"Bija jau agrā bērnībā, bet pazuda. Vidusskolā bija paliels saasinājums, bet tikai ziemas periodā, tad uz labu laiku pazuda pavisam. Līdz pirms pusotra gada atgriezās vel nebijušos apmēros. Bija ziema, un tāpēc domāju, ka, nākot vasarai, pāries. Nu jau otrais gads, kā nepāriet. Psiholoģiski ļoti grūti ar to sadzīvot. Pa šiem diviem gadiem esmu principā gandrīz sociāli izolējusies - kontaktējos gandrīz tikai ar ģimeni. Šķiet, esmu izmēģinājusi visu iespējamo. Klāt rudens, un jau atkal psoriāzes skartās ādas laukumu kļūst ar vien vairāk. Jūtos bezspēcīga," šāds ir viens no stāstiem, ar ko kāda sieviete dalās vienā no interneta forumiem. Tomēr nevarētu teikt, ka šādu stāstu ir daudz. Slimības izpausmes cilvēkiem liek justies neērti, un viņi par šo tēmu runāt vairās. Taču speciālisti uzsver - lai gan psoriāzi pilnībā izārstēt nevar, to var veiksmīgi kontrolēt.
Psoriāze ir hroniska ādas iekaisuma slimība, kad ādas šūnas paātrināti veidojas un atdalās no ādas. Parasti šis process aizņem aptuveni vienu mēnesi, taču psoriāzes gadījumā tas notiek daudz ātrāk - mazāk nekā vienā nedēļā. Šī paātrinātā procesa dēļ vietās, kur uz ādas virsmas veidojas pārāk daudz šūnu, rodas sabiezējuši ādas plankumi ar sudrabaini baltām plēksnēm.
Diemžēl saslimt var jebkurš. Psoriāze skar aptuveni divus līdz trīs procentus pasaules iedzīvotāju jeb aptuveni 100 miljonu cilvēku. Tā vienādi bieži ir gan vīriešiem, gan sievietēm. Psoriāze var sākties jebkurā vecumā, taču vairākumam cilvēku tā sākas ap 20 līdz 30 gadu vecumu. Visbiežāk psoriāze sākas vēlīnā pusaudža vecumā vai neilgi pēc 20 gadiem, otrs biežākās rašanās periods ir tad, kad pacientam jau ir 50 gadu.
Kā Dienai skaidro Infektoloģijas centra Seksuāli transmisīvo un ādas slimību ambulatorās nodaļas vadītājs dermatovenerologs, ārsts Ojārs Lizāns, psoriāzes provocējošie momenti ir dažādi, taču slimības precīzais cēlonis joprojām nav zināms. Starp faktoriem ir stress, dažādas infekcijas, vielmaiņas traucējumi, paaugstināts holesterīna līmenis, kā arī angīna var izprovocēt psoriāzes simptomus, novērojis ārsts. Liela loma ir arī ģenētikai. Aptuveni 40% psoriāzes pacientu ar šo slimību slimojis kāds radinieks. Saslimšana gan neizpaudīsies katrā paaudzē, bet risks ir lielāks. Lizāns gan uzsver, ka psoriāze nav lipīga un ar to nevar saslimt kontaktējoties.
Psoriāze parasti bojā galvas mataino daļu, ceļu, elkoņu un pārējo ādu. Taču psoriāzes bojājumi var attīstīties jebkur, arī nagos, uz plaukstām, pēdām, dzimumorgāniem, retāk uz sejas. Smagākos gadījumos psoriāze progresē pa visu ķermeni. Trešdaļā gadījumu rasties var arī locītavu bojājumi. Tad ārstēšana tiek veikta gan pie dermatologa, gan reimatologa.
Pirmie simptomi, ko cilvēks pamanīs, ir sārti plankumi uz ādas, tādi kā ādas veidojumi, mezgliņi ar pelēksudrabainu zvīņu. Psoriāzes gadījumā tur, kur āda tiek traumēta, pēc apmēram nedēļas atkal parādās jauni izsitumi. Tas nozīmē, ka ādu nevar berzt un rīvēt.
Gadījumos, ja psoriāze ir galvas ādai, cilvēks sākotnēji var domāt, ka viņam ir tikai blaugznas, bet, ilgu laiku netiekot ar tām galā, beigās vēršas pie speciālista. Bieži arī ārstam ir grūti nošķirt psoriāzi no seborejiskā dermatīta. Rezultātā ir jāveic ādas biopsija. Psoriāzes jeb zvīņēdes gadījumā valsts gan ir vēlīga, un pašreiz dažiem medikamentiem ir 75% kompensācija, stāsta Lizāns.
Praksē ārsts gan novērojis, ka cilvēki, lasot par psoriāzi, jau sevi ieprogrammējuši, ka tā nav izārstējama, līdz ar to nav arī pietiekami motivēti ar problēmu cīnīties. Speciālists norāda - nevar apgalvot, ka, vienreiz novēršot visus psoriāzes simptomus, tie vairs neatkārtosies, taču ļoti bieži ir gadījumi, ka psoriāzes epizodes ir vienreiz dzīvē, piemēram, pēc angīnas. Diemžēl, jo agrākā vecumposmā psoriāze sākas, jo lielākas iespējas, ka tā atkal parādīsies.
Tieši šobrīd ir laiks, kad ārsta kabinetā aizvien vairāk parādās pacienti ar psoriāzi. Lizāns atzīmē, ka slimība nereti progresē rudenī un ziemā. Vasarā izsitumi dažreiz izzūd pat bez ārstēšanas. Viens no faktoriem - ultravioleto staru daudzums. 80% ir tā saucamā ziemas forma, un pārējiem ir vasaras forma, kam no ultravioletajiem stariem var palikt vēl sliktāk.
Lai diagnozi pārbaudītu, noteikti jāvēršas pie ārsta. Visbiežāk dermatologs pārbaudīs ādu un paskatīs ādas gabaliņu zem mikroskopa.
Runājot par ārstēšanu, vieglākos gadījumos tiktu izmantoti tikai lokālie līdzekļi, bet smagākos gadījumos tā jau būtu sistēmiska ārstēšana. Turklāt bez zālēm, kas nereti var būt dažādas ziedes, svarīga ir ādas kopšana. Būtiski ir ādu pabarot ar mitrinošiem krēmiem. Sanāk arī mainīt dzīvesveidu - uzturā jāierobežo cietie tauki (piemēram, tauki un sviests), dažādi saldumi un miltu izstrādājumi, kas paaugstina holesterīnu, vairāk jālieto saknes, eļļas ar nepiesātinātām taukskābēm. Jāatsakās arī no smēķēšanas un alkohola. Jāveic fiziskās aktivitātes, un cilvēks nedrīkst pieņemties svarā. Lizāns vēl piekodina, ka jāsaudzē nervu sistēma - par lietām, ko nevar izmainīt, uztraukties nav jēgas.