Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai kārtībai uzņēmuma valdes locekļa amatā tika iecelta Rupaine - komponiste, skolotāja, muzikoloģe, "Gora" Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja kopš tā atklāšanas 2013. gadā.
Pašvaldībā apgalvo, ka tieši Rupaines vadībā "Goram" ir izdevies saglabāt veiksmīgi iesākto kursu mākslinieciski augstvērtīga un sabiedrībai pieejama pakalpojuma klāsta īstenošanā un nodrošināt pastāvīgu kvalitatīvu kultūras piedāvājumu Latgales un Latvijas iedzīvotājiem.
Rupaine savu profesionālo ceļu sākusi Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, to turpinājusi studijās Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas nodaļā un Kultūras akadēmijas Kultūras menedžmenta maģistrantūrā. Kopš 1987. gada Rupaine pati ir Rēzeknes Mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas pasniedzēja un teju 20 gadu ir arī mākslas menedžmenta kursa docētāja Mākslas akadēmijas Latgales filiālē.
"Katrs uzņēmums jāvada profesionāļiem, lai tiktu pieņemti pārdomāti, ilgtspējīgi lēmumi, kuros būs līdzsvarota gan mākslinieciskā kvalitāte, gan saimnieciskā atbildība. Tieši šāda pieeja ir būtiska, lai nodrošinātu stabilu attīstību un sabiedrības uzticēšanos," norāda Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV).
Pēc viņa paustā, "pašvaldība no savas puses meklēs risinājumus stabila un prognozējama valsts atbalsta nodrošināšanai kultūras satura veidošanai, jo kvalitatīva kultūrtelpa ir ieguldījums gan reģiona attīstībā, gan sabiedrības saliedētībā".
Savukārt pirmdien, 9. februārī, plkst. 11, sasaukta domes Finanšu un budžeta komitejas sēde, kurā iekļauti jautājumi par grozījumiem deleģēšanas līgumā ar "Austrumlatvijas koncertzāli" un Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu koncertzāles pārvaldības jautājumā.
Jau ziņots, ka 2025. gada 30. decembrī pašvaldība nolēma atlaist "Gora" vadītāju Diānu Zirniņu. Vietvara apgalvo, ka gan pašvaldībai, gan pašam uzņēmumam stratēģisko mērķu sasniegšanai patlaban nepieciešama vadības pieeja ar izteiktāku fokusu uz finanšu kontroli, budžeta plānošanu, risku vadību un uz biznesa analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, "tādējādi nodrošinot "Gora" pastāvēšanu ilgtermiņā, pasākumu augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūras pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem".
Savukārt valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.
KM pagaidām neatklāj, cik valstij izmaksātu tās līdzdalība Latgales reģionālās koncertzāles "Gors" pārvaldībā. KM valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem koncertzāles "Gors" darbības stabilizēšanai. Ziņojumā piedāvāti divi varianti - saglabāt līdzšinējo pārvaldības modeli vai arī paredzēt valsts iesaisti koncertzāles pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību.
Ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tas satur Rēzeknes pašvaldības veiktā audita datus par koncertzāles darbību, aģentūrai LETA skaidroja ministrijā. Vienlaikus Ministru kabineta protokollēmuma projekts liecina, ka valdība varētu atbalstīt otro risinājumu - līdz mēneša beigām turpināt sarunas par koncertzāles nodošanu valsts īpašumā un valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā "Austrumlatvijas koncertzāle", nodrošinot valstij izšķirošu ietekmi, ja pašvaldība pieņēmusi nepieciešamos lēmumus.
Ja valdība atbalstīs šo scenāriju, Finanšu ministrijai būs jārod papildu finansējums tā īstenošanai. KM jau paudusi gatavību iemaksāt 75% no pamatkapitāla, lai valstij būtu izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā. Vienlaikus ministrijā pagaidām neatklāj iespējamās izmaksas, norādot, ka tās būs zināmas pēc valdības lēmuma.