Šodien sākas starptautiskais laikmetīgās mākslas notikums Rīgas Fotogrāfijas biennāle, kas atzīmē savu desmit gadu jubileju. Biennāles izstādes un pasākumi notiks Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā, galerijā Asni, ISSP galerijā, galerijā Alma, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerijā, galerijā Istaba, Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās un Talsu novada muzejā.
Intelektuāls vēstījums
Rīgas Fotogrāfijas biennāles rašanās ir saistīta ar 2014. gadā aizsākto Baltijas jūras reģiona festivālu Rīgas fotomēnesis kā vienu no Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumiem. Pēc tam tas sazarojas divos pasākumos – Rīgas fotomēnesī un Rīgas fotogrāfijas biennālē –, katrs no tiem pievēršas atšķirīgiem laikmetīgās mākslas aspektiem.
"Rīgas Fotogrāfijas biennāle dibināta ar mērķi skatīt fotogrāfijas mediju un attēlu kā daļu no vizuālās mākslas un kultūras, piešķirot tam konceptuālu, intelektuālu vēstījumu," uzsver biennāles izveidotāja un kuratore Inga Brūvere. Viņa piebilst, ka šajos desmit gados biennāle ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem notikumiem ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas kultūras telpā.
Pasākuma tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Eiropā. "Rīgas Fotogrāfijas biennāle tiecas fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās – starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni," skaidro Inga Brūvere.
Kā digitālo tehnoloģiju dēļ ir mainījusies izpratne par fotogrāfiju un attēlu, un kā tā sevi piesaka mākslas darbos? Biennāles veidotājiem šie ir būtiski jautājumi. Arī nākotnē tā turpinās sekot līdzi gan vizuālās mākslas tendencēm, gan tehnoloģiju attīstībai. "Nākamie gadi būs īpaši izaicinoši ar vēl straujāku tehnoloģiju ienākšanu ne tikai mūsu ikdienā, bet arī kultūrtelpā. Manuprāt, paralēli tehniskiem eksperimentiem un tehnoloģiju spiedienam ir svarīgi saglabāt attēla radošuma klātesamību un kritisku domāšanu par apkārt notiekošo," savās pārdomās dalās Inga Brūvere.
Dabas pasaules uztvere
Šī gada biennāles centrālais notikums ir izstāde Zoom In: Ekoloģija Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā. Tā izzina, kā digitālās aktivitātes ietekmē ekosistēmas, dabas resursus un cilvēka būtību. Dalībnieku vidū ir mākslinieku duets Inka un Niklass no Zviedrijas, kuri ir vieni no spilgtākajiem vārdiem mūsdienu Ziemeļvalstu fotogrāfijā. Strādājot ne tikai fotogrāfijas, bet arī tēlniecības, video un instalācijas medijos, viņi pēta, kā vizuālās konvencijas, tehnoloģijas un kultūras diktētas gaidas ietekmē mūsu dabas pasaules uztveri.
Dabas pasaule Inkas un Niklasa daiļradē ir ienākusi tad, kad abi mākslinieki domās par kopēju projektu ir devušies pie sava drauga Tanzānijā ar divām fotokamerām un trīssimt fotofilmiņām. "Kad atgriezāmies mājās, mēs pārskatījām darbus, ko bijām radījuši safari braucienu laikā – it īpaši pusdienu pārtraukumā Ngorongoro krāterī, kur mēs vienkārši vērojām cilvēkus, kuri mijiedarbojās ar dabu, un sākām saskatīt noteiktas likumsakarības," interneta vietnē WePresent publicētajā sarunā atminas Inka. "Mēs sākām domāt par to, kādas ir cilvēku gaidas attiecībā pret dabu un no kurienes tās rodas," piemetina Niklass.
Šajā izstādē piedalās vēl divi mākslinieku dueti – Latvijas jauno mediju mākslas pionieri Rasa Šmite un Raitis Šmits un Igaunijas pārstāvji Kristina Olleka un Kerts Vīarts-Olleks –, kā arī Astrīda Ardaga, Nanna Dibuā-Būla, Henna Rīka Halonena, Sabīne Šnē un Ištvāns Virāgs.
