Latvijas ekspozīcijā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta Mareunrol's (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar alternatīvās modes dizaineru Bruno Birmani un viņa rīkoto Nepieradinātās modes asambleju (NMA) – eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu ciklu Rīgā 90. gados.
Mākslinieku duets Mareunrol's (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) un modes dizainers Bruno Birmanis. Foto – Ralfs Cimmermanis
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Izstādes komisāre – Solvita Krese, kuratori – Inga Lāce un Adoms Narkevičs (Lietuva). Izstādes arhitektūru veido Līva Kreislere.
Latvijas dalību biennālē finansē Kultūras ministrija. Ekspozīcijai paredzētais finansējums – 162 140 eiro (ieskaitot PVN). Paviljona īstenošana ietvers gan mākslas darba radīšanu un ekspozīcijas uzstādīšanu, gan komunikācijas aktivitātes.
Kultūras ministre Agnese Lāce šodien notikušajā preses konferencē uzsvēra: "Šogad Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē ļoti spilgti savieno mākslu ar politiku – māksliniekiem gandrīz intuitīvi izdevies trāpīt pašā šodienas aktualitāšu centrā. Deviņdesmitajos gados Nepieradinātās modes asambleja bija cieši saistīta ar brīvības sajūtu, kas valdīja tikai dažus mēnešus pēc atbrīvošanās no Krievijas okupācijas. Vairāk nekā trīsdesmit gadu vēlāk redzam, ka šīs tēmas joprojām ir aktuālas, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Šajā laikā esam daudz mācījušies un auguši, lai savu balsi paustu skaļi un pārliecinoši. Māksla to spēj."
Nepieradinātās modes asambleja notika svarīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē – no 1990. līdz 1999. gadam. Pasākumā tika radīta improvizēta, sadarbībā balstīta un bieži haotiska vide, kurā skatuvi dalīja studenti un starptautiska mēroga modes un dizaina slavenības. Asamblejas norises atspoguļoja Vogue, The Guardian, BBC un MTV, tādējādi Rīga tika iezīmēta kā pārsteidzošs avangarda centrs.
2026. gada Latvijas paviljona veidotāji, atgriežoties pie asamblejas idejām, uzdod jautājumu – kā mēs šodien iztēlojamies brīvību, risku un nākotnes iespējas, un ko no šī festivāla utopiskajām vīzijām iespējams atgūt šobrīd.
Dueta Mareunrol's veidotā instalācija aplūko asamblejas mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm – starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās. Viens no ikdienišķiem aizkulišu elementiem – drēbju pakaramais – ekspozīcijā kļūst par paviljona stāstu nesēju un arhitektūras daļu. Citi motīvi, kas caurstrāvo Mareunrol's darbību – piemēram, putni – ienes telpā atsauces uz lidojumu, risku un trauslumu.
Dueta Mareunrol's instalācijas skice. 2026
Instalācijā ievijas arī Mareunrol's refleksija par mākslinieku personīgo pieredzi modes industrijā: vēsturiskie artefakti un tekstila skulptūras kļūst par telpisku metaforu spiedienam, kas ietekmē jauna dizainera radošo ceļu un utopijas meklējumus.
Ekspozīciju papildinās drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā. Tajā tiks apvienoti nesen digitalizētie asamblejas arhīva materiāli, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāsti, esejas, kā arī Mareunrol's un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa.
Pēc Venēcijas biennāles beigām izstāde Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises būs aplūkojama Rīgā.
Pirms dažām dienām kļuva zināms, ka 2026. gada maijā pēc vairāku gadu pārtraukuma Venēcijas biennālē durvis vērs arī Krievijas nacionālais paviljons. Šāds pavērsiens izpelnījies neizpratni un nosodījumu gan starptautiski, gan no Latvijas paviljona organizatoriem un komandas.
"Paziņojums par Krievijas atgriešanos Venēcijas biennālē bija šokējošs, Rīgas dome savu attieksmi pret to pauda nekavējoties, prasot atcelt lēmumu par Krievijas dalību. Rīga ar savu finansējumu atbalsta māksliniekus, nevis funkcionārus, kuri pieņem amorālus lēmumus. Ja Latvija nepiedalītos, vienīgais ieguvējs būtu Krievija. Dalība biennālē ir mūsu iespēja skaidri un gaiši demonstrēt savu attieksmi. Visiem ir jāstrādā uz to, lai Venēcijas biennāles rīkotāji saprastu savu kļūdu, bet, ja nesapratīs, tad jābrauc turp un Krievija šajā mākslas notikumā jāizsvilpj," uzsver Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.
Latvijas paviljona komisāre Solvita Krese saka: "Latvijas paviljona atspēriena punkts ir Bruno Birmaņa arhīvs – apjomīga Nepieradinātās modes asamblejas dokumentācija, kas atklāj eksplozīvu radošās drosmes potenciālu, ar kuru Rīga 90. gadu sākumā pieteica sevi Eiropas kultūras kartē. Tas bija radikālu pārmaiņu laiks, kad Latvija atbrīvojās no padomju impērijas un tās mantojuma. Šis brīdis sasaucas ar šodienu, kad atkal pieredzam Krievijas imperiālās domāšanas, liekulības un cinisma demonstrāciju, piesakot atgriešanos Venēcijas biennālē. Mūsu uzdevums ir izmantot mākslas līdzekļus, lai skaidri un spēcīgi reaģētu uz notiekošo."
Venēcijas biennāle apmeklētājiem būs atvērta no 9. maija līdz 22. novembrim. Tajā piedalīsies 99 valstis. Informācija: labiennale.org.
Informācija par Latvijas paviljonu: latvianpavilion.lv, lcca.lv