Valsts tiesu medicīniskās ekspertīzes centra (VTMEC) darbība ir apdraudēta personāla trūkuma dēļ. Lielākā daļa no sertificētajiem ekspertiem ir pensijas un pirmspensijas vecumā. Pērn iestādes kolektīvam nepievienojās neviens jauns kolēģis. Arī rezidentūras vietas nepildās tā, kā vajadzētu. Iemesls – nemotivējoša alga, tāpēc jaunie ārsti dod priekšroku citām medicīnas jomām.
Reta un specifiska profesija
VTMEC ir Latvijā vienīgā valsts mēroga tiesu medicīnas ekspertīžu iestāde, bez kuras nav iespējama pilnvērtīga policijas, prokuratūras un tiesu darbība, jo tās atzinumi ir būtiski pierādījumi kriminālprocesos un tiesvedībā. Šis darbs saistīts ar vardarbīgas nāves gadījumiem, smagām traumām un seksuālu vardarbību, tāpēc ikdienas pienākumi rada augstu fizisko un psihoemocionālo slodzi, līdz ar to arī izdegšanas riskus, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē situāciju ieskicēja VTMEC Tanatoloģijas nodaļas vadītājs Zigismunds Gaļinovičs, piebilstot, ka tiesu medicīnas eksperta (TME) profesija ir reta, specifiska un grūti aizstājama.
Ekspertīžu apjoms pēdējos gados nav mainījies, bet TME skaits sarūk. Centrā strādā 38 sertificēti speciālisti, no tiem 30 veic dzīvo un mirušo personu ekspertīzes, astoņi strādā laboratorijās. Iezīmējas novecošanās – 16 speciālisti ir vecāki par 60 gadiem, deviņi ir sasnieguši pensijas vecumu. Aizejot gados vecajiem profesionāļiem, daļa vietu paliek neaizpildītas. No 2018. līdz 2024. gadam rezidentūru sāka tikai astoņi jaunie ārsti, bet 2025. gadā nepieteicās neviens pretendents. Jāņem vērā, ka TME sagatavošana ilgst desmit gadu, arī pēc rezidentūras vajadzīgi vairāki gadi praktiskās pieredzes iegūšanai, atgādināja Z. Gaļinovičs.
Trūkst arī atbalsta personāla – eksperta palīgu, sanitāru (tie tiek sagatavoti uz vietas centrā) un medicīnas māsu palīgu. Darbinieku nepietiekamības dēļ var palielināties ekspertīžu termiņi un kavēties šā pakalpojuma pieejamība. Kā viens no iemesliem, kāpēc jaunajiem ārstiem nav pievilcīga šī joma, ir alga, kas nav konkurētspējīga, salīdzinot ar citām medicīnas nozarēm, tā neatbilst darba sarežģītībai un profesionālajai atbildībai. Tāpēc ļoti svarīgi ir palielināt darba samaksu un veidot personāla piesaistes un noturēšanas ilgtermiņa stratēģiju, norādīja Z. Gaļinovičs. Patlaban darbinieki bieži strādā vairākās darbavietās, lai nopelnītu. Pārsvarā tās ir izglītības iestādes, radniecīgā specialitātē – patologanatomijā. Ir kolēģi, kuriem ir gan TME, gan patologanatoma sertifikāts (tādu speciālistu valstī ir 50).
Plašs darbības loks
VTMEC direktora vietniece Inga Martinova vērsa uzmanību uz to, ka TME strādā ne tikai darbalaikā, bet arī ārpus tā – ierodas notikuma vietā atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam. 2025. gada statistika pierāda, cik plašs un apjomīgs ir VTMEC pienākumu lauks: kopējais darbu skaits sasniedza gandrīz 14 tūkstošus, no tiem dzīvo personu ekspertīzes – 5721 (41%), tiesu toksikoloģijas laboratorijas izpētes – 3425 (24%), mirušo personu ekspertīzes – 2265 (16%), tiesu histoloģijas laboratorijas izpētes – 1954 (14%). Tāpat pagājušajā gadā centra darbinieki 98 reizes devās uz notikumu vietām (seksuālā vardarbībā cietušo apskate/ekspertīze). Centram ir būtiska nozīme arī katastrofu un ārkārtējās situācijās. Vēl viens no uzdevumiem, kas paņem diezgan daudz TME laika, nereti pat pusi dienas, ir pārstāvniecība tiesās (pērn tādu bija 148).
Runājot par VTMEC budžetu, I. Martinova skaidroja, ka 2024. gadā tas bija 5,731 miljons eiro, no tā 5,224 miljoni veidoja dotācija. Lielākā daļa finansējuma – 4,9 miljoni eiro (90%) – tika novirzīti atlīdzībai, tostarp 690 142 eiro – piemaksām un prēmijām, tikai neliela daļa atvēlēta precēm, pakalpojumiem un kapitālajiem izdevumiem. Vidējās mēneša algas izmaiņu diagramma rāda, ka no 2017. līdz 2025. gadam darba samaksa pieaugusi no 1300 līdz 2800 eiro.
Lai gan šāgada 1. janvārī Atlīdzības likumā tika sakārtoti darba samaksas principi, lai visām ārstniecības personām tie tiktu noteikti pēc vienota normatīvā regulējuma, taču citiem centra darbiniekiem tie palika «vecajā rāmī». Direktora vietnieces ieskatā – lai novērstu atšķirības, ekspertu palīgus un sanitārus vajadzētu pielīdzināt ārstniecības personām (līdzīgi kā NMPD transporta līdzekļu vadītājus), klasificējot tos amatu grupā Ekspertīze. Iespējams risinājums atlīdzības sistēmas uzlabošanā – TME būtu jāklasificē kā viena no retajām profesijām (tā tas, piemēram, ir Lietuvā).
Ar iestāžu apvienošanu nesteigsies
Kā problēmjautājumu I. Martinova minēja to, ka Valsts policijai nav vienotas pieejas par vardarbīgas nāves jēdzienu un tas rada nevienmērīgu slodzi atsevišķos reģionos salīdzinājumā ar Rīgu. Tā Kurzemē šādos gadījumos miršanas apliecību izraksta ārsti un patologanatomi, neierosinot kriminālprocesu. Turklāt Rīgā TME nosaka miršanas iemeslus nevardarbīgas nāves gadījumos un bezpiederīgajiem, tādējādi risinot šo personu apbedīšanas/kremēšanas rīkošanu – piemēram, saņemot prokuratūras atļaujas kremācijai. Tas pagarina mirušo uzglabāšanas laiku centrā.
I. Martinova atzina, ka iestādei ir arī stiprās puses – darba vide, infrastruktūra un tehnoloģijas ir atbilstoša mūsdienu prasībām. Izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, 2020. gadā Rīgā tika atjaunota ēka Hipokrāta ielā 2, kā arī digitalizēts TME process. Centra laboratorijas akreditētas atbilstoši ISO 17025 prasībām.
Savulaik Valsts kontrole vērsa uzmanību uz pārāk lielo ekspertīžu iestāžu (6) skaitu, rosinot tās apvienot «zem viena lietussarga», lai uzlabotu to pārvaldību. Tiesa, joprojām nav skaidrs, kad un kā notiks VTMEC pievienošana Valsts tiesu ekspertīžu birojam. Paredzēts, ka līdz šāgada 31. decembrim Ministru kabinetā izskatīšanai Veselības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) un Iekšlietu ministriju, un abām iestādēm iesniegs priekšlikumus turpmākai rīcībai. TM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) norādīja, ka šī reforma nebūs viegli īstenojama, tāpēc tās termiņi pagarināti līdz 2029. gadam. Skaidrs, ka no tā vien personālresursi un atalgojums nepalielināsies, tāpēc ir jādomā, kā šo profesiju padarīt jaunajiem ārstiem interesantāku. Viņa arī pauda, ka tik bieža TME saukšana uz tiesu sēdēm nav laba prakse, to vajadzētu darīt tikai izņēmuma gadījumos.
Sēdes vadītāja Līga Kozlovska (ZZS) uzsvēra nepieciešamību palielināt finansējumu medicīnas nozarē. Šobrīd tas ir 5,2% no IKP, taču vajadzētu – 6%, lai tas ļautu celt algas medicīnas darbiniekiem. Tika nolemts atgriezties pie šā jautājuma septembrī, kā arī izveidot starpministriju darba grupu, lai izvērtētu, ko jau šogad var izdarīt, lai risinātu TME jautājumu.