“Nezaudējiet dārgakmeņus, ja tie jums ir kabatā! Senatnes kultūras vērtības ir dārgakmeņi. Bieži vien daudz vērtīgāki nekā mēs iedomājamies.” Vilhelmu Purvīti citē Kurts Fridrihsons*
Purvīša muzejs savus spēkus šobrīd veltī zudušā Vilhelma Purvīša mantojuma meklējumiem, pazaudēto darbu apzināšanai un atgūšanai, lai tie atkal kļūtu pieejami latviešu tautai. Pateicoties šiem meklējumiem, Šlēsvigas muzejā Vācijā ir atrasta glezna Latviešu meitene, kas no šodienas būs plašākai sabiedrībai apskatāma. Gluži tāpat, kā arī Purvīša mantojums būs skatāms, kad tas tiks pilnībā apzināts un atrasts.
Šie meklējumi ir sevišķi nozīmīgi, jo bez visiem darbiem nav iespējams īstenot paša mākslinieka ieceri par savu darbu vienkopus redzējumu, par ko liecina arī laikabiedru rakstītais:
“Publikā jau sen klīst leģenda: Purvītis savas gleznas nevienam nepārdod. Jūs droši vien būsit dzirdējuši, ka mākslinieks pats uzpērk savas gleznas. Tiesa. Purvītis par dārgu naudu ir atpircis Lionā godalgoto Ziemas nakti, ko savā laikā bija uzcerējis Aleksandra III muzejs. Šad un tad pirkti arī citi darbi. Tas viss darīts ar zināmu nolūku. Mākslinieks jau ilgus gadus domājis par savas gleznu galerijas ierīkošanu. Savu mūža darbu viņš gribētu redzēt vienkopus, kas būtu visas tautas īpašums. Dārgās antīkās mēbeles, iztrūkstošās gleznas vāktas nekam citam, kā vienīgi šim mūzejam, kas būtu gaumīgi ierīkots kādā savrupmājā, līdzīgi Lenbach'a mūzejam. Purvītis galeriju ir gribējis ierīkot pēc sava prāta, kur pats būtu bijis mūzeja vadītājs. Visādi nelabvēlīgi kavēkļi ir traucējuši realizēt šo cēlo mākslinieka nodomu. Tikai tad, kad Purvīša māksla būs redzama vienkopus, visā pilnībā varēsim izjust un apbrīnot tās diženumu, monumentalitāti, nemirstību.”
Purvīša muzeja un Rīgas Latviešu biedrības rīkotā izstāde bez maksas būs skatāma Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē līdz 30. maijam,
P. -15.00-19.00,
T. - 15.00-19.00, S. -11.00-15.00.