Dievs gribēja pasauli radīt desmit dienās, bet Čaks Noriss viņam iedeva tikai sešas... Vai arī – kad Čaks Noriss cilā hanteles, tās kļūst stiprākas. Tāpat viņš «pumpīšus» taisa, nevis atspiežoties pret zemi, bet nospiežot zemi zemāk, liek sīpoliem raudāt, var iekurt uguni ar diviem ledus gabaliņiem, un dažādi (te gan nav vienprātības, kuri tieši) viņa ķermeņa sekrēti patiesībā ir Red Bull...
Taču viņa devums, protams, nav tikai nekad nenovecojoši joki, kas atkal un atkal dažādās variācijās tiek izvilkti no aizmirstības. Kinopasaules atmiņās viņš paliek arī kā spilgts ekrāna tēls, kurš iemiesoja mūžīgā varoņa īpašības.
BRŪSA LĪ DRAUGS
Nesen mūžībā aizgājušais Noriss, dzimis Oregonā ASV kā Karloss Rejs Noriss, ir viena no spilgtākajām 80. un 90. gadu ekrāna personībām un vienlaikus arī daudzkārtējs jauktās cīņas mākslas čempions. Ekrāna kontekstā viņš ir skatīts kā «īru un amerikāņu asiņu» cīņas mākslas kino meistars jeb, citiem vārdiem, Rietumu atbilde aktierim Brūsam Lī. Daļa Norisu spilgti atminas kā šerifu Volkeru no seriāla Volkers. Teksasas reindžers/Walker, Texas Ranger (1993-2001) – no sērijas uz sēriju viņš balinātos džinsos iemiesoja vesterna žanra dvēseli, kas vienmēr nenogurstoši spēj cīnīties pret ļauno. Lai gan astoņdesmito gadu kino un televīzijā pastāvēja dūres fenomens, šo desmitgadi iezīmējot tādiem muskuļkalniem kā Arnolds Švarcenegers, Dolfs Lundgrēns un Silvestrs Stallone, tās samtaino bravūras izpausmi, politisko uzskatu pretrunas un aktīvo iesaisti politikā iezīmēja tieši Noriss.
Ne velti iepriekš pieminēju arī Lī, kurš devās mūžībā pāragrā nāvē 1973. gadā, vien 32 gadu vecumā. Viņam bija ne tikai būtiska loma asa sižeta un cīņas kinodarbu popularitātē, bet arī sava drauga Norisa karjeras augšupejā. Abi kopā strādāja filmā Pūķa ceļš/The Way of the Dragon (1972), kurā Noriss debitēja kā aktieris ar pilnasinīgu lomu. Viņš bija Austrumu cīņu meistars – tās Noriss apguva, dienējot gaisa spēku bāzē Dienvidkorejā, kur arī tika pie savas vēlāk leģendārās iesaukas Čaks un sāka apmācības korejiešu tradicionālajā cīņas mākslā tangsudo.
Pēc atgriešanās ASV sešdesmito gadu sākumā viņš atvēra savu karatē skolu, paralēli strādājot arī kā arhivāram. Viņš bija seškārtējs pasaules čempions karatē vidējā svarā un 1974. gadā beidza karjeru nepārspēts. Noriss turpināja vadīt savu karatē skolu tīklu, un viens no viņa slavenajiem skolniekiem, aktieris Stīvs Makvīns, mudināja viņu sākt kinokarjeru.
NELOKĀMAS MORĀLES PILNS
Norisa pirmais darbiņš (asistējot Lī, kurš šajā filmā bija kaskadieru koordinators) bija Nekārtībnieku komandā/The Wrecking Crew (1968). Norisam tajā bija iespēja epizodiski parādīties uz ekrāna kā miesassargam, kurš cīnās ar filmas zvaigzni Dīnu Mārtinu. Un ar to pietika, lai septiņdesmitajos gados Norisa ekrāna klātbūtne jau uzplauktu. Viņa kā aktiera stiprā puse bija tas, ka viņam nebija nepieciešams kaskadieris, jo savas cīņu sekvences un horeogrāfijas Noriss realizēja pats – tādējādi viņš kļuva pazīstams ar cīņas ainām pat desmit minūšu garumā tādos darbos kā Pūķa ceļš vai Labie ģērbjas melnā/Good Guys Wear Black (1978), kur viņš atveidoja Vjetnamas kara veterānu, kurš kļuvis par socioloģijas profesoru.
Lai arī Norisa filmogrāfijā dominē fizisks spēks un konservatīvisms, viņš uzstāja, ka svarīga ir arī šī spēka pielietošanas filozofija. «Es neuzsāku vardarbību – es atriebjos,» viņš ir sacījis. «Savās filmās esmu spiests nonākt situācijā, ar kuru man ir jātiek galā.»
Noriss bija savpatna pretstāve Jaunajai Holivudai, kas plauka 70. gados ar vīriešu tēliem, kuri pārkāpa likumu, izdzīvoja dzīvi pustoņos un spoguļoja jaunās paaudzes, kas sevi atrada brīvajā mīlestībā, hipiju un citās subkultūrās. Viņš, būdams Ronalda Reigana un «uzvedības korektūras kino» atbalstītājs, vienmēr izvēlējās taisno, nelokāmo un morāles pilno. Darbs Lauzējs! Lauzējs!/Breaker! Breaker! (1977), kas iezīmē viņa pirmo galveno lomu, ir tikai viens no piemēriem.
KOBRAS KĻŪDA
Gadu gaitā ar saviem varoņiem, kuri allaž redzējuši skaidru nošķīrumu starp labo un ļauno, lūkojoties caur pieri un raksturīgajām zemeņkrāsas matu cirtām, viņš kļuva par laipno bravūristu. 80. gados viņš ieguva ievērojamu sekotāju loku kā zvaigzne filmās Vientuļais vilks Makveids/ Lone Wolf McQuade (1983), Pazudis/ Missing in Action (1984) un Iebrukums ASV/Invasion USA (1985), kas ir savam laikam netipisks darbs. Tā bija refleksija par Vjetnamas karu, kurā viņa atveidotais varonis – kara veterāns – ir devies pensijā kopā ar savu mājdzīvnieku bruņnesi, tomēr ir spiests cīnīties pret ārvalstu teroristiem savās mājās. Šajā laikā Noriss jau bija kļuvis par rentablu kinozvaigzni – piemēram, Astoņstūris/The Octagon (1980) ienesa vairāk nekā 100 miljonus dolāru.
1993. gadā uz mazajiem ekrāniem nonāca viņa pazīstamākais seriāls – Volkers. Teksasas reindžers. Tas kļuva par ārkārtīgi skatītu dēku stāstu, kurā viņa kovboja cepurē bruņotais Kordels Volkers ik pa laikam izmet pa pārdomātam aforismam un «nobučo» savu kārtējo pretinieku ļaundari ar elegantu spērienu vai cirtiena tiesu. Zināmā mērā Norisa popkultūras citējamība aizsākas tieši ar šo seriālu. Pēcāk to vēl nostiprināja viņa parādīšanās 80. gadu nostalģijas salūtam veltītajā darbā Neiznīcināmie 2/The Expendables (2012). Tajā tika ironizēts, ka Norisu ir sakodusi kobra, bet pēc piecām mokošām dienām tā esot nomirusi.
*** Un Dievs teica: «Lai top gaisma!» Bet Čaks Noriss atbildēja: «Tu aizmirsi «lūdzu!».»