Gājiens bija veltīts Ukrainas kultūras darbiniekiem un māksliniekiem, kuri kara apstākļos turpina radīt un pārstāvēt savu valsti, kā arī tiem, kuri zaudējuši dzīvību Krievijas īstenotās mērķtiecīgās vardarbības dēļ. Gājiens vērš starptautiskās sabiedrības uzmanību uz Ukrainas kultūras mantojumu, kas tiek sistemātiski iznīcināts, vienlaikus uzsverot steidzamu nepieciešamību nodrošināt tā aizsardzību.
Gājiena maršruts – no Lietuvas paviljona cauri Arsenālam, kur atrodas Latvijas paviljons, līdz Igaunijas paviljonam – veidoja savienojuma līniju, simboliski atsaucoties uz 1989. gada Baltijas ceļu, tā vēlreiz apliecinot Baltijas valstu vienotību un solidaritāti demokrātiskās vērtībās.
“Mūsdienu ģeopolitiskajā realitātē brīvība nav pašsaprotama – tā ir jāaizstāv. Venēcijas biennāles lēmums – pieļaut Krievijas dalību – rada būtiskus jautājumus par kultūras institūciju atbildību. Ar mūsu akciju Nāve Venēcijā – simbolu, ko radījis latviešu mākslinieks Krišs Salmanis, – mēs uzsveram, ka mākslai jāpaliek telpai kritiskai domai, solidaritātei un atbalstam Ukrainai,” komentē Latvijas paviljona komisāre, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.
Igaunijas paviljona komisāre Marija Aruso piebilst: “Šis gājiens atgādina – karš Eiropā turpinās. Mēs nevaram klusēt, ja valstis sevi piesaka kā brālīgas tautas, vienlaikus izdarot kara noziegumus. Mēs solidarizējamies ar visām neatkarīgajām valstīm, kuras apdraud spēcīgi, koloniāli agresori.”
“Solidaritātei un atbalstam Ukrainai ir jāturpinās, lai tās iznīcinātais kultūras mantojums un laikmetīgā radošā izpausme varētu atdzimt jaunā veidā. Kopā mēs cenšamies apvienot cilvēkus un virzīt šo apņemšanos ziedojumu vākšanas iniciatīvā, kas kalpo šim mērķim,” izceļ Lietuvas paviljona komisāre Lolita Jablonskiene.