Jau otro reizi šajā sezonā Dailes teātra Jaunās zāles repertuārā ienāk izrāde, kuras nosaukumā ir minēta nāve. Pēc Dario Fo un Frankas Rames lugas Anarhista nejaušā nāve tagad iestudēta Ariela Dorfmana drāma Nāve un meitene. Pats par sevi šis fakts liecina, ka Dailes teātra mārketinga ļaudis nebaidās no nāves pieminēšanas izrādes nosaukumā, taču zīmīga ir teātra repertuāra politikas tīšā vai netīšā sliekšanās uz nozieguma un soda tēmas analīzi dažādos aspektos. Šajā sarakstā ar dažādām sižeta niansēm iekļaujas šīs sezonas jauniestudējumi Viņš teica, viņa teica un Nachtland, kā arī jau pagājušajā sezonā iestudētā un Spēlmaņu nakts balvu ieguvusī režisores Olas Mafālani izrāde Dzen savu arklu pār mirušo kauliem.
Diktatūras atskaņas
Čīliešu izcelsmes dramaturga Ariela Dorfmana luga, kas sarakstīta 1990. gadā, nes sevī Augusto Pinočeta militārās diktatūras atskaņas, un šo darbu var uztvert gan kā konkrētas valsts notikumiem piesaistītu, gan kā – universālāka pieeja – vēstījumu par vardarbību pret cilvēkiem kā tādu, uzdodot jautājumu par atmaksas iespējām un atriebības ētiskajiem aspektiem. Interneta resursi sniedz detalizētu pārskatu par lugas skatuves versijām, kuru vidū ir režisora Maika Nikolsa iestudējums Brodvejā 1992. gadā ar Glenu Klouzu, Ričardu Dreifusu un Džīnu Hekmenu galvenajās lomās. Taču režisors Niklāvs Kurpnieks medijiem stāstījis, ka vispirms ir redzējis filmu un tikai tad uzzinājis par lugas esamību – runa ir par Romāna Polaņska 1994. gada ekranizāciju, kurā galvenās lomas atveido Sigurnija Vīvere, Bens Kingslijs un Stjuarts Vilsons.
Šai fona informācijai nav tieša sakara ar aktiera Niklāva Kurpnieka debiju režijā, ja nu vienīgi tiktāl, cik atgādinot par kinoindustrijas milzīgo ietekmi uz Latvijas teātru repertuāru pēdējos gados. Visus piemērus uzskaitot, recenzijas rakstu zīmju limits būtu izsmelts. Lugas sižets interpretēts arī zviedru komponista Jūnasa Forsela operā, kas pirmizrādīta Malmē 2008. gadā.
Dorfmana lugas varoņi ir vecāki nekā Niklāva Kurpnieka izrādē: autors piedāvā modeli, kurā Paulīnai Salasai ir 38 gadi, viņas vīram Herardo Eskobaram – 45 gadi, viesim/gūsteknim Roberto Mirandam – aptuveni 50 gadu. Tas, ka notikumā iesaistītie ir jaunāki, paver iespēju diskusijai, kā vardarbība sabiedrībā ietekmē salīdzinoši jaunu cilvēku dzīvi, jo tieši viņiem būs jābūvē nākotnes sabiedrība uz citiem pamatiem. Madaras Viļčukas seja izrādes plakātā rada iespaidu, ka nosaukumā minētā meitene ir galvenā varone, to arī tā varētu traktēt, bet pēc autora ieceres izrādes nosaukums saspēlējas ar tās sižetā nozīmīgu Šūberta skaņdarbu. Taču konkrētajā gadījumā gan laikam vecuma maiņas paņēmiens iznācis nevis rūpīgi apsvērts, bet izrietējis no tā, kuri aktieri ir piekrituši Niklāva Kurpnieka projektā piedalīties, – režisors nav slēpis, ka bijis gatavs to realizēt arī ārpus teātra, ja negūtu tā atbalstu. Tāpat viņš arī stāstījis, ka ideja iestudēt jebko ir nākusi pa priekšu konkrētam materiālam.
Simbolisma klātbūtne
Izrādes veidotāju definētais žanrs ir psiholoģisks trilleris, tomēr scenogrāfa un kostīmu mākslinieka Emīla Jansona un gaismu mākslinieka Aleksandra Barinova-Vipuļa piedāvātais vizuālais tēls ietver simboliskus akcentus: pārspīlēti noplukusī telpa kontrastē ar priekšstatu par cienījama cilvēka, kāds acīmredzot ir nozīmīgā amatā ieceltais Eskobars, dzīves apstākļiem, kartotēku skapji drīzāk signalizē par viņa nodarbošanos, vadot iepriekšējā režīma noziegumu izmeklēšanas komisiju, nevis nodarbēm mājās, trofeju ragi pie sienas nošķiebjas otrādi – tam arī pēc ieceres būtu jāpastiprina satricinājuma atmosfēra. Sienā izveidota gara sprauga, kurā izrādes sākumā ieraugām galvenās varones seju, savukārt pati sieviete tērpta baltā. Reālisma koordinātās īsti neietilpst arī pie griestiem piestiprinātā ķēde, kas izrādes gaitā tiek likta lietā. Tātad vide ar pretenziju uz kaut ko vairāk nekā tikai darbības fonu.
Aktierspēle iestudējumā balstās attiecību psiholoģijā – aktieru saruna ar psihoterapeiti Guntu Andžāni plaši atspoguļota izrādes programmiņā. Taču izrāde rada iespaidu, ka režisors ir mēģinājis saglabāt intrigu, vai ārsts, kuru Paulīna vaino spīdzināšanā, ir vainīgs vai ne, nevis piedāvājot abas versijas kā līdzvērtīgas, bet gan padarot Ginta Andžāna doktoru Mirandu statisku un neizteiksmīgu. Pašlaik izrādes lielākā problēma ir tā, ka aktieri spēlē tekstu, bet tam nav iedota virsvērtība un daudznozīmība. Ir strādāts ar temporitmu, ir domāts par ārējās izteiksmes līdzekļiem, gaismu maiņām, ir Gustava Smalkā-Franča mūzika. Galu galā ir, iespējams, mazliet pārforsēta tendence spriedzi kāpināt ar vairākiem skaļiem šāvieniem. Taču, neiedodot tēliem dubulto dibenu, neradot to savstarpējo attiecību virsvērtību, kas iet pāri tekstam, neveidojot vārdos neizteiktu dramaturģiju, kas papildinātu sižeta līmeni, izrāde drīz vien sāk rotēt uz vietas, jo pati situācija lugā nekur tālu neattīstās.
Izrāde notur uzmanību, taču tā neizraisa skatītājā tāda mēroga līdzpārdzīvojumu vai intrigu, ar ko beigsies stāsts, lai gribētos to visu skatīties, elpu aizturot. No šāda viedokļa iestudējums trillera apzīmējumam adekvātu spriedzi nesasniedz. Zināmā mērā tas notiek arī tāpēc, ka ne līdz galam skaidras ir laulātā pāra attiecības. Kāpēc Eskobars ir apprecējis Paulīnu – tikai kā upuri aiz žēluma? Kāda ir viņu attiecību dinamika? Toms Veličko savu tēlu veido nu jau ierastā ekspresijā, taču viņa varonis reaģē uz notikumiem, tā arī īsti neticēdams sievas apgalvojumiem. Un tad ir jautājums, vai Eskobars ir saprāta balss starp divām radikālām notikuma versijām, novēršot neapdomīgas darbības, vai arī neizlēmīgs un būtībā bailīgs cilvēks, kuram galvenais ir iziet no situācijas, kā teikt, sausām kājām, domājot primāri par sevi.
Noziedznieka un upura attiecību apvērsums un jautājums par atriebību ir tēma, kas ir aktuāla vienmēr un visdažādākajās situācijās, tāpēc Nāve un meitene ir izrāde, kurai noteikti būs sava auditorija. Tagad ir svarīgi, vai Niklāvam Kurpniekam būs vēlēšanās un iespēja iet tālāk un dziļāk nākamajos režijas darbos.
NĀVE UN MEITENE
Dailes teātra Jaunajā zālē 22.I, 4., 24.II plkst. 19, 8.III plkst. 15, 10.III plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 22–40