalījušies jau daudzas reizes. Kannu festivāls savulaik atklāja arī rumāņu režisoru Kristianu Mundžiu, kurš šogad Kannās atgriežas ar filmu Fjords/Fjord.
Uz Zelta palmas zaru pretendē poļu režisors Pavels Pavlikovskis ar filmu Dzimtene/Vaterland un ungāru režisors Lāslo Nemešs ar franču valodā uzņemto vēsturisko drāmu Mulēns/Moulin. Galvenajā konkursā atgriežas arī Kannu festivāla laureāts japāņu režisors Hirokadzu Koreeda ar filmu Aita kastē/Sheep in the Box un vēl viens festivāla laureāts beļģu režisors Lūkass Donts ar filmu Nelietis/Coward, kurš šajā cienījamo klasiķu kompānijā pārstāv trīsdesmitgadnieku paaudzi. Pēc ilgāka pārtraukuma Kannu festivālā piedalīsies arī krievu autorkino režisors Andrejs Zvjagincevs, kurš dzīvo emigrācijā. Viņa jaunā drāma Mīnotaurs bez liekas publicitātes tika uzņemta Rīgā.
Irāņu režisora Asgara Farhadi drāmā Paralēlie stāsti piedalās populārie franču aktieri Izabella Ipēra un Ādams Besa (abi attēlā), kā arī Virdžīnija Efira, Vensāns Kasels, Pjērs Ninē un Katrīna Denēva. Publicitātes foto
Galvenā konkursa filmas vērtēs žūrija Dienvidkorejas režijas zvaigznes Čanvuka Parka vadībā. Zināms, ka festivāla goda balvu Zelta palmas zars šoreiz saņems Jaunzēlandes režisors Pīters Džeksons un amerikāņu dziedātāja, aktrise un režisore Bārbra Streizande.
Festivāla mākslinieciskais vadītājs Tjerī Fremo uzsver, ka šā gada programmā ir mazāka amerikāņu filmu un ASV studiju klātbūtne. Konkursā ir iekļauta amerikāņu režisora Džeimsa Greja filma Papīra tīģeris/Paper Tiger. Amerikāņu vārdi ir sastopami citās festivāla sadaļās – tās ir filmas, kuras piedzīvos savu starptautisko pirmizrādi Kannās, bet nepiedalās sacensībā par balvām. To vidū ir aktiera Džona Travoltas debija režijā Vienvirziena nakts reiss ar propellerlidmašīnu/Propeller One-Way Night Coach. Šajā darbā ieskanas autobiogrāfiski motīvi, kuri ir iekļauti arī Džona Travoltas uzrakstītajā bērnu grāmatā.
79. Kannu kinofestivāls solās būt notikumiem blīvs, turklāt šoreiz mums ir iespēja arī līdzpārdzīvot par Uļu. Darīsim to!
Informācija: festival-cannes.com