Situācija Valkas novadā ir nepatīkama un nevienkārša, prezentējot Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu, valdības sēdē otrdien raksturoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Valkas novada pašvaldība jau ilgāku laiku kavē maksājumus kreditoriem, tajā skaitā nodokļu maksājumu samaksas termiņus, periodiski slēdzot vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par termiņu pagarinājumu.
FM norāda uz ilgstošām problēmām Valkas novadā jau kopš 2024. gada. FM ieskatā pašvaldības finanšu problēmas ir saistītas ar nesakārtotu siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem, izrakstītie rēķini iedzīvotājiem par siltumapgādi nesedz faktiskos pakalpojuma izdevumus.
Uzlabojas tikai īslaicīgi
Ziņojumā atzīts, ka pašvaldības ieņēmumi pēc finanšu izlīdzināšanas 2026. gadā pieauga par 1% jeb 89 839 eiro – tas ir zemākais prognozētais ieņēmumu pieaugums pēc izlīdzināšanas 2026.gadā, tomēr jāvērtē arī ar citi rādītāji – iedzīvotāju skaits pašvaldībā vai izlīdzināmo vienību skaits, lai tas kļūtu objektīvi salīdzināms pašvaldību griezumā. Ministrija uzsver, ka 2026. gadā 11 pašvaldībām ieņēmumi pēc finanšu izlīdzināšanas uz vienu iedzīvotāju ir vēl zemāki nekā Valkas novada pašvaldībai. FM norāda: nav pamata uzskatīt, ka Valkas novada pašvaldība pieejamā finansējuma ziņā būtu nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām. A. Ašeradens valdības sēdē atzina, ka 2025. gadā Valkas pašvaldības finanšu situācija īslaicīgi uzlabojusies pēc katlumājas pārdošanas, tomēr ar to problēmas nav atrisinātas.
Pašvaldībai ir lieli debitoru parādi, tajā skaitā lielāko daļu veido iedzīvotāju parādi par siltumapgādes saņemtajiem pakalpojumiem, kas būtiski nesamazinās. A. Ašeradens minēja, ka iedzīvotāju parādu summa šāgada maijā pārsniedz vienu miljonu eiro (vēlāk Valkas mērs gan precizēja, ka liela daļa parādu ir radušies sen). Pašvaldībai regulāri ir kavēti maksājumi pret kreditoriem, tajā skaitā kavē nodokļu samaksas termiņus. Ministrs izteicās, ka Valkas novada domes pieņemtais finanšu optimizācijas plāns ir jāpārskata, lai primāri nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Līdzekļu piešķiršana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nebūtu atbalstāma, jo tas būtu pretrunā normatīvajiem aktiem, uzsvēra A. Ašeradens. Šobrīd Valkas novadam akūti trūkst 370 887 eiro, bet šo summu FM iesaka iegūt, pārceļot valsts aizdevumu maksājumus uz nākamajiem gadiem.
Krauklis nepiekrīt
«Jāteic ar skumjām, es nevaru piekrist Finanšu ministrijas vērtējumam un tikai daļēji varu piekrist tās ierosinājumam,» teica Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Viņš atgādināja, ka administratīvi teritoriālās reformas laikā eksperti brīdinājuši – šāds novads bez regulāra papildu finansējuma nevar pastāvēt, savukārt Valkas ierosināto novada izveides modeli noraidīja tās pašvaldības, kuras Valka cerēja pievienot savam novadam.
Jau pirms ziņojuma izskatīšanas par to negatīvus atzinumus bija sniegusi gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA), kuras izpilddirektors ir V. A. Krauklis. RACA atzinumā teikts: «Pašvaldības finanšu problēmas nav reducējamas uz atsevišķiem saimnieciskās organizācijas jautājumiem. Būtisku ietekmi rada Valgas tuvums un neatrisināts jautājums par novada finanšu modeli pēc administratīvi teritoriālajām reformām.» RACA norāda, ka vairāk nekā 1400 Valkas iedzīvotāji deklarēti Valgā un vairāk nekā 500 strādā Igaunijā, bet FM to nav ņēmusi vērā. «Mēs ļoti laicīgi vērsāmies, ka šāda situācija būs. Jau 2024. gadā bija skaidrs, ka kavējas saistības un nodokļu parādi manis minēto iemeslu dēļ,» teica V. A. Krauklis. Viņš apgalvoja, ka pašvaldība saimnieko ļoti rūpīgi un jau pērn lūguši dotāciju. Tāpat mērs pamatoja, kāpēc pašvaldība iebilst pret finanšu stabilizācijas procedūru, un aizstāvēja līdzšinējo pašvaldības atbalstu skolēniem un sportam, brīdinot, ka šo līdzekļu atņemšanas gadījumā aktīvās ģimenes no novada aizies. Valkas novada piedāvātais risinājums ir pārfinansēt nevis vienu, bet sešus aizdevumus par 646 605 eiro, kas ļautu šo gadu pašvaldībai pabeigt bez parādiem un vēlāk atgriezties pie sarunas par īpašo papildu finansējumu, kas atbilstu arī Eiropas praksei. Summas palielināšanu Ministru kabinets (MK) atbalstīja ar nosacījumu, ka pašvaldība veiks vairākus mājasdarbus izdevumu optimizācijai, un daļa jau esot izpildīti, teica Valkas mērs.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins valdības locekļiem apstiprināja, ka Valsts kontrole (VK) veiks revīziju par siltumapgādi un ūdenssaimniecību Valkas novadā un plāno ar ziņojumu nākt klajā oktobrī. Vienlaikus viņš norādīja, ka gan šī, gan citas iepriekš neplānotas revīzijas, ko VK veiks, prasīs papildu finansējumu, pēc kura VK pieļauj iespēju vērsties valdībā. V. A. Krauklis vēlāk sociālajos tīklos to komentēja ar vārdiem «pārbaužu maniaki».
FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme pauda bažas, ka tad, ja pieļaus izņēmumu Valkai, rindā sastāsies vēl 11 pašvaldības, kurām arī ir līdzīgas problēmas, un A. Ašeradens vēlāk norādīja, ka tādā gadījumā valstij papildus vajadzētu 40 miljonus eiro. Pēc J. Plūmes teiktā, Valkas novada budžeta ieņēmumi pildās labi, bet raizes sagādā pieaugošie izdevumi.
Lai arī MK sēdē tas neizskanēja, bet pēdējās nedēļas laikā situācijai ir izveidojies papildu politiskais fons, kas saistās ar V. A. Kraukļa gatavību Saeimas vēlēšanās startēt partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) sarakstā ar otro numuru Vidzemē, pamatojot ar to, ka LPV līderis Ainārs Šlesers vienīgais atbalsta V. A. Kraukļa redzējumu pašvaldību jautājumos. To, ka no LPV puses šāds piedāvājums pastāv un ka šo soli izraisījusi pašreizējā Valkas novada situācija, sociālajos tīklos apstiprinājis arī LPV politiķis Kristaps Krištopans.