Nu jau kādu laiku vadāt Rīcības grupu birokrātijas mazināšanai, tādēļ, protams, gribētos dzirdēt jūsu sajūtas – kā tad mēs virzāmies birokrātijas mazināšanas jomā? Mērķi tika izvirzīti diezgan lieli un ambiciozi. Vai izvēlētais formāts ir īstais, lai tiešām paveiktu lietas, par kurām runāts gadiem, bet līdz reālam rezultātam aizvien nebija nonākts?
Es teiktu – sokas mums apmēram tā, kā pašā sākumā prognozēju, – ne grūtāk un arī ne vieglāk, strādājam atbilstoši noteiktajai stratēģijai. Ja konkrētāk – vīzija ir panākt, lai mēs trijos gados sasniedzam Baltijā zemāko administratīvo slogu. Tas, ko šī mērķa sasniegšanai esam paši nodefinējuši, cik daudz mums tam jāpaveic, – faktiski šajos trijos gados mums būtu jāsamazina administratīvais slogs aptuveni par 1 miljardu eiro.
Kā to var izrēķināt?
Tur ir starptautiski atzīta un aprobēta metode Standard Cost Model, pēc kuras mēs mērām progresu šajā jomā. Tā metrika ir salīdzinoši vienkārša. Piemēram, ja vienai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) reizi mēnesī ir jāsagatavo un jāiesniedz atskaite kādā valsts iestādē, tad šo [birokrātisko] slogu rēķina šādi: aprēķina, cik laika tiek patērēts vienas šādas atskaites sagatavošanai (piemēram, stunda vai pusstunda), šo rādītāju reizinām ar skaitu, cik reižu gadā šāda atskaite ir jāveido (ja reizi mēnesī, tad reizinām ar 12). Savukārt šo iegūto skaitli mēs reizinām ar vidējo stundas likmi [darba samaksa – red.] attiecīgajam speciālistam, uz savukārt šo iegūto skaitli sareizina ar to subjektu [uzņēmumu] skaitu, kuriem šādas atskaites ir jāgatavo un jāiesniedz. Šos visus četrus parametrus sareizinot, iegūstam skaitli, ko sauc par administratīvo slogu. Te jāsaprot, ka šī summa nav valsts budžeta nauda, tā ir tāda virtuāla nauda, ko visa biznesa vide un iedzīvotāji būtībā «nosvilina», apkalpojot to regulējumu, kāds ir noteikts. Otrajā solī, kad kāda prasība tiek atcelta vai kāds valsts pārvaldes uzdevums tiek nomazināts, vai kaut kas tiek novienkāršots, protams, ieguvumi ir abās pusēs – gan privātajā sektorā, gan daudzos gadījumos, tā teikt, rokas atbrīvojas arī publiskajā sektorā. Tas nozīmē, ka otrajā solī ir pamats skatīties, vai nav iespējams samazināt izdevumus arī publiskajā sektorā.
Kas attiecas uz praktisko pusi, kā mums iet, – no 1. decembra, kad pārņēmu šīs grupas vadību, panācām, ka valdība saviem tiesību aktiem [to izstrādes procesā] sāk rēķināt šo administratīvo slogu, un no 1. decembra līdz šim brīdim administratīvā sloga bilance (saskaitot, cik slogs ir mazināts, bet cik – palielinājies) ir salīdzinoši laba, proti, šī sloga samazinājums ir vairāk nekā 130 miljoni eiro.
Darbības stratēģijā mums ir noteikti trīs galvenie virzieni, no kuriem pirmais ir administratīvā sloga mazināšana, savukārt otrs – apgrūtināt jaunu slogu rašanos – šis arī ir ļoti svarīgs virziens – ja cilvēks nolemj mazināt savu svaru, tad tas, ka viņš divas reizes nedēļā aizies uz sporta zāli vai paskries krosiņu, diez vai līdzēs, ja viņš vienlaikus nesekos tam, ko un cik daudz viņš ēd. Tas arī šajā gadījumā ir kritiski svarīgi – ne tikai mazināt esošo [birokrātijas] slogu, bet arī novērst jeb apgrūtināt jaunu slogu rašanos.
Savukārt trešais stratēģijā noteiktais virziens ir visvairāk laika prasošais un sarežģītākais, bet tas nodrošina visa šī pasākuma ilgtspēju – šis mērķis ir radīt tādu tiesisko un finanšu ietvaru, lai katrs šodienas birokrātiskā sloga veidotājs būtu tiesīgs, motivēts un spējīgs savu saimniecību sakārtot bez mūsu darba grupas palīdzības.
Atgriežoties pie administratīvā sloga mazināšanas – šobrīd politiski ir akceptēti 45 priekšlikumi, no kuriem ap 20 jau ir ieviesti, šobrīd saskaņošanas procesā ir vairāk nekā 130 priekšlikumi – gan likumu, gan valdības noteikumu izmaiņas.
Kas attiecas uz jaunu birokrātisko slogu neradīšanu – ir panākts, ka šo slogu rēķina valdība, kas nozīmē, ka katram attiecīgā normatīvā akta izstrādātājam ir jāsaprot, uz ko konkrēti attieksies regulējums un cik tas viņiem izmaksās. Tas uzsākts kopš 1. decembra, taču jāsaka, ka šajā ziņā es vēl pilnībā neesmu apmierināts, jo ir ministrijas, kuras, tā teikt, šmaucas, proti, šo slogu neaprēķina. Lai ar to cīnītos, pagājušajā nedēļā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, kas nosaka, ka visi normatīvie akti, kuri skar administratīvo slogu un kurus skata valdība, obligāti jāsaskaņo ar Valsts kanceleju (VK), kas nozīmē, ka VK būs tiesīga neļaut virzīt tālāk tos dokumentu projektus, kuriem nebūs aprēķināts slogs. Ceru, ka pārskatāmā nākotnē panāksim, ka visiem valdības tiesību aktu projektiem birokrātiskais slogs būs aprēķināts. Šī sloga rēķināšana pašām ministrijām zināmā mērā ir birokrātija, taču tā liek iekāpt klienta kurpēs un aizdomāties, ko šāds birokrātiskais slogs viņam nozīmē.
Esam sākuši sarunas, lai administratīvo slogu sāktu rēķināt arī parlamentā likumu izstrādes kontekstā – tur droši vien būs garāks ceļš ejams, bet, kā mēs politiski esam izrunājuši, vispirms šo jautājumu sakārtosim valdības līmenī un tad ar šo pieredzi īstenosim šo procesu parlamenta līmenī, un tad trešajā solī (tur gan vēl neko neesam darījuši) – skatīsimies arī pašvaldību griezumā, jo arī tur ir regulējums, kas atsevišķos gadījumos ietekmē administratīvo slogu.
Tieši gribēju jautāt, vai pašvaldību līmenī arī skatīsiet šo problēmu, jo skaidrs, ka arī vietvaru līmenī ir, ko mazināt birokrātiju. Kamēr vēl darba grupa tam nav pievērsusies, vai pašvaldības pašas jau nav nākušas ar šādu iniciatīvu?
Pašvaldības ir iesniegušas virkni priekšlikumu – gan Pašvaldību savienība kā vietvaras apvienojošā organizācija, gan arī Rīgas pašvaldība salīdzinoši nesen iesniedza vienu paciņu priekšlikumu, tāpat arī citas pašvaldības vērsušās ar savām idejām, bet tie ir valsts līmenī regulējami jautājumi, bet tai sadaļai, kur pašvaldības pašas pieņem regulējumu, vēl neesam pievērsušies.
Kādas aktivitātes darba grupa vēl īsteno?
Šo piecu mēnešu laikā ir jau notikušas un joprojām turpinās diezgan plašas mācības ierēdņiem, tostarp par administratīvā sloga rēķināšanas metodiku. Līdz šim apmācībās ir piedalījušies jau vairāk nekā 500 valsts pārvaldē strādājošo. Tāpat šobrīd strādājam pie detalizācijas koncepcijai par jaunu publisko aģentūru regulējuma, kas iedotu gan nepieciešamo rīcības brīvību, gan motivāciju birokrātijas mazināšanas jomā.
