Topošā būvprojekta kontā ar nosaukumu @CentraPasaza norādīts, ka projekts atrodas klusā centra daļā un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2013.gada 25.martā. Kāds ieraksts Centra Pasāžas kontā vēsta, ka projektā pārdoti jau 20 dzīvokļi, turklāt sociālajos tīklos tiks izlozēts četrdesmit kvadrātmetrus plašs divistabu dzīvoklis. Lai piedalītos izlozē, atliek tikai retvītot (pārpublicēt saviem sekotājiem) attiecīgo ziņu un kļūt par konta sekotāju.
Daudzi Twitter lietotāji - starp tiem arī vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki - nav spējuši pretoties kārdinošajam piedāvājumam un ziņu par izlozi pārpublicējuši savos kontos. Taču portāls Diena.lv Rīgas būvvaldē noskaidroja, ka šāds projekts visticamāk neeksistē, jo būvvaldei nav informācijas par projektu ar nosaukumu Centra pasāža ne projektēšanas, ne būvniecības stadijā. Pēc zināmās informācijas – atrašanās vietas klusajā centrā, kā arī objekta vizualizācijām būvvaldei projektu identificēt neizdevās.
Aizdomīgo Twitter kontu pamanījis arī sociālo tīklu un jauno mediju eksperts Artūrs Mednis, kurš skaidro, ka konta izveidotāju mērķis ir maksimāli īsā laikā bez jebkādiem ieguldījumiem savākt lielu sekotāju bāzi, lai pēc tam nomainītu konta nosaukumu un pārdotu to kādam lētticīgam uzņēmumam. Tāpat šādā krāpnieciskajā kontā iespējams publicēt reklāmas ar tā saucamajām affiliate saitēm - ja kāds caur šo reklāmu kaut ko iegādājas, tad saišu publicētājs ar to nopelna.
“Tā dzīvokļu izloze ir absurda kalngals. Pirms tam bija arī citi konti, piemēram, tādi, kas piedāvāja iPhone telefonus izlozēt, bija veseli trīs tādi iPhone konti. Viens no tiem jau ir nomainījis nosaukumu uz @_celotprieks_,” stāsta A.Mednis. Informācija Ceļotprieka Twitter profilā liecina, ka uzņēmums nodarbojas ar tūrisma biznesu, piedāvājot iegādāties ceļojumus uz nomaksu.
Šāda prakse Latvijā nav izplatīta – A.Mednis norāda, ka šādi konti parādījušies burtiski pēdējās nedēļās. Viņš Twitter lietotājus aicina nebūt lētticīgiem un neuzķerties uz šādiem viltus kontiem. “Ideālā gadījumā varētu izdomāt pat tādu variantu, ka šādus krāpniekus noķert. Kāds varētu arī iet tiesāties ar šādu kontu, lai pārmācītu šo cilvēku. Par šādiem kontiem vajadzētu ziņot kā par spama kontiem un tviteris varbūt pamanīs un bloķēs to.”
Ar šādu neīstu kontu radīšanu cilvēki tiek ne tikai nepatīkami maldināti, bet arī kaitē īsto un godīgo kompāniju komunikācijas iespējām. Ja cilvēks vienreiz tiek piekrāpts, viņa uzticība korporatīvajiem kontiem varētu mazināties. “Tās ir ļoti, ļoti sliktas metodes, kas tiek izmantotas,” situāciju vērtē A.Mednis.