Atmiņu glabātāji
Paralēli ekspozīcijai Zoom In: Ekoloģija Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Mazajā zālē būs aplūkojama nīderlandiešu mākslinieces Prijagītas Dijas izstāde viss, kas tev jāredz, jau ir tev priekšā, kurā viņa izjautā fotogrāfiju kā atmiņu glabātāju. Prijagītas Dijas skatījums ir sakņots ģimenes vēsturē Malakas pussalā (Dienvidaustrumāzijā), kurā industriālās revolūcijas laikā XIX gadsimta 70. gados strauji attīstījās gumijas ražošana un kura tika uzskatīta par ienesīgāko Britu impērijas koloniju. "Strādājot ar arhīviem un lauka pētījumos, Prijagīta Dija pa dažādiem ceļiem pietuvojas pagātnei. Viņa mēģina ieraudzīt un saklausīt tās neredzamās un nedzirdamās saiknes, atklāt tos elektromagnētiskos tīklus, kas nemitīgi virmo mums apkārt, pa kuriem plūst atmiņas un kuros visi ir savienoti," raksta mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.
Galerijā Asni tiks atklāta grupas izstāde Vārdnīca spokiem, kurā Zaskija Fišere pēta ekoloģijas un emociju robežpunktus, Ona Barbora Šlapšinskaite atmasko birokrātisko sistēmu pārpalikumus ar zvanu centru piezīmēm un eksperimentālām skulpturālām formām un Toms Lavleiss strādā ar fotogrammām un performatīvu intervenci, lai izceltu klātbūtnes, žesta un uzmanības gaistošo dabu. "Kopā viņu mākslinieciskās prakses rosina domāt par līdzāspastāvēšanu kā nepārtrauktu sarunu ar apslēpto, trauslo vai vien daļēji jaušamo," norāda izstādes kurators Pauļus Petraitis.
Galerijā Alma būs skatāma leģendārās fotogrāfes Māras Brašmanes personālizstāde Mani draugi. Tajā būs eksponētas viņas pirmās fotogrāfijas, kas uzņemtas no 1965. līdz 1969. gadam ar fotogrāfes tēva platfilmu fotokameru Voigtländer. Melnbaltajos attēlos brīvā, nepiespiestā atmosfērā ir iemūžināti bohēmisti, mākslinieki un rakstnieki – jaunie cilvēki, kuri turpmākajos gadu desmitos izaugs par Rīgas jauno inteliģenci. "Katru dienu tu ej uz darbu, uz skolu, satiec draugus, mājās sarunājies – tā ir Rīga, kāda tā reāli bija," saka Māra Brašmane.
Māra Brašmane. Pašportrets. 1965
Dzīves cikliskums
ISSP galerijā notiks latviešu mākslinieces Rūtas Kalmukas izstāde Dzen. Galerijā Istaba varēs aplūkot kuratores Irēnas Bužinskas veidoto izstādi Krāsa kā vēstījums. Krāsu fotogrāfija pirms digitālā un MI laikmeta, kas rosinās domāt par fotogrāfijas attīstību. Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās būs redzami darbi no Irēnas Bužinskas kolekcijas Iekštelpa– ārtelpa. Rīdzinieki salona fotogrāfijā. XIX gadsimta beigas–1940.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerijā tiks iekārtota mākslinieces Ievas Epneres personālizstāde Otrdiena, kurā viņa pievēršas gan sevis, gan dzīves cikliskuma vērojumam. "Tieši dzīves cikliskuma apzināšanās atsedz starptelpas un starplaikus ikdienas kustības ritmā," apgalvo izstādes Otrdiena kuratore, Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas Next 2025 konkursa Jaunais kurators! uzvarētāja Roberta Atraste.
Talsu novada muzeja izstādē Līdzās. Trīs skatījumi uz vienu vietu tiks pētīts, kā līdzpastāvēt var dažādas vizuālās valodas. Trīs Talsos dzimuši mākslinieki – ar analogajām tehnoloģijām strādājošais fotogrāfs Uldis Balga, ar digitālajām tehnoloģijām strādājošais fotogrāfs Dainis Kārkluvalks un gleznotāja Katrīna Vīnerte – dokumentējuši vienu un to pašu vietu, bet katrs izmantojis savu mediju, savu ritmu, savu uztveres un interpretācijas instrumentu.