Vairāk nekā četrus gadu desmitus zināmās latviešu grupas Jumprava jaunās programmas Arheoloģija sākumā, ovācijām skanot, pirmais uz Mūzikas nama Daile skatuves iznāk Aigars Grauba. Viņš ātri izstāsta, kas šeit būs gaidāms, un piebilst, ka šajā pasākumā aizliegts fotografēt, filmēt un atstāstīt šeit dzirdēto un redzēto citiem, kuri pie biļetēm uz izpārdoto programmas pirmizrādi nav tikuši. Tātad gandrīz viss turpmāk šeit rakstītais būs nelegāls, bet kuram gan negribas iekosties tajā aizliegtajā auglī, lai uzzinātu, vai pēc tam ir izredzes arī izdzīvot? Tikai tādā veidā mūsu senči uzzināja, ko drīkst un ko nedrīkst lietot uzturā, savukārt Jumpravas arheoloģija, protams, sniedzas pašu pieredzēto pēdējo četru gadu desmitu, nevis vēl daudz senākā vēsturē.
Kāpēc radās Auto?
Vienīgais mūžam garmatainais jumpravietis Aigars Grauba pats ārpus darbības grupā ir režisors, tāpēc zina, kas jāsaka, lai zālē atskanētu smiekli, un parasti tas arī izdodas. Lai uzreiz neķertos pie "aizliegtajām" tēmām, varētu atklāt kaut ko manā Radio NABA raidījumā Zibens pa dibenu, nesen Arņa Medņa izstāstītu, kas koncertā neizskanēja. Pirms tiem pašiem aptuveni četrdesmit gadiem jaundibinātās grupas vadītājs Ainars Ašmanis esot aicinājis Arni Medni un Ēriku Garkuli tai pievienoties kā taustiņinstrumentālistiem, bet viņi atbildējuši, ka nāks tikai kopā ar bundzinieku Indri Orubu. Jumpravai bundzinieks jau bijis, tāpēc iepriekšminētā nešķiramā trijotne tai nepievienojās, toties šis atteikums turpmākajai Latvijas populārās mūzikas vēsturei dāvāja divas ļoti atšķirīgas un svarīgas grupas – Jumprava un Odis.
Aigars Grauba Jumpravai pievienojās dažus gadus vēlāk, kad pēc atgriešanās no "krieviem" jeb dienesta padomju armijā (dienesta laikā viņš piedalījās kā vadošais solists Strēlnieku ciklā ar karavīru ansambli Zvaigznīte) bija jau paspējis ierakstīt savu dziesmu Tukšums pie Dzelteno pastnieku dalībnieka Ingus Baušķenieka.
Koncertā Jumpravas pārējie divi dalībnieki Aigars Grāvers un Aigars Krēsla laiku pa laikam pārņem runātāju un, protams, arī dziedātāju stafeti no Graubas, atceroties arī sen Kanādā dzīvojošā Ritvara Dižkača ne vien kā daudzu grupas dziesmu vārdu autora, bet arī muzikālo ideju ģeneratora nozīmi. Stāstījumu bagātīgi ilustrē senu melnbaltu fotogrāfiju projekcijas. Kā izrādās, Grāvera dziesmas Auto pazīstamais videoklips ar žiguli galvenajā lomā sākotnēji bijis paredzēts citai kompozīcijai ar Dižkača sakāpināto emociju pārpilno vokālu. Šīs dziesmas fonogrammas fragments ieskanas koncertā Arheoloģija un ieintriģē to dzirdēt pilnā versijā. Toreiz dziesma tika izbrāķēta un sacerēts Auto, kas kļuva ļoti populārs un tika iekļauts arī Jumpravas repertuārā.
Vēsture turpinās
Jumpravas pagātne visai plaši izgaismota arī iepriekš – jau par retumu ir kļuvusi Daigas Mazvērsītes grāmata par grupas vēsturi, un tikušas iestudētas divas tai veltītas izrādes Nacionālajā teātrī. Vairākus gadus top arī spēlfilma Lielais notikums, kuras režisors ir grupas dalībnieks Aigars Grauba. Protams, šī koncertprogramma palīdz uzturēt intrigu par gaidāmo filmu, bet arī apliecina, ka grupa aizvien ir dzīva kā muzikāls kolektīvs.
Jumpravas pēdējo gadu koncerti parasti notikuši ar vērienu, un, no samērā liela attāluma frontāli vērojot, īsti nav bijis saprotams, cik daudz katrs no četriem dalībniekiem patiešām spēlē "dzīvajā" un cik ir jau iepriekš saprogrammēts. Koncertu Mūzikas namā Daile skatoties no balkona, ir iespēja izsekot mūziķu roku kustībām un ar baudu vērot, kā klausītāja acu priekšā rodas katra partija: Krēsla, Grauba, Grāvers un Ašmanis spēlē sintezatorus, vienīgais grupas Ainars šajā koncertā laiku pa laikam ķeras arī pie basģitāras. Savā vietā lielisks ir arī jaunais bundzinieks, kurš nācis iepriekšējā – Rick Feds jeb Riharda Fedotova – vietā. Pēc astoņu gadu sadarbības Rihards pameta Jumpravu 2025. gada vasarā sabiedrībā saceltās ažiotāžas laikā ap Andrejsalā paredzēto bezmaksas koncertu, kas tomēr tika atcelts, grupai paziņojot, ka tai iepriekš neesot bijis zināms par šī pasākuma politiskās aģitācijas mērķiem.
Programmā Arheoloģija mākslinieki rok dziļumā un labprāt kopā ar publiku pasmejas par senākiem notikumiem, bet tik svaigas lietas un to nenoliedzami atstātās brūces tomēr neaiztiek. Gan jau kaut kad vēlāk. Pats vērtīgākais šajā programmā ir senās dziesmas, daļa no kurām ir patīkams pārsteigums pat klausītājiem, kas zina Jumpravu jau no astoņdesmitajiem gadiem. Šīs kompozīcijas tiek papildinātas ar stāstiem, no kuriem aizkustinošākais ir kāds Krēslas jeb Stīvā vēstītais par Ašmani, kurš, kā izrādās, esot liels dzīvnieku mīļotājs. Reiz viņš gadījies uz ceļa, kam pāri pārskrējusi stirnu māte, bet mazuļi palikuši otrā pusē. Ainars aši (kā jau Ašais) apstājies, apturējis visu satiksmi un palīdzējis mazajiem stirnēniem šķērsot ceļu. Kaut arī šis sižets atgādina pēdējā laikā sociālajos tīklos redzētos mākslīgā intelekta veidotos video, gribas tam tomēr noticēt. Stirnu mamma miklām acīm vēl ilgi esot nolūkojusies pakaļ mūziķa auto, aizkustināta par tikko notikušo, – stāstu nobeidz Stīvais.
Koncerta beigās neiztiek arī bez dažiem lielākajiem hitiem, kuri liek publikai celties kājās, spīdināt savus telefonus un dziedāt līdzi. Vēlreiz jāpateicas par vairākām gadu desmitus nespēlētām un ierakstos nepublicētām restaurētām dziesmām no lielāko fanu saglabātām koncertierakstu lentēm. Dažas no tām ir Cilvēks melnā, Sapņojums, Rudens un Idille, kurā pa frāzei dzied katrs no dalībniekiem, ieskaitot tās autoru Ašmani. Jauks atmiņu vakars, ko atcerēties kā svarīgu un aizraujošu notikumu.
Jumprava
Programma Arheoloģija
Mūzikas namā Daile 17., 24.IV plkst. 18
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 20–40