2026. gada 8. maijā Itālijā tiks atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē. Nozīmīgajā notikumā mūsu valsts tiks pārstāvēta ar ekspozīciju Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises. "Šīgada Latvijas paviljons atšķiras no aizvadītajām mūsu valsts ekspozīcijām Venēcijas mākslas biennālē ar to, ka tā atspēriena punkts ir arhīvs – apkopotais un saglabātais Nepieradinātās modes asamblejas mantojums. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs arī iepriekš ir strādājis ar pagātni. Mēs esam to pārjautājuši un meklējuši cēloņsakarības: kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek pašreiz. Mēs to esam darījuši caur laikmetīgo prizmu, pieaicinot mūsdienu māksliniekus reflektēt par pagātni," sacīja Latvijas paviljona komisāre, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese vakar notikušajā preses konferencē Rīgas Kongresu namā. Tieši šeit 1994. gadā notika viena no Nepieradinātās modes asamblejas (NMA) norisēm.
Latvijas paviljonā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta Mareunrol’s (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar šo alternatīvās modes dizainera Bruno Birmaņa aizsākto eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu, kas norisinājās Rīgā no 1990. līdz 1999. gadam. Ekspozīcija būs atgriešanās pie NMA, lai vaicātu, kā mēs šodien iztēlojamies brīvību, risku un nākotnes iespējas un ko no šo notikuma utopiskajām vīzijām iespējams atgūt šobrīd. "Mūs iedvesmoja pāreja starp diviem režīmiem un cilvēks tajā – mūs interesēja nevis mode, bet sabiedrība, ģeopolitiskais stāvoklis un balanss starp izolētu sapni un saskaršanos ar realitāti. Uz šīs bāzes tika radīts kaut kas neiespējams šodienas skatījumā, jo tagad ir tik daudz finansiālu un cita veida ierobežojumu. Drosme un naivums ir devis iespēju realizēties ievērojamām utopijām," akcentēja R. Pēterkops, kurš pats kā students un praktikants ir piedalījies pēdējā NMA 1999. gadā un spilgti atceras tās vērienu.
Pārmaiņu desmitgade
Asambleja norisinājās nozīmīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē, paplašināja modes jēdzienu, savienojot to ar vizuālo mākslu, drag, mūziku un naktsklubu kultūru. Pretojoties konservatīvām, no padomju laika mantotām sociālām normām, NMA vienlaikus piedāvāja alternatīvu augošajam, komercializētajam Rietumu modes tirgum. Tās bija improvizētas, sadarbībā balstītas un bieži haotiskas vides, kur skatuvi dalīja studenti un starptautiska mēroga slavenības – Pako Rabane, Vivjena Vestvuda, Zandra Roudsa un Endrjū Logans. Improvizēta scenogrāfija, paštaisīti kostīmi un radikāls stils radīja reti sastopamas intensitātes atmosfēru. Latvijas paviljona centrā būs instalācija kā aizkulises – starptelpa, kur valda gatavošanās, neredzamais darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās. "Tā ir forma, kas ļauj apskatīt šo notikumu no dažādiem rakursiem – daudz brīvāk, poētiskāk, skaistāk, neglītāk vai vienkārši draiskāk," norādīja R. Pēterkops un piebilda, ka šajā virpulī viņi ir centušies saglabāt būtiskā esenci.
Ekspozīciju papildinās drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos NMA arhīva materiālus, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī Mareunrol’s un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa. Latvijas paviljona kuratori ir Inga Lāce un Adoms Narkevičs. To organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma sadarbībā ar Rīgas pašvaldību. Ekspozīcijai paredzētais finansējums – 162 140 eiro. Latvijas paviljona īstenošana ietver gan mākslas darba radīšanu un ekspozīcijas uzstādīšanu, gan arī komunikācijas aktivitātes.
Morāla atbildība
Aktivitāti ir prasījuši arī pēdējā laika notikumi. Marta sākumā Venēcijas biennāles organizatori izziņoja šīgada dalībvalstis. To vidū bija arī Krievija, kas izraisīja sašutuma vilni. "Expect resistance! (Sagaidiet pretsparu!)" savā Instagram kontā ierakstīja Krievijas feministu pankroka un laikmetīgās mākslas grupa Pussy Riot, kura sola ierasties Venēcijas mākslas biennālē ar intervenci un paust beznosacījuma atbalstu Ukrainai. Jāatgādina, ka 2022. gadā krievu mākslinieki Aleksandra Suhareva un Kirils Savčenkovs paziņoja par atteikšanos no dalības šajā forumā ar vārdiem: "Mākslai nav vietas, kad civiliedzīvotāji mirst raķešu apšaudēs, Ukrainas iedzīvotāji slēpjas patvertnēs un protestētāji pret Krieviju tiek apklusināti." 2024. gadā Krievija nodeva savas telpas Bolīvijai. Savukārt 2026. gadā tā plāno atgriezties ar izstādi The Tree Is Rooted in the Sky.
Eiropas valstu kultūras un ārlietu jomas ministri kopīgā paziņojumā ir aicinājuši Venēcijas biennāles 61. starptautiskās mākslas izstādes rīkotājus pārskatīt Krievijas dalību tajā. Iniciatīvu, ko uzsāka Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce, dažu dienu laikā atbalstīja 22 valstu ministri – Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas. Kopīgā vēstule adresēta Venēcijas biennāles prezidentam Pjetrandželo Butafoko un direktoru padomei. Tā informatīvi nosūtīta arī Itālijas kultūras ministram Alesandro Džūli. "Kultūra nav nošķirta no realitātes, kurā dzīvo sabiedrība. Tā veido to, kā cilvēki izprot pasauli, kādas vērtības viņi aizstāv un kā rīkojas. Tāpēc kultūras institūcijām ir ne tikai mākslinieciska loma, bet arī morāla atbildība," teikts ministru paziņojumā. Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules.