Daudzās jomās darba rezultāts ir izmērāms, piemēram, sportā – tas, kurš pirmais sasniedz finišu vai uzlec visaugstāk, ir uzvarētājs, bet kultūrā un mākslā tā nav, tāpēc balvas vai nominācijas ir kā sava veida orientieri, ka sabiedrība vai eksperti tavu veikumu uzskata par vērtīgu, saka ilustratore Gundega Muzikante, kura ir iekļuvusi 2026. gada Hansa Kristiana Andersena balvas nominantu īsajā sarakstā (par Mazo Nobela prēmiju dēvētā balva ir pasaulē augstākā atzinība bērnu literatūrā un ilustrācijā – to ik pēc diviem gadiem piešķir Starptautiskā Bērnu un jaunatnes literatūras padome (IBBY) – kultūras organizācija, kuras galvenā mītne atrodas Šveicē). "Radīšana ir vienpatīgs process, tāpēc ik pa laikam gribas sajust, ka sasaistē ar tevi pašu izauklētais darbs rezonē ar citiem," piebilst ilustratore.
Kopā ar viņu šajā sešu grāmatu mākslinieku sarakstā ir iekļauta arī Beatriče Alemanja (Itālija), Linda Bundestama (Somija), Caja Gao (Ķīnas Tautas Republika), Valīds Tāhers (Ēģipte) un Marija Vernike (Argentīna). Gundega Muzikante ir pazīstama ar itāļu un somu ilustratorēm, kuru daiļrades attīstībai ir sekojusi vairāku gadu garumā. Savukārt par viņas pārsteigumu ir kļuvusi ķīniešu autore. "Šajā globalizācijas un unifikācijas laikmetā ir patīkami ieraudzīt kaut ko tik specifisku, kas sakņojas Ķīnas kultūras tradīcijās un nacionālajā kolorītā," norāda māksliniece.
Radošais trakums
Pašas Gundegas Muzikantes daiļrades kontekstā ārvalstu speciālisti mēdz izcelt tādus raksturlielumus kā smalkums, iejūtīgums, romantisms, skaistums un daudzveidība, jo katrai grāmatai viņa meklē vispiemērotāko izteiksmes veidu gan sarunās ar grāmatu autoriem, gan arī pilnīgā patstāvībā. "Man patīk izaicinājumi, patiešām patīk! Tās grāmatas, kurās ir nācies pacīnīties, ir kļuvušas par pašām tuvākajām," atzīst ilustratore, kuras izaicinājumu vidū ir jaunu tehniku apgūšana, – ir mākslinieki, kuri, tāpat kā mūziķi, izkopj viena instrumenta spēli, Gundega Muzikante ir nepārtrauktā meklējumu procesā, jo katrs izteiksmes veids palīdz radīt savu noskaņu.
"Ja vajag attēlot kaut ko maigu un plūstošu, tad tas ir akvarelis, ja vajag kaut ko draiskāku un dinamiskāku, tad tas ir zīmulis vai pildspalva," raksturo ilustratore. Dzejnieka Aivara Neibarta dzejoļu grāmatā Ņaudiena.rrr viņa ir lietojusi kolāžas tehniku – ar šujmašīnu šuvusi līnijas, izmantojusi sīkas radioaparātu detaļas un darījusi citas lietas. "Aivars Neibarts ir tik neordinārs, ārpus rāmjiem esošs dzejnieks, ka ilustrācijai ir jāseko viņa darbu spurainumam un dīvainībai un jāpaspilgtina šī radošā trakuma efekts," uzskata māksliniece.
Skaida Evelīna
Par vēl vienu izaicinājumu Gundega Muzikante sauc varoņu (priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) personificēšanu, jo dzejnieki vai rakstnieki ne vienmēr zina, kā tie varētu izskatīties, tāpēc tas kļūst par mākslinieka uzdevumu, piemēram, Lindas Šmites grāmatas Aušas un Tiepšas tēli ir pilnīgs ilustratores fantāzijas lidojums. "Es jau esmu teikusi, ka labākais iedvesmas avots ir spogulis, kurā paskaties un ieraugi visas nepieciešamās izteiksmes," uzsver Gundega Muzikante. Šobrīd viņa veido ilustrācijas Ineses Zanderes grāmatai Skaidu pasaka, kura nāks klajā šī gada pavasarī. Tas ir stāsts par ēveļskaidu Evelīnu, kas dzimusi galdnieka darbnīcā un augusi kopā ar savām māsām un mammu.
"Abi mani vectēvi bija galdnieki. Lai arī neesmu satikusi viņus savas dzīves laikā, tomēr viss, kas ir saistīts ar koku, amatniecību un īstām lietām, ir tuvs manai sirdij," atklāj māksliniece, kuras uzdevums ir bijis personificēt ēveļskaidu, ēveli, zīmuļu kastīti, asināmo, malkas kluci un citus. Šīs grāmatas ilustrācijas top akvareļu tehnikā. Tā ir sarežģīta tehnika, kas pieprasa pacietību un nepieļauj kļūdas – neko izlabot nevar. "Akvarelis brīvi plūst tur, kur tas plūst, tāpēc ir vajadzīga maksimāla koncentrēšanās, lai to ievirzītu tur, kur tu vēlies, tomēr kokam raksturīgo brūngano toņu plašo amplitūdu nevarētu iegūt, izmantojot citu tehniku, ieskicē Gundega Muzikante.
Vēlme un laiks
Par nozīmīgu pagrieziena punktu savā daiļradē autore min arī ilustrācijas igauņu rakstnieka Juhani Pitsepa garstāstam Ir mēness zelta kuģis, kas vēsta par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām no Igaunijas uz Zviedriju. "Tā ir vēsturiska traģēdija caur bērna skatījumu, kas prasīja atrast piemērotu vizuālo valodu ar simboliem, vieglumu un pat humoru – kādu smalku komponenti, lai visa grāmata nekļūtu par smagnēju darbu, kuru būtu grūti skatīties," piemetina māksliniece, kura savā daiļradē nevairās ne tikai no jaunām tehnikām, bet arī no sarežģītām tēmām. Līdz šim viņa ir radījusi ilustrācijas ap 70 bērnu grāmatām.
Uz jautājumu, kā ir kļuvusi par ilustratori, Gundega Muzikante atbild: "Kad palasa ilustratoru biogrāfijas, gandrīz visas sākas: man jau bērnībā patika zīmēt. Kuram gan nepatīk?! Es nebiju izņēmums," smejas māksliniece, kura bērnībā ir veidojusi mini grāmatas ar saviem zīmējumiem un tekstiem. Pēc Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļas absolvēšanas viņa pavisam mērķtiecīgi ir pievērsusies grāmatu ilustrēšanai, jo mākslinieci ir piesaistījusi iespēja izstāstīt stāstu vizuālā veidā un radīt tēlus, kādi līdz šim nekur nav pastāvējuši. Nākotnē Gundega Muzikante vēlētos izveidot bilžu grāmatu – ar savām ilustrācijām un tekstiem: "Jāsakrīt zvaigznēm, lai būtu ne tikai vēlme, bet arī brīvs laiks."