Viņš norādīja, ka pēc incidenta pie austrumu robežas no atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, iegūta detalizēta informācija par notikumu gaitu.
Latkovskis uzsvēra, ka Latvijā jau ir sākta pretdronu sistēmu iegāde un notiek personāla apmācība, taču šo spēju pilnvērtīgai ieviešanai nepieciešams laiks. Patlaban bruņoto spēku rīcībā esošās sistēmas lielākoties ir paredzētas cīņai ar zemlidojošiem objektiem, nevis tieši droniem.
Politiķis arī akcentēja, ka Latvijai jāattīsta elektromagnētiskās karadarbības spējas, tomēr šajā jomā valsts vēl atrodas sākuma posmā. Viņš atzina, ka bruņoto spēku rīcībā esošais aprīkojums lielākoties nav jaunākais, un modernās sistēmas Latvijā sāk ienākt tikai pēdējā laikā.
Vienlaikus Latkovskis uzsvēra, ka bruņotie spēki ar pieejamajiem resursiem dara visu iespējamo, taču nepieciešams pieņemt ātrākus lēmumus par aizsardzības stiprināšanu.
Viņš norādīja, ka dronu notriekšana ir iespējama, taču to apgrūtina gan tehniskie, gan drošības apsvērumi, tostarp ierobežojumi darbībai virs apdzīvotām teritorijām, lai izvairītos no papildu riskiem iedzīvotājiem.
Par konkrēto incidentu turpinās izmeklēšana sadarbībā ar Ukrainas dienestiem, un tiek vērtētas vairākas versijas par notikušā apstākļiem.
Latkovskis arī atzina, ka komunikācija ar sabiedrību incidenta laikā nav bijusi pietiekami operatīva, un šie aspekti vēl tiks izvērtēti.
Komentējot politisko atbildību, viņš norādīja, ka no aizsardzības politiskās vadības sagaida ātrāku lēmumu pieņemšanu, vienlaikus norādot uz personāla mainību nozarē, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.
Patlaban zināms par diviem nokritušiem droniem, no kuriem otrs vēl tiek meklēts. Šis drons varētu atrasties Rēzeknes novadā.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija neliecina, ka abus Latgalē nogāzušos dronus būtu notriekusi armija.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) intervijā Latvijas Televīzijā norādīja, ka pirmšķietami pastāv iespēja, ka tie ir no Ukrainas puses uz Krieviju virzīti droni, bet tas vēl jāizvērtē.