Ekspozīcijā ir iekļauta 1932. gada glezna Dzeloņainais velnābols/Baltais zieds nr. 1, kura 2014. gadā Sotheby’s izsolē tika pārdota par 44,4 miljoniem ASV dolāru, – tas ir visu laiku dārgākais izsolē pārdotais mākslas darbs, kura autore ir sieviete. Šī glezna atceļojusi uz Londonu no amerikāņu mākslas muzeja Crystal Bridges Ārkanzasā.
Džordžija O’Kīfa ir slavena ar ziedu portretiem, kuri Freida ietekmē visbiežāk tiek interpretēti kā sieviešu dzimumorgānu atveidojumi, taču šie darbi pārstāv tikai vienu virzienu mākslinieces daiļradē. "Es ienīstu ziedus – es tos gleznoju, jo tie izmaksā lētāk nekā modeļi un nekustas," teikusi Džordžija O'Kīfa.
Izstādē ir aplūkojami viņas abstraktie darbi, ogles zīmējumi, akvareļi, dabas studijas. Māksliniecei paticis gleznot lapotnes, tuksneša ainavas, kalnu grēdas, saules izkaltētus dzīvnieku kaulus, kā arī Ņujorkas skatus.
Džordžijas O'Kīfas mākslu spēcīgi ietekmējusi fotogrāfija, 1924. gadā viņa apprecējās ar ievērojamo fotogrāfu un galeristu Alfrēdu Štīglicu (1864–1946). Izstādi papildina Štīglica fotodarbi, kuros viņš iemūžinājis Džordžiju O'Kīfu.
Jau XX gadsimta 20. gados māksliniece tika atzīta par vienu no ietekmīgākajām amerikāņu avangarda personībām. 1946. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti, kura tika pagodināta ar retrospekciju Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMA.