Izrādes veidotāja Anna Klišāne atzīst: “Mana vecmāmiņa man nesen jautāja: “Vai Tev vienai mājās nav vientuļi?” Pirms atbildēt, nodomāju, ka vientulība jau nešķiro. Tā uzglūn nemanot kā lauva, kas gaida īsto mirkli uzbrukt medījumam. Nekļūsim vientulībai par medījumu.”
Kopumā izrāde poētiski vēsta par vientulību vecumdienās. Izrādes aprakstā minēts: [...] viņa tur sēž savā krēslā un gaida. Brīžiem gada skaitļi un atmiņas sakrīt vienā čupā, bet tad atkal savelkas kamolā no visiem mājas stūriem kā tādi putekļi. Viņa gaida... Ko? Kad kāds atvērs durvis vai logu, gaida kādu pasacītu vārdu, kādu glāstu, kaut vai nevērīgu acu skatu. Tu vari vairs neēst saldumus, atmest smēķēšanu, vari izārstēties no gripas ar ārsta izrakstītām zālēm. Bet kādas ir zāles pret vientulību? Iet tur, kur tu nebūsi viens? Bet vai nebūt vienam nozīmē to pašu, ko nebūt vientuļam? Un ko darīt, ja esi viens, vientuļš un vēl piedevām tūļīgs? Atliek gaidīt. Bet ko?
Izrādes veidotājs Agris Nātre skaidro: “Lai kāds būtu ceļš, tam kaut kad pienāks beigas. Un katram ceļabiedram, ar kuru kopā ejam, ir savas krustceles, savi līkumi un nogāzes, tāpat savs ceļa garums. Ko darīt, ja ceļabiedru ceļi aprāvušies vai aizveduši citā virzienā? Vai var turpināt iet arī viens? Un ko darīt, ja vienam vairs nav spēka?”
Izrādi veido Anna Klišāne un Agris Nātre, mūzikas autors Staņislavs Kuļikovs un gaismu mākslinieks Niks Cipruss.
Lomās: Anna Klišāne, Agris Nātre.
Vairāk - www.lelluteatris.lv