Cik lielā mērā birokrātijas mazināšanas aktivitātēs ietilpst vai neietilpst dažādu publiskās pārvaldes iestāžu funkciju dublēšanās novēršana? Nupat gan var vērot vienu otru iniciatīvu, apvienojot vienā struktūrā vairākas līdz šim atsevišķi strādājošas iestādes. Domājams, arī funkciju dublēšanās novēršana ļautu mazināt izdevumus, piemēram, kad uzņēmējam jāsaņem divi saskaņojumi no juridiski divām dažādām iestādēm. Vai tomēr šis ir nedaudz cits lauciņš?
Tas tiešām ir mazliet cits lauciņš, kas varbūt daļēji pārklājas ar mūsu darba grupas uzdevumiem. Proti, ir divas atšķirīgas jomas. Viens ir mūsu darba uzdevums – administratīvā sloga mazināšana iedzīvotājiem un uzņēmējiem, taču vienlaikus manu mērķu sasniegšanai der arī tādi priekšlikumi, kuri varbūt publiskajā pārvaldē neko daudz neietaupa, bet kuri dod laika un resursu ietaupījumu privātajā sektorā. Savukārt pilnīgi cits virziens ir jautājums par valsts un pašvaldību – publisko izdevumu mazināšanu, kas ir kritiski svarīgs virziens Latvijai. Taču tas ir cits virziens, proti, ja mans uzdevums būtu mazināt publiskos izdevumus, man būtu pilnīgi cita stratēģija. Bet tajā pašā laikā jūsu minētais piemērs, kad nepieciešami kādi dokumenti no divām atsevišķām institūcijām – šīs lietas gan mēs ķeram ārā, ja tādas pamanām. Protams, tas paralēli rada arī iespēju mazināt izdevumus publiskajā sektorā.
No kā ienāk vairāk priekšlikumu birokrātijas mazināšanai – no privātā sektora vai ierēdniecības?
Neesam speciāli šādu statistiku apkopojuši. Taču daudz priekšlikumu saņemam no nevalstiskā sektora organizācijām – gan uzņēmējus pārstāvošajām, gan citām. Mani īpaši priecēja, ka daudz priekšlikumu iesniedza Lauku ģimenes ārstu asociācija par birokrātijas mazināšanas iespējām veselības jomā. Tāpat esmu aicinājis arī izglītības iestādes iesniegt savus priekšlikumus, jo jūtu, ka izglītības jomā ir daudz, ko darīt birokrātijas mazināšanas jomā. Rezumējot – daudz priekšlikumu nāk no NVO, no iedzīvotājiem, gana daudz arī no pašvaldībām. Runājot par valsts sektoru – priekšlikumi ienāk, bet salīdzinoši mazāk.
Man sanācis gana daudz runāt ar dažādiem uzņēmējiem par birokrātiskā sloga mazināšanas nepieciešamību, un nereti viena no tēzēm, kas šajā sakarā mēdz izskanēt šajās sarunās par to, kādēļ valsts pārvaldē strādājošie ar sava veida bažām un neuzticēšanos skatās uz šāda veida reformām, ir tas, ka valsts pārvalde – birokrātija – lielā mērā ir tendēta uz procesu, nevis rezultātu, jo nebeidzams process savā ziņā ļauj katram konkrētajam indivīdam pierādīt viņa nepieciešamību būt konkrētā amatā, – es tā ļoti vienkāršoju šo domu. Respektīvi – cik lielā mērā ir jūtama ierēdniecības atsaucība un, no otras puses, bažas un neuzticēšanās debirokratizācijas aktivitātēm? Proti – vai birokrātiem ir bažas par to, ka, gadījumā ja tiks mazināti birokrātiskie procesi, tad var rasties apdraudējums šajā sistēmā konkrētos amatos strādājošajiem? Vai tomēr šo cilvēku izpratne ir mainījusies? Ka birokrātijas mazināšana nevis uzreiz padarīs viņa amata vietu lieku, bet tieši pretēji – viņš varēs pievērsties valstij un sabiedrībai vērtīgākiem darbiem, inovācijām, nevis nodarboties ar desmitiem un simtiem, atvainojos, bezjēdzīgu papīru apstrādi.
Starp citu, vārds «inovācija» šeit ir vietā, jo arī Valsts kancelejā ir Inovāciju laboratorija, kuras darbu esam pārorganizējuši tā, ka šajā posmā Inovāciju laboratorija organizē savu darbu tieši birokrātisma mazināšanas virzienā, tostarp būtisku uzmanību pievēršot inovatīvām idejām, ko iesaka ierēdņi gan no ministrijām, gan citām valsts pārvaldes iestādēm.
Bet, runājot par valsts pārvaldē strādājošo attieksmi, – es redzu ļoti dažādu attieksmi. Ir viena daļa pozitīvi noskaņotu cilvēku ierēdniecības korpusā, tostarp vadības līmenī, kuri aktīvi iesaistās, arī šīs Inovāciju laboratorijas darbā, nāk ar dažādām idejām uzlabojumiem, un es esmu pārliecināts, ka viņi gaida to brīdi, kad izdosies normatīvo regulējumu koriģētā tādā veidā, ka iestādes vadītājam būs lielāka rīcības brīvība organizēt darbu tā, lai sasniegtu labus rezultātus, mazāk būs jānodarbojas ar, kā teicāt, bezjēdzīgiem procesiem un papīriem, jo tas jau arī nogurdina. Es no savas darba vēstures pieredzes atceros – kad pirms 20 gadiem pats strādāju publiskajā pārvaldē, viena no lietām, kas mani faktiski izspieda ārā no publiskās pārvaldes, bija tieši tas, ka tajā bija raksturīgas diezgan daudzas savā ziņā bezjēdzīgas darbības [jāīsteno], bet cilvēkam tomēr gribas kaut ko vērtīgu un lietderīgu darīt. Bet tas, ka tu dari kaut ko bezjēdzīgu, tas vienkārši «dedzina nost», un domāju, ja to normatīvo regulējumu izdosies koriģēt, tad viena daļa – tās ierēdniecības gaišākais gals – spēs savas organizācijas pilnveidot, līdzīgi kā darbojas Ceļu satiksmes drošības direkcija, kas ir patiešām labs piemērs, kā efektīvi var strādāt publiskais sektors. Bet tā ir viena daļa. Tad, protams, ir cita daļa [ierēdniecības], kura nav ar tādu entuziasmu, maigi sakot, un kura ar zināmām bailēm, skepsi un uztraukumu uz šo visu notiekošo [birokrātijas mazināšanu] raugās. No pieredzes jāatzīst – kad esmu runājis par konkrētām tēmām ar cilvēkiem, kuri tieši darbojas ar konkrētiem procesiem, viņi uzsver: «Nē, nē, šis viss ir vajadzīgs…» un tamlīdzīgi, bet, kad tu to tēmu aktualizē augstākā vadības līmenī – vai tiešām šis viss ir vajadzīgs –, vadības līmenī tiek atzīts, ka no konkrētiem procesiem var atteikties. Ir jau skaidrs – ja mans darbs ir skaldīt malku un kāds man prasa, vai to malku vajag skaldīt tieši šādā veidā, es teikšu, ka noteikti vajag, jo savādāk es varu bez darba palikt, ja šajā procesā, piemēram, kaut ko automatizēs.
Tāpēc kopumā ir sajūta, ka viena daļa valsts pārvaldē strādājošo netic un skatās uz mani un visu darba grupu kā uz citplanētiešiem, viena daļa baidās no šī sākta procesa, taču ir arī daļa, kuri šo iniciatīvu atbalsta, un es ceru, ka šī daļa kļūs aizvien lielāka.