Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas sauszemes transporta pakalpojumu eksports ievērojami samazinājās. Tomēr 2023. gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija 7. vietā pasaulē pēc ienākumiem no dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika. ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, ES un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
XXI gadsimta sākumā, lai raksturotu Latvijas ekonomikai un Latvijas ārējai tirdzniecībai svarīgākās nozares, bija pilnīgi pietiekami atcerēties trīs vārdus – meži, lauki un tranzīts. Proti, gandrīz divas trešdaļas no Latvijas eksporta ienākumiem tika iegūtas, eksportējot mežsaimniecības un kokapstrādes produkciju, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības preces, kā arī ar transporta pakalpojumiem, lai Krievijas, Baltkrievijas un Centrālāzijas kravas nogādātu līdz kādai no Latvijas ostām un iekrautu kuģos. No nosauktajām pirmās divas nozares joprojām ir svarīgākās Latvijas ekonomikā un eksportā. Savukārt tranzīta nozīme ir ievērojami samazinājusies, jo lielāko daļu no kravām, ko vēsturiski apkalpoja Latvijas transporta pakalpojumu sniedzēji, bija no Krievijas un Baltkrievijas.
Krievijas dzelzceļa kravu apjomi uz Latvijas ostām ievērojami samazinājās jau pēc 2019. gada, kad stājās spēkā Krievijas valdības lēmums Krievijas uzņēmumiem aizliegt noteikta veida kravas eksportēt, izmantojot Baltijas valstu ostas. Krievijas pārvadātāji no 2020. gada novirzīja savas kravas uz Krievijas ostām (Primorsku, Ustjlugu, Visocku un citām) Somu līcī. Pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu tika noteiktas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kā rezultātā Krievijas eksports caur Baltijas valstu ostām šobrīd ir minimāls. Tomēr arī bez Krievijas kravām Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis nosaka to, ka Latvijai ir viens no visaugstākajiem sauszemes transporta pakalpojumu eksporta potenciāliem pasaulē. Latvija nodala Lietuvu no Igaunijas, un kravu pārvadājumi starp Igauniju un Lietuvu ir iespējami tikai ar Latvijas starpniecību. Tāpēc pat nelabvēlīgos ģeopolitiskajos apstākļos sauszemes transporta pakalpojumi būs Latvijas eksporta specializācija.
Atbilstoši Pasaules Bankas pētījumam par Latvijas ostām (Latvijas ostu nozares analīze: Konkurētspēja un pārvaldība. Gala ziņojums. Pasaules Banka, 2013. gada oktobris) Baltijas apstākļos kravu pārvadājumu pa autoceļiem izmaksas salīdzinājumā ar dzelzceļa pārvadājumiem ir ļoti konkurētspējīgas attālumos līdz aptuveni 800 kilometriem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā tradicionāli iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi bija ievērojami mazāki, salīdzinot ar autopārvadājumiem. Dzelzceļa specializācija ir kravu pārvadājumi tālās distancēs.
Dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā ievērojami palielinājās no XX gadsimta 60. gadu vidus, pēc tam kad Latvijai kā specializācija tika noteikti ostu pakalpojumi PSRS eksportam un importam. Maksimālie dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomi Latvijā tika sasniegti XX gadsimta 80. gadu vidū. 1985. gadā Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms bija gandrīz 90 miljoni tonnu. Pēc PSRS sabrukuma dzelzceļa pārvadājumu apjomi ievērojami samazinājās, savukārt visi Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumi tālajās distancēs pārtapa par starptautiskajiem pārvadājumiem, līdz ar to ienākumi no šiem dzelzceļa pakalpojumiem kļuva par Latvijas pakalpojumu eksportu. 1994. gadā Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms nokritās līdz 27,8 miljoniem tonnu. Šajā laikā vietējie kravu pārvadājumi pieauga līdz pat 12% no kopējo pārvadājumu apjoma. No 1995. gada ar nelielām svārstībām dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms palielinājās, un 2012. gadā Latvijā to apjoms sasniedza 60,6 miljonus tonnu.
No 2003. līdz 2019. gadam vairāk nekā 95% no visiem kravu pārvadājumiem pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru bija saistīti ar ārējo tirdzniecību, jo tikai mazāk par 5% no visiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem bija pārvadājumi Latvijas robežās.
Krievijas valdības lēmumi savas produkcijas eksportam maksimāli izmantot tikai savas ostas ietekmēja dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomus.
Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumi 2017. gadā bija 49 miljoni tonnu, bet 2021. gadā tie samazinājās līdz 22 miljoniem tonnu. Pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā vēl vairāk samazinājās. Kā norādīts AS Latvijas dzelzceļš (LDz) 2025. gada pārskatā: «LDz un tās meitasuzņēmumu darbību turpina ietekmēt ģeopolitiskā situācija un pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, kā ietekmē no 2022. gada pakāpeniski samazinās pa dzelzceļa infrastruktūru pārvadātie kravu apjomi.» 2024. gadā dzelzceļa kravu pārvadājumi bija 11,5 miljoni tonnu, bet 2025. gadā – 9,5 miljoni tonnu. Samazinoties dzelzceļa starptautisko pārvadājumu apjomam, palielinājās vietējie kravu pārvadājumu apjomi. 2023. gadā vietējie kravu pārvadājumi veidoja 10,4%, bet 2024. gadā – pat 15,5% no kopējo dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma.
Kopējais kravu pārvadājumu samazinājums ietekmēja ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem saistīto uzņēmumu finanses. 2024. gadā LDz (neņemot vērā aktīvu vērtības samazinājumu) strādāja ar 1,63 miljonus eiro lieliem zaudējumiem, bet 2024. gada zaudējumi bija 1,18 miljonu eiro. LDz koncerna kopējie zaudējumi 2025. gadā (neņemot vērā aktīvu vērtības samazinājumu) bija 7,8 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 7,7 miljoni eiro.
Kravu pārvadājumi pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru pilnībā nesakrīt ar Latvijas ienākumiem no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta, jo pārvadājuma tarifi dažādām preču grupām var pat ievērojami atšķirties (akmeņoglēm tarifi ir relatīvi zemi, bet konteineru pārvadājumiem – augsti u. t.ml.).
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija bija starp valstīm ar vislielākajiem dzelzceļa transporta pakalpojumu eksporta ienākumiem. 2001. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta bija 127 miljoni eiro un, rēķinot dzelzceļa transporta pakalpojumu eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija pirmajā vietā pasaulē. Latvijas ienākumi no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta no 2000. līdz 2005. gadam pieckāršojās. 2011. un 2012. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta pat pārsniedza 600 miljonus eiro gadā.
Jāatzīmē, ka tolaik Latvijas informatīvajā telpā transporta un tranzīta nozīme Latvijas tautsaimniecībā un eksportā tika ievērojami pārspīlēta. Salīdzinājumam – Latvijas ienākumi tikai no kviešu eksporta 2022. gadā (875 miljoni eiro) bija ievērojami lielāki par Latvijas ienākumiem no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta vislabākajos tranzīta uzplaukuma gados.
No 2006. līdz 2014. gadam pēc ienākumiem no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju pasaules līderes bija Luksemburga un Igaunija. Latvija stabili turējās trešajā vietā. Savukārt 2014. gadā pēc Igaunijas parlamenta lēmuma papildināt Igaunijas– Krievijas robežlīgumu ar vienpusēju politisku deklarāciju Krievija pret Igauniju īstenoja oficiāli nedeklarētu nelabvēlīgu ekonomisko režīmu. Tā rezultātā no 2015. līdz 2019. gadam pēc ienākumiem no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija izvirzījās otrajā vietā pasaulē.
Pēc Krievijas kravu novirzīšanas uz Krievijas ostām Somu līcī Latvijas ienākumi no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta samazinājās. 2020. gadā tie bija 182 miljoni eiro, bet pēc Krievijas agresijas uzsākšanas pret Ukrainu eksporta ienākumi samazinājās līdz 144 miljoniem eiro 2023. gadā. Līdz ar to pēc ienākumiem no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju no 2020. gada Latvija vairāk nepretendēja uz pasaules labāko trijnieku.
2023. gadā pēc ienākumiem no dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā bija Luksemburga (375 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā bija Austrija (186 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā – Slovākija (164 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet ceturtajā vietā – Slovēnija (162 eiro uz vienu iedzīvotāju). Ar 155 eiro lielu eksportu uz vienu iedzīvotāju 5. vietā pasaulē bija Igaunija, bet Beļģija (100 eiro uz vienu iedzīvotāju) atradās 6. vietā. Latvija ar 77 eiro uz vienu iedzīvotāju bija septītajā vietā pasaulē, bet Lietuva (54 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 10. vietā pasaulē.
Neatkarīgi no ģeopolitiskajiem satricinājumiem, tostarp pret Krieviju noteiktajām sankcijām un ar šiem faktoriem saistītā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu eksporta sarukuma, dzelzceļa kravu pārvadājumiem ir un būs svarīga nozīme Latvijas tautsaimniecībā ar ļoti augstu eksporta potenciālu. Saglabājoties naftas un naftas produktu cenu līmenim, kāds iestājās pēc ASV un Irānas kara sākuma un Hormuzas jūras šauruma blokādes, gan Latvijā, gan ES palielināsies dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēja, salīdzinot ar autoceļu pārvadājumiem.
LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.