Politoloģe skaidroja, ka situācija ar "airBaltic" ir kritiska un uzņēmumam ir vajadzīgs finansējums. Viņasprāt, nav tādas iespējas finansējumu nepiešķirt, jo citādi "māja, ko mēs saucam par "airBaltic", sabrūk".
"Iespējams, ZZS negrib gāzt valdību, bet grib atkal veidot savu tēlu un panākt kaut kādu samierināšanu un jaunu kompromisu, piemēram, satiksmes ministra nomaiņu. Premjere patlaban pasaka - nešantažējiet mani," teica politoloģe.
Viņa secināja, ka ZZS ir radījusi šķietamu izvēli - vai nu finansējums "airBaltic", vai satiksmes ministra Ata Švinkas (P) atkāpšanās. Savukārt, ja satiksmes ministrs neatkāpjas, tad ZZS ir gatava "gremdēt" nacionālo lidsabiedrību. Metla-Rozentāle uzsvēra, ka tā vietā, lai runātu un pieņemtu lēmumus, ko ar uzņēmumu darīt tālāk, par centrālo tēlu šajā spēlē ir kļuvis satiksmes ministrs.
"Švinka šajā amatā ir salīdzinoši neilgu laiku. Ne viņš ir radījis problēmas "airBaltic", ne viens pats šīs problēmas varētu jebkādā veidā atrisināt. Tas ir gan šīs, gan vairāku iepriekšējo valdību un citu partiju ministru atbildība," teica politoloģe.
Viņasprāt, ja šī pretnostatījuma neracionālā puse tiktu pietiekami izgaismota un parādīts, ka ZZS piedāvātā loģika pēc būtības nav ne sabiedrības, ne valsts interesēs, tad, iespējams, ZZS sajustu, ka šāds uzstādījums nav līdz galam izdevies un, iespējams, apdomātu ministra demisijas pieprasījumu.
"Ticami, ka ZZS negaidīja tādu premjeres reakciju, varbūt viņi gaidīja, ka Siliņa kaut kā mēģinās iziet no situācijas un aicinās Švinku atkāpties, un ZZS pastāvēs maliņā, lai nebūtu tie, kas mēģina visu šo situāciju "nobrucināt"," sacīja politoloģe.
Metlas-Rozentāles ieskatā pirms vēlēšanām partija mēģina nostiprināt savu "saimnieciskā valdības dalībnieka pozīciju", parādīt, ka tā rūpējas par "airBaltic", lai gan, visticamāk, ZZS domā par saviem reitingiem.
Taujāta, vai ZZS lojālajam vēlētājam varētu šķist simpātiska šāda partijas rīcība, ņemot vērā situāciju, kāda iepriekš veidojās ap Stambulas konvenciju, politoloģe, vadoties no reitingiem, secināja, ka ZZS vēlētājam šādi soļi nemaz tik ļoti nepatīk.
Viņasprāt, daļa no ZZS ir izvēlējusies populisma ceļu un veic skaļas darbības, taču politiskajā spēkā, iespējams, ir arī racionālāki bloki, kuri savā starpā nedaudz cīnās. Pēc Metlas-Rozentāles domām ZZS nesaprot, kāds ir viņu vēlētājs, proti, vai vēlētājam ir svarīgi skaļi un saprotami paziņojumi par tēmām, kuras viegli uztvert.
"Priekšvēlēšanu periodā viegli uztverami uzsaukumi ir pateicīgi, jo sabiedrībai tos ir vieglāk paņemt pretī nekā likumsakarības. Skatoties uz partijas reitingiem, tiem ir lejupejoša tendence. Tāpēc ir jautājums, vai patiesībā ZZS vēlētājs ir tik populistisks un tik vienkārši lietas tverošs kā, iespējams, daļa no ZZS uz to raugās," teica politoloģe.
Jau rakstīts, ka Siliņas valdībā pārstāvēto partiju domstarpības ir samilzušas tik tālu, ka premjere pieļauj valdības krišanu, kam oficiāli pamatā būtu "Jaunās vienotības", "Progresīvo" un ZZS nespēja vienoties par atbalstu aviokompānijai "airBaltic".
Siliņa ir paziņojusi, ka esot gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu ZZS atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai "airBaltic". Viņa norādīja, ka ZZS otrdien piedāvāja atbalstu Saeimas balsojumā īstermiņa aizdevumam "airBaltic", ja satiksmes ministrs atkāpjas.
"Ja cena par atbalsta nodrošināšanu "airBaltic" ir koalīcijas izjukšana - esmu tam gatava," pauda Siliņa un uzsvēra, ka atbalsts lidsabiedrībai viņai esot svarīgāks par valdības koalīcijas noturēšanu.
ZZS Saeimas frakcijas deputāti turpina uzstāt uz "trīs punktu piedāvājumu", tostarp satiksmes ministra Švinkas demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš ZZS "Progresīvajiem" bija izteikusi "piedāvājumu" apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanas atbalstīšanu, taču "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA norādīja, ka viņi šo "piedāvājumu", kas līdz trešdienas pusdienlaikam netika publiski atklāts, neizskatot.
Kā žurnālistiem pēc ZZS Saeimas frakcijas sēdes paskaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ZZS piedāvā "trīs punktu piedāvājumu", proti, kas paredz, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, ka "airBaltic" sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.
Rokpelnis žurnālistiem uzsvēra, ka bez šī ZZS piedāvājuma akceptēšanas no koalīcijas partneriem politiskais spēks neredz iespēju atbalstīt aizdevuma piešķiršanu.
Kā ziņots, valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ZZS dēļ vēl nav atbalstījusi.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
Satiksmes ministrs Švinka norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.