Izstāde ir tapusi starptautiskas pētniecības rezidenču programmas rezultātā. Atklātā konkursā tika izvēlēti pieci mākslinieki, dizaineri un amatnieki no dažādām Eiropas valstīm, kuri vienu mēnesi Japānā strādāja ar japāņu amatniekiem, veidojot kopīgus pētnieciskus projektus, kas sakņoti atšķirīgās kultūras pieredzēs. Autoru vidū bija Nīderlandes tekstila dizainere Laura Luhtmana, Austrijas apavu dizainers Matiass Vinklers, Latvijas māksliniece Elīza Māra Kamradze-Tūtere, Bulgārijas modes dizainers Stefans Karčevs un Armēnijas kuratore Nairi Hačadurjana.
"Projekta centrā ir jautājums: kā senču zināšanas var palīdzēt esošajai modes un tekstila industrijai? Izstāde akcentē, ka tradicionālā amatniecība savā būtībā ir ilgtspējīga. Tā balstās dabas resursos, roku darbā, prasmju pārmantošanā un ilglaicīgā kvalitātē. Pretstatā īslaicīgam patēriņam amatniecība atgādina par vērtībām, kur svarīgs ir ne tikai galarezultāts, bet arī tapšanas process, materiālu izcelsme un cilvēks, kurš šīs zināšanas pielieto," norāda izstādes koordinatore muzejā Kristīne Milere. Šis projekts uzsver, ka daudzas amatniecības tradīcijas šobrīd atrodas izšķirošā brīdī: novecojot meistariem un sarūkot specializēto prasmju pārmantošanai, apdraudēta kļūst gan noteiktu amatu pastāvēšana, gan vesela savstarpēji saistītu zināšanu ķēde.
Latvijas māksliniece Elīza Māra Kamradze-Tūtere ir sadarbojusies ar Toru Vatarai. Viņš ir ziedu kompozīciju mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Kamakurā. Toru Vatarai vada ikebanas darbnīcas un rīko izstādes gan Japānā, gan ārvalstīs. Kopā ar Latvijas mākslinieci viņi ir staigājuši pa pilsētu, iepazīstot tās arhitektūru, dabu, cilvēku ikdienas ritmu, ēdienu kultūru un vēsturisko glezniecību. "Mana rezidences projekta iecere apvieno šķietami nesavienojamas lietas: Japānas pēckara dzīvojamo rajonu tipoloģiju – danči, japāņu ziedu kompozīciju mākslu – ikebanu un manu izvēlēto amatniecības formu – izšūšanas rokdarbus," stāsta Elīza Māra Kamradze-Tūtere.
Saikne starp šo dzīvojamo struktūru ideju un mākslinieces personīgo pieredzi ir kļuvusi par atslēgu darbam Neredzamie dārzi. "Es uzaugu un joprojām dzīvoju padomju okupācijas laikā būvētā dzīvojamajā rajonā, un pēdējos gados šī vide ir kļuvusi par manu galveno pētniecības tēmu. Ilgu laiku biju pārliecināta, ka šie mikrorajoni ir unikāls fenomens, līdz atklāju danči – paralēles starp Japānu un Latviju vienā un tajā pašā vēsturiskajā periodā. Lai gan šīs dzīvojamās struktūras ir pārsteidzoši līdzīgas, tās vienlaikus izgaismo arī būtiskas atšķirības," piebilst Elīza Māra Kamradze-Tūtere. Izstāde Mākslinieciskais intelekts būs atvērta līdz 3. maijam. To varēs apmeklēt kopā ar muzeja Lielajā zālē apskatāmo ekspozīciju Sniegs kūst. Japānas māksla.
Vairāk informācijas: Lnmm.gov.lv.