Ir pagājis tieši gads, kopš 2025. gada 20. janvārī pēc inaugurācijas uz otru termiņu prezidenta amatā Baltajā namā atgriezās Donalds Tramps. Šo gadu daudzi politikas eksperti un mediju komentētāji nodēvējuši par haosa, noārdīšanas, nenoteiktības un ASV attiecību ar sabiedrotajiem sabojāšanas gadu, kura apogejs izrādījies pašlaik saistībā ar Grenlandi notiekošais.
Pēc līdzšinējiem diplomātisku sarunu un izteiktas pieglaimošanās centieniem iespaidot D. Trampa politiku tirdzniecības tarifu un Krievijas agresijas pret Ukrainu jautājumā D. Trampa jaunākie draudi piemērot tarifus sabiedrotajiem NATO Eiropā, kuri nav mierā ar viņa plāniem pārņemt Grenlandi, likuši Eiropas Savienībai šonedēļ sasaukt ārkārtas samitu, lai spriestu, kādus skarbākus atbildes soļus spert.
AP-NORC šomēnes veiktā ASV iedzīvotāju aptauja rāda, ka 59% negatīvi vērtē D. Trampa izdarīto, bet pozitīvi par to izsakās 40%. D. Trampa ārpolitiku negatīvi vērtē 61% aptaujāto, bet atbalsta – 37%.
Sprints uz autokrātiju
Žurnāla Atlantic komentētājs Toms Nikolss raksta, ka, ja D. Tramps tiešām izmantos spēku, lai pārņemtu Grenlandi, "viņš ne tikai saspridzinās Amerikai vissvarīgāko aliansi; viņš var iedarbināt notikumu virkni, kas var novest pie globālas katastrofas vai pat trešā pasaules kara".
Tikmēr pašā ASV ik vakaru televīzijas ziņu pārraidēs var vērot vardarbīgās sadursmes starp iedzīvotājiem un imigrācijas kontroles dienesta bruņotajiem darbiniekiem, ko īpaši raksturo 37 gadus vecās protestētājas Renē Gudas nošaušana 7. janvārī. Šo iekšējo konfrontāciju valstī, ko vēl vairāk padziļina D. Trampa administrācijas draudi iesaistīt armiju, sākuši kritizēt pat atsevišķi kvēlie līdzšinējie D. Trampa atbalstītāji. Ietekmīgais raidierakstu veidotājs, republikāņu politikai simpatizējošais Džo Rogans pagājušajā nedēļā teica: "Mēs nevēlamies, lai ielās klīstu militarizēti cilvēki, tvarstot iedzīvotājus, no kuriem daudzi vēlāk izrādās ASV pilsoņi, kuriem vienkārši nav bijis līdzi dokumentu. Vai mums tiešām jābūt kā gestapo? Kur ir jūsu dokumenti? Vai tiešām mēs pie tā esam nonākuši?"
Savukārt The Independent atzīmē, ka D. Trampa iekšpolitikā izdarītais gada laikā iezīmē konstantu tendenci – centienus konsolidēt un paplašināt prezidenta varu. D. Trampa kritizētāji to raksturo kā triecienu konstitucionālajai varas kontroles un līdzsvarošanas sistēmai (checks and balances). Centriski labējās domnīcas American Enterprise Institute pētnieks Normens Ornstains intervijā The Independent saka, ka pagājušais gads ASV bijis "sprints virzienā uz autokrātiju".
The Independent D. Trampa pirmo gadu pēc atgriešanās Baltajā namā raksturo šādi: «Ne tikai Baltā nama austrumu spārna piebūvi Donalds Tramps ir noārdījis. Pirmajā gadā pēc atgriešanās amatā prezidents ir "samīdījis" ilglaicīgi pastāvējušās ASV institūcijas un normas, kas daudzās paaudzēs raksturoja federālo pārvaldi. Viņš to darījis tādā kaklu laušanas tempā, kas pārsteidza pat vispieredzējušākos Vašingtonas politikas novērotājus. Kopš inaugurācijas pirms gada 79 gadus vecais prezidents izpostījis valdības aģentūras, vērsies pret politiskajiem ienaidniekiem, iesaldējis federālos izdevumus, sagāzis globālo tirdzniecību, apžēlojis cilvēkus, kuri 2021. gada 6. janvārī ielauzās ASV Kongresa ēkā, cenšoties nepieļaut 2020. gada vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, izvietojis vairāku štatu ielās Nacionālās gvardes karavīrus un nosūtījis imigrācijas kontroles dienesta ICE darbiniekus uz lielpilsētām tvarstīt imigrantus, kā arī pavēlējis veikt militāras operācijas vai triecienus vairākās pasaules valstīs."
Graus arī Davosā
Associated Press atzīmē, ka D. Trampa ārpolitiskie centieni iepīt ASV dažādos konfliktos ārvalstīs savā ziņā ir pretrunā ar viņa kampaņas laikā dotajiem solījumiem mazināt ASV globālo iesaisti kā daļu no America First ārpolitikas.
Pats D. Tramps vairākkārt uzsvēris, ka viņš ir izbeidzis vairāk nekā astoņus karus. Eksperti un iesaistītās valstis gan šādu skaitli apstrīd, lai gan daudzi ir vienisprātis, ka ASV administrācijai bijis nozīmīgs ieguldījums uguns pārtraukšanas panākšanā starp Izraēlu un Hamās Gazas joslā un ķīlnieku atbrīvošanā. Sekmīgi bijuši arī ASV triecieni pa Irānas kodolprogrammas objektiem. Gan atzinību, gan kritiku par starptautisko likumu un valstu suverenitātes pārkāpšanu D. Tramps izpelnījies par militāro operāciju, kuras laikā no Venecuēlas tika aizvests tās prezidents Nikolass Maduro, lai viņu tiesātu ASV.
D. Trampa solījums vienas dienas laikā panākt Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu gan izrādījies nepiepildāms. Un nekas neliecina, ka miers Ukrainā tiks panākts tuvākajā laikā. D. Trampa frustrāciju par miera procesa iestrēgšanu apliecina tas, ka viņš atkal par to sācis vainot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nepiekāpību.
Vakar Šveices pilsētā Davosā sākās ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kuru trešdien kopā ar ministriem un vairāku ministru un lielu uzņēmēju delegāciju apmeklēs arī D. Tramps. BBC ekonomikas redaktors Faisals Islams prognozē, ka D. Tramps turpinās līdzšinējās pasaules kārtības graušanu, kas būs pilnīgi pretēja foruma šā gada oficiālajai tēmai Dialoga gars .
Īpaši dīvains D. Trampa ārpolitikas attaisnojums ir lasāms vēstījumā, kuru viņš svētdien nosūtīja Norvēģijas premjerministram Jūnasam Gāram Stērem un kurā apšaubītas Dānijas tiesības uz Grenlandi. Tajā D. Tramps raksta: "Tā kā jūsu valsts nolēma nedot man Nobela Miera prēmiju par 8+ karu apturēšanu, es vairs neuzskatu par savu pienākumu domāt tikai par mieru, lai gan tas vienmēr būs dominējošais, bet varu tagad domāt par to, kas ir labs un atbilstošs ASV. Pasaule nav droša, kamēr mums nav pilnīgas un totālas kontroles pār Grenlandi... Es esmu izdarījis daudz vairāk NATO labā nekā jebkura cita persona kopš tās dibināšanas, un tagad NATO jāizdara kaut kas ASV labā."