Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Meli palīdz nenomirt no patiesības. Intriģējošas pirmizrādes Madrides operā

Madrides Karaliskajā operā Teatro Real notikusi spāņu komponistes Elēnas Mendosas operas Melu pilsēta/La ciudad de las mentiras pasaules pirmizrāde

Pati autore Melu pilsētu raksturo nevis kā operu, bet laikmetīgā muzikālā teātra darbu. Tas radīts tandēmā ar vācu režisoru Matiasu Rēbštoku. Mūzika, librets, režija, scenogrāfija – visi elementi radošajā procesā tapuši vienlaikus. "Mūzika kļūst par teātri, teātris – par mūziku," saka komponiste Elēna Mendosa, kuru īpaši interesē valodas, telpas un mūzikas mijiedarbība.

Komponiste dzimusi 1973. gadā Seviljā, taču jau 20 gadu dzīvo Vācijā. Elēna Mendosa ir Berlīnes Mākslu universitātes profesore un pasniedz kompozīciju. Melu pilsēta ir viņas otrais kopdarbs ar režisoru Matiasu Rēbštoku; viņu pirmās muzikālā teātra izrādes Niebla pirmizrāde notika 2007. gadā Drēzdenē.

"Komponēt operu šodien lielā mērā nozīmē izgudrot šo žanru no jauna," uzsver Elēna Mendosa un Matiass Rēbštoks. "Opera ir mākslīgs izgudrojums, kas tika radīts renesanses laikā kā klasiskā teātra paveids, kurā mākslinieki dzied. Tas nav radies dabiski, drīzāk kā utopija un intelektuāls eksperiments. Tieši tāpēc opera visu laiku mainās. Mēs ticam šai kolektīvajai utopijai. Opera nav tikai partitūra, opera ir izrāde, kura tiek uzvesta uz skatuves, tāpēc komandas darbs ir ārkārtīgi svarīgs no paša sākuma līdz beigām. Mēs kopā esam izstrādājuši iestudējuma ideju. Teksts, mūzika un režija tapušas vienlaikus. Visas izrādes sastāvdaļas reaģē cita uz citu – ne tikai mūzika uz tekstu, bet arī teksts uz mūziku; ne tikai iestudējuma ideja – uz tekstu, bet arī teksts – uz iestudējuma ideju."

"Meli palīdz nenomirt no patiesības" – tāds ir jaundarba vadmotīvs. Operas literāro pamatu veido Urugvajas rakstnieka Huana Karlosa Oneti (1909–1994) četri savstarpēji saistīti stāsti, kuru galvenās varones ir sievietes. Darbība notiek rakstnieka izdomātajā Dienvidamerikas pilsētā Santamarijā. Lai paslēptos no Santamarijas nežēlīgās, skarbās realitātes sievietes slēpjas paralēlajā, absurda pilnajā pasaulē. Aizbēgt viņām palīdz meli, ilūzijas un fikcija – meli kļūst par dzīves stratēģiju.

Četras galvenās lomas atveido ne tikai divas vokālistes, bet arī altiste un akordeoniste. Citos tēlos iemiesojas dziedātāji, aktieri un instrumentālisti. Izrādi diriģē mūsdienu mūzikas speciālists jaunais šveiciešu maestro Tituss Engels.

Jaundarbs Melu pilsēta tapis pēc bijušā Teatro Real mākslinieciskā vadītāja Žerāra Mortjē (1943–2014) pasūtījuma un veltīts viņa piemiņai. 2010. gadā sākot gaitas Madrides teātrī, ietekmīgais intendants Žerārs Mortjē, kurš agrāk vadīja Briseles operas teātri La Monnaie/De Munt, Zalcburgas festivālu un Parīzes Nacionālo operu, pasūtīja jaunas operas četriem spāņu skaņražiem. 

Žerārs Mortjē bija drosmīga muzikālā teātra piekritējs. Melu pilsēta atbilst viņa gaumei. Šis darbs paplašina priekšstatus par to, kāda var būt XXI gadsimta opera – Melu pilsēta ir iespaidīga, aizraujoša, brīžiem sirreāla teatralizēta performance, kurā cilvēka balss ir tikai viens no daudziem izteiksmes līdzekļiem. Teksts tiek izdziedāts, izrunāts, izčukstēts, kā arī projicēts uz dekorācijām.

Izrādē ir daudz eksperimentu ar skaņu un mūzikas instrumentu iespējām. Mūziķi atrodas orķestra bedrē, uz skatuves, kā arī teātra galvenajā ložā, kurā parasti sēž Spānijas karaliskās ģimenes locekļi. Elēnas Mendosas operas stilistika ir estētiski tuva instrumentālā teātra tradīcijai, kuru 60. gados nodibināja Dīters Šnēbels, Maurisio Kagels un Georgs Apergis.  

Madrides publika ir konservatīvi noskaņota, no operas tā gaida skaistu dziedāšanu (ko gan citu?) – un šoreiz to nesagaida. Daži skatītāji atstāj zāli izrādes vidū, citi iztur līdz beigām (izrāde ilgst stundu un divdesmit minūšu), viņi nekliedz "bū!", taču demonstratīvi neaplaudē. Klausītāji, kuri ir atvērtāki mūsdienu teātra izpausmēm, māksliniekiem sarīko ovācijas.           

Nekādas domstarpības publikas vidū neizraisīja cita Teatro Real nesen piedāvātā pirmizrāde – Bendžamina Britena Billijs Bads. Šo operu Madridē iestudējuši Teatro Real muzikālais vadītājs britu diriģents Aivors Boltons un britu teātra režisore Debora Vornere.

Britena vīrišķīgākā opera (tajā piedalās tikai vīrieši – pieci tenori, astoņi baritoni, viens basbaritons, trīs basi un koris) iegūst Šekspīra traģēdijas vērienu. Muzikāli un dramatiski šī ir satriecoši spēcīga izrāde, kura tuvākajos gados tiks uzvesta arī Parīzes Nacionālajā operā, Somijas Nacionālajā operā Helsinkos un Romas operā.

Iestudējumā ir unikāla scenogrāfija, kuru radījis kanādiešu mākslinieks Maikls Levains: XVIII gadsimta karakuģis, uz kura risinās operas darbība, tiek pārvērsts par simbolisku telpu – peldošu cietumu un milzīgu būri, kas veidots no virvēm un iespaidīgiem gaismas efektiem.

Nākamā nozīmīga pirmizrāde Teatro Real repertuārā ir Georga Frīdriha Hendeļa Rodelinda, kuru iestudē diriģents Aivors Boltons un viens no mūsdienu interesantākajiem operas režisoriem vācietis Klauss Gūts. Rodelindu Madridē varēs dzirdēt no 24. marta līdz 5. aprīlim.

Informācija: www.teatro-real.com

 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja