«Francija līdz pat beigām aizstāv un turpinās aizstāvēt kultūru kā izņēmumu - tā ir sarkanā līnija,» intervijā Reuters uzsvēra kultūras ministre Aurēlija Filipeti.
ES un ASV līgums pavērtu ceļu pasaulē lielākās tirdzniecības zonas izveidei, kas varētu kalpot par paraugu citiem līgumiem nākotnē. Lai gan brīvās tirdzniecības mērķis ir atcelt kādus ierobežojumus, parasti audiovizuālais sektors līgumos netiek iekļauts, skaidrojot to kā «kultūras izņēmuma principu».
Uzsverot, ka kultūras iekļaušana brīvajā tirdzniecībā apdraudētu ES dalībvalstu nacionālās kultūras nākotni un visas Eiropas identitāti, Francija draud bloķēt līgumu. Parīze baidās, ka pretējā gadījumā Eiropu masveidā pārplūdinās amerikāņu seriāli un Holivudas filmu produkcija, apdraudot ES dalībvalstu industrijas.
Satraukušās ir arī citas valstis, taču tās piekrīt ES tirdzniecības komisāra Karela de Guhta ierosinājumam saglabāt subsīdijas un kvotas tradicionālajiem medijiem, ļaujot ASV un Eiropas kompānijām brīvi sacensties internetā un digitālajos medijos.
Lielbritānija un Vācija brīdinājusi, ka, pilnībā izslēdzot audiovizuālo sektoru no sarunām, ASV nepaliktu atbildi parādā. Tikmēr ASV vēstnieks ES Viljams Kenards aicināja Eiropu nenovilkt sarkanās līnijas pirms sarunu sākšanas.
«Mēs zinām, ka sarunu vedējiem nāksies būt radošiem un inovatīviem,» uzsvēra V. Kenards un norādīja, ka līguma noslēgšanai nepieciešama maksimāla fleksibilitāte. «Ja Eiropa uzstās, ka atsevišķi jautājumi jānoņem no galda, dabiski, ka tas kaut ko maksās,» vēstnieku citēja ziņu aģentūra AFP.