Pašvaldībā atgādina, ka no 2026./2027. mācību gada Latvijā tiks ieviests jauns pedagogu darba samaksas modelis. Tādējādi pašvaldībām būs pilnībā jālīdzfinansē pedagogu, atbalsta personāla un administrāciju algas tajās vidusskolās, kur skolēnu skaits neatbilst valsts noteiktajam minimumam.
Daugavpilij tas varētu nozīmēt papildu izdevumus līdz 350 000 eiro gadā, prognozē pašvaldībā.
Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtajiem datiem par mērķdotācijām pašvaldībām 2026. gadā jaunais pedagogu darba samaksas modelis "Programma skolā" paredz, ka valsts pilnībā apmaksās izglītības programmu tikai tad, ja katrā klašu posmā, piemēram, no pirmās līdz trešajai vai no ceturtās līdz sestajai klasei, mācās vismaz 120 skolēni. Ja izglītojamo skaits ir mazāks, pašvaldībām ir pienākums piemaksāt trūkstošo daļu pamatskolas posmā un pilnā apmērā nodrošināt finansējumu vidusskolas posmā.
Pašvaldībā uzsver, ka arī Valsts kases aizdevumi skolu ēku infrastruktūras uzlabošanai turpmāk būs pieejami tikai tām skolām, kas atbilst 120 skolēnu kritērijam katrā izglītības posmā.
Vienlaikus, pateicoties Daugavpils pašvaldības 2022. gadā veiktajai izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, visas jaunizveidotās skolas - Daugavpils Zinātņu vidusskola, Daugavpils Valstspilsētas vidusskola, Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola, Daugavpils Iespēju vidusskola, kā arī Daugavpils Valsts ģimnāzija, Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola - licejs, Juzefa Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija un Daugavpils Saskaņas pamatskola - atbilst vispārizglītojošo skolu kritērijiem, un tām tiks nodrošināts valsts finansējums pilnā apmērā.
Tikmēr jaunais valsts pedagogu darba samaksas modelis, kas nosaka stingrākas prasības skolēnu skaitam, paredz, ka no jaunā 2026./2027. mācību gada, ņemot vērā IZM datus, Daugavpils Vienības pamatskolas 7.-9. klašu posmā un Daugavpils Centra vidusskolas 10.-12. klašu posmā skolēnu skaits būs nepietiekams. Tāpēc Daugavpils pašvaldībai būs jānodrošina papildu līdzfinansējums 2026. gadā 99 849 eiro apmērā, 2027. gadā 339 919 eiro apmērā, bet 2028. gadā 344 251 eiro apmērā.
Daugavpils Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes apkopotie dati par skolēnu skaita dinamiku norāda, ka pēdējo četru mācību gadu laikā izglītojamo skaits pilsētas pamatskolās ir samazinājies par 15,5%, kas galvenokārt saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu un demogrāfijas tendencēm. Ņemot vērā izglītojamo skaita samazināšanos, arī turpmākajos gados pašvaldībai būs jāvērtē izglītības iestāžu tīkla attīstība un resursu plānošana.
"Izvērtējot valsts izstrādāto jauno skolu finansēšanas modeli, Izglītības, jaunatnes un sporta pārvalde rosina no 2026./2027. mācību gada veidot Daugavpils Valsts ģimnāziju par spēcīgu izglītības centru, realizējot programmas no 1. līdz 12. klasei, pievienojot tai Vienības pamatskolu," informē pārvaldes vadītāja Marina Isupova.
Savukārt Daugavpils Centra vidusskolu piedāvāts pārveidot par spēcīgu pamatskolu, līdzīgi Daugavpils Saskaņas pamatskolas piemēram, kurā pieprasījums vienmēr pārsniedz vietu skaitu.
Līdz ar dzimstības rādītāju samazināšanos būtisks audzēkņu skaita kritums vērojams arī Daugavpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Dzimstības rādītāju kritums pēdējos astoņos gados tieši ietekmē nepieciešamo grupu un iestāžu skaitu. Tāpēc pārvalde rosina slēgt Daugavpils 4. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils 15. pirmsskolas izglītības iestādi, kuras īsteno speciālās programmas. Prognozes rāda, ka līdz 2028. gadam bērnu skaits šajās iestādēs saruks līdz kritiski zemam līmenim, attiecīgi 11 un 12 bērni visā iestādē no 120 un 90 pieejamām vietām. Visiem audzēkņiem tiks nodrošinātas vietas citos pilsētas bērnudārzos pēc vecāku izvēles, ņemot vērā, ka gandrīz visas pilsētas pirmsskolas iestādes ir licencējušas speciālās izglītības programmas.
"Mācību iestāžu tīkla pilnveide nav par skolu slēgšanu - tā ir par izglītības kvalitātes stiprināšanu, mācību vides uzlabošanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem Daugavpils bērniem," uzsver Isupova.
Jau ziņots, ka jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" tika skatīts Ministru kabineta (MK) 2024. gada 17. decembra sēdē un balstās uz grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz efektīvu izglītības resursu pārvaldību visā valstī.
Pagājušā gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz valdībai noteikt skolēnu skaitu klašu grupās un skolu finansēšanas kārtību.
Likumprojekts paredz, ka pedagogu darba samaksu nenodrošinās no valsts budžeta līdzekļiem, ja pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs skolēnu skaits attiecīgajā klašu grupā neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem. Šādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā nodrošina no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem, bet valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot MK noteiktos kritērijus un kārtību.
Ja skolēnu skaits neatbildīs MK noteiktajiem skolēnu skaita kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupā, pašvaldībai būs jānodrošina pedagogu darba samaksa tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā vismaz tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) norādījusi, ka IZM kritēriji jāizstrādā līdz februārim.