Tā daļēji atslepenotajā atzinumā secinājusi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija, kas vērtēja Vilnīša atbilstību amatam. Komisijas atzinums ir pieejams prokuratūras mājaslapā internetā.
Komisija secinājusi, ka Vilnītis ir pieļāvis Kriminālprocesa likuma pārkāpumu un ir radījis situāciju, ka ne procesa virzītājs, ne uzraugošais prokurors nav saņēmuši kādas personas iesniegto sūdzību kriminālprocesā un par tādas eksistenci nezina.
Tāpat komisija secinājusi, ka Vilnīša rīkojumā par biroja amatpersonu un darbinieku amatu statusa noteikšanu KNAB amatpersonu amati tiek attiecināti arī uz biroja darbiniekiem, radot tiem iespēju veikt amata pienākumus, ko neparedz likums.
Vilnītis arī ir saskaņojis Iekšējās drošības nodaļas reglamentu, kurš neatbilst likuma prasībām. Tāpat, pēc komisijas uzskata, ir iespējama situācija, ka biroja darbinieks, izmantojot savu dienesta apliecību, izmanto biroja amatpersonas tiesības un bauda amatpersonu tiesisko aizsardzību.
Tāpat Vilnītis pieņēmis darbā par biroja Iekšējās drošības nodaļas galveno speciālistu kādu personu, apzinoties, ka tai nav augstākās izglītības, kaut saskaņā ar amata aprakstu amata pildīšanai ir nepieciešama augstākā izglītība.
Komisija bija saņēmusi kādas operatīvās uzskaites lietas materiālus. Iepazīstoties ar tiem, komisija secināja, ka operatīvās darbības pasākumus šajā lietā ir veicis biroja darbinieks, kurš nav biroja amatpersona, bet operatīvā uzskaites lieta faktiski ir atradusies viņa lietvedībā.
Likums noteic, ka operatīvās darbības subjektiem un to amatpersonām, pildot savus dienesta pienākumus, ir tiesības veikt atklātus un slepenus operatīvās darbības pasākumus. Tāpat likums noteic, ka biroja amatpersonai atbilstoši tās kompetencei ir tiesības veikt likumā noteikto operatīvo darbību, tātad likums paredz, ka tikai amatpersonai ir tiesības veikt operatīvās darbības pasākumus, bet biroja darbiniekiem šādu pilnvaru nav.
Ņemot vērā to, komisija secinājusi, ka Vilnītis, kurš nosaka biroja centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku pienākumus, tiesības un uzdevumus, ir pieļāvis Operatīvās darbības likuma un KNAB likuma pārkāpumus.
Tāpat secināts, ka Vilnīša nostāja, novērtējot ES PHARE 2003.gada nacionālās programmas projektu "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja attīstīšana un nostiprināšana" kā nelietderīgu un pēc būtības atsakoties to pabeigt, var radīt zaudējumus valstij.
Vairākus atzinuma punktus prokuratūra nav atslepenojusi un nepublisko.
Jau ziņots, ka Saeima Vilnīti ceturtdien atbrīvoja no amata. Ģenerālprokurora Kalnmeiera vadītā komisija, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, iepriekš bija secinājusi, ka ir pamats KNAB šefu atbrīvot, jo Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus.