Ar diezgan prognozējamu rezultātu, 39 deputātiem balsojot par un 51 – pret, vakar Saeimas sēdē noraidīja neuzticības izteikšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (JV). Šī jautājuma iekļaušana dienaskārtībā liecina par opozīcijas aktivitāti, jo tā regulāri iesniedz arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas demisijas pieprasījumus.
Iesniedzēju vārdā uzstājās deputāts Jānis Vitenbergs, kurš R. Čudaram pārmeta, ka viņš nav ieradies uz Saeimu skaidrot savu pozīciju, bet «izvēlējies aizšaut uz Indiju», lai piedalītos mākslīgā intelekta forumā.
Tikt vaļā no Čudara
J. Vitenbergs pauda, ka «šis demisijas pieprasījums ir vienīgā iespēja tikt vaļā no Čudara un viņa parlamentārā sekretāra Patmalnieka – no šī dueta, kas šobrīd tiranizē būtībā visas pašvaldības, to pieņemtos lēmumus un arī iedzīvotājus, kuri dzīvo šajās pašvaldībās». Deputāts aizstāvēja tās pašvaldības, kuru ieviestie ierobežojumi noveduši pie Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumiem. J. Vitenbergs minēja Bauskas novada domes vēlmi ierobežot cūku fermu būvniecību pārāk tuvu apdzīvotām vietām, arī vairāku pašvaldību lēmumus par vēja parku būvniecības ierobežojumiem ne tuvāk par diviem kilometriem no apdzīvotām vietām. Tāpat tika minēta trīs novadu vēlme saglabāt lauksaimniecības zemes lauksaimniecībai, par ko tās saņemot pārmetumus par saimnieciskās darbības ierobežošanu. «Čudara kungs ietiepīgi kā tāds āzis paliek savā pozīcijā un negrasās neko mainīt. Tas nav pareizi. Nu kāda pašvaldību vadītājiem, iedzīvotājiem ir uzticība pret valsti? Šobrīd pašvaldības tērē savus līdzekļus, lai pierādītu taisnību un pārstāvētu savus iedzīvotājus pret viena cilvēka, Čudara, interesēm,» pauda deputāts. Vēl ministra slikto darbu sarakstā ir plāns ierobežot saimniecisko darbību piekrastē, turklāt uz tikšanos ar iedzīvotājiem tiekot sūtītas personas, kas neko nespēj izskaidrot. «Nekas jau tur nav beidzies. Ir apturēts šis plānojums. Kad tas uzsāks savu darbību un kāds tas būs, neviens nevar paredzēt, jo zvejnieki un piekrastē dzīvojošie aicināja Čudaru braukt uz Kolku skaidrot šos lēmumus. Bet Čudara kungs neaizbrauca. Čudaram Indija ir tuvāk nekā Kolka un Bauska. Arī Bauskā viņš nav bijis. [..] Čudars nav runājis ar cilvēkiem. Līdz ar to nav nekāda pamata cerēt, ka šis uzlabotais lēmums varētu būt labāks par to, kāds tika iepriekš skaņots,» norādīja J. Vitenbergs.
Deputāts pārmeta R. Čudaram arī neiesaistīšanos «gan valdībā, gan savstarpējā komunikācijā ar ministriem par foreļu fermu attīstīšanu Baltijas jūras līcī un Rīgas līcī pie Mērsraga un Rojas», norādot, ka Dānijā jaunas licences šādam zivju audzēšanas veidam netiek izsniegtas. J. Vitenbergs apšauba arī VARAM projektu izveidot 35 jaunus dabas liegumus Latvijas teritorijā, no kuriem daži ir 300–500 hektāru platībā.
Ar asarām acīs
Demisijas pieprasījums ļauj vienotam mērķim īslaicīgi apvienoties politiskajiem oponentiem, tādēļ Nacionālās apvienības deputātu iesniegumu labprāt atbalstīja arī partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) deputāti. «Cilvēku sirdis deg no dusmām un sāpēm, jo tas, ko Čudars ir nodarījis ar Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumiem, nav tikai birokrātiska, daļēja apturēšana. Tas ir sitiens pa seju tiem, kuri katru rītu pieceļas, lai strādātu savā zemē, lai audzinātu bērnus klusumā un mierā, nevis milzu vēja turbīnu ēnā ar nemitīgu troksni. Iedomājieties, cilvēki Bauskā un Preiļos mēnešiem ilgi strādāja pie plānojumiem – ar sapulcēm, diskusijām, ar asarām un izmisumu acīs, baidoties par savu māju, dārzu, ainavu, kas ir viņu dzīves sastāvdaļa. Viņi teica: mēs gribam vēja parkus tur, kur tas nekaitē mūsu bērniem, veselībai, putniem un mūsu nacionālajām lauksaimniecības zemēm. Un ko viņi saņem pretī? Ministrs Čudars ar vienu rīkojumu saka: jūsu balss nav svarīga, jūsu bažas nav pamatotas. Jūsu tiesības uz mierīgu dzīvi ir sekundāras salīdzinājumā ar ārvalstu investoru interesēm, ambīcijām un valsts mērķiem,» teica Ramona Petraviča (LPV). Viņas frakcijas biedrs Edmunds Zivtiņš aicināja iedzīvotājus rudenī gaidāmajās vēlēšanās balsot par jebkuru partiju, tikai ne, pēc viņa terminoloģijas, par «progresīvo Vienotību».
Aizstāv tikai Patmalnieks
Vienīgais pozīcijas deputāts, kurš uzstājās R. Čudara aizstāvībai, bija jau minētais deputāts un VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks (JV). «Jā, ministrs ir iejaucies, bet viņš to ir darījis samērā precīzi, norādot uz neatbilstībām plānošanas principos. Fakti runā paši par sevi. Bauskas novada gadījumā no 993 plānojuma punktiem apturēti ir 18, Preiļu novadā no 893 – pieci. Turklāt ministrija ir arī izstrādājusi aktuālas vadlīnijas vēja parka iekļaušanai plānos, sniedzot pašvaldībām skaidru praktisku atbalstu, nevis tikai pieņēmusi lēmumus par daļēju teritoriju plānojuma atcelšanu,» norādīja deputāts. Viņš arī uzsvēra, ka tiks rasts risinājums piekrastes zonu jautājumā: «Sabiedrība šajā procesā tika uzklausīta. Dialoga rezultātā nākamajās plāna redakcijās netiks noteikti jauni sezonāli pārvietošanās liegumi. Tāpat nav paredzēti jauni ierobežojumi piekrastes zvejai. Jau tuvākos mēnešos šī pilnveidotā redakcija tiks nodota atkārtotai sabiedriskajai apspriešanai, kurā atkal varēs izteikt savus viedokļus dažādās ieinteresētās puses.» J. Patmalnieks arī apgalvoja, ka netiks atbalstīta foreļu fermas izveide Baltijas jūrā: «Pašreizējais jūras plānojums skaidri nosaka – atvērtie zivju akvakultūras sprosti Rīgas līcī nav pieļaujami. Šie secinājumi saistoši gan investoriem, kuri šeit izrāda interesi ieguldīt, gan valsts iestādēm, kuras pieņem lēmumus šajā investīciju piesaistes procesā. Jebkurš projekts var tikt īstenots tikai tad, ja tiek pierādīts, ka tas nekaitē aizsargājamām teritorijām, un prioritāte ir jādod dabai draudzīgākām alternatīvām.” Jautājumā par 35 dabas liegumiem J. Patmalnieks izteicās neskaidrāk: «Latvija joprojām nav pabeigusi Natura 2000 tīkla izveidi, kā dēļ Eiropas Komisija ir ierosinājusi vairākas pārkāpuma procedūras. Šis nav tikai ministra, tas ir arī mūsu kopīgs uzdevums – rast risinājumu, kā kompensēt saimnieciskās darbības ierobežojumus tiem, kuru īpašumos atrodas šie Eiropas nozīmes biotopi. Un tas ir diskusiju darbs, kas mums vēl jāveic, tai skaitā Saeimā.» No tā var saprast, ka liegumi izveidoti tiks un jautājums ir tikai par kompensācijām. Visbeidzot J. Patmalnieks nosauca vairākus Latvijas novadus, kuros jau vizītēs bijis R. Čudars (Bauskas novada starp tiem tiešām nav), un solīja «atgādināt» viņam arī par Rīgu. Klusējošais vairākums atbalstīja J. Patmalnieka ierosinājumu demisijas pieprasījumu noraidīt.