Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Latvijas zemnieki raizējas par zemes koncentrēšanos ārzemnieku rokās

Kopš vairs nav spēkā ierobežojumi, kas ārzemniekiem liedza iegādāties Latvijas zemi, palielinājušās bažas, ka turīgie ārzemnieki izspiedīs no tirgus vietējos zemniekus. Tikmēr kaimiņvalstī Lietuvā par šo jautājumu šonedēļ pat tiek rīkots referendums.

Jau gandrīz divus mēnešus ikviens Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonis un juridiska persona var brīvi pirkt Latvijas lauku un mežu zemi. Vairs nedarbojas desmit gadus ilgušie pārejas posma ierobežojumi, kas liedza ārvalstniekiem tiešā veidā iegūt savā īpašumā kādu Latvijas zemes pleķīti. Tiesa gan, izmantojot Latvijas pilsoņiem daļēji piederošas firmas, tas bija iespējams jau visu šo laiku, un citu ES valstu pilsoņi to arī nekavējās izmantot. Valsts zemes dienests secinājis, ka ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām šā gada sākumā piederēja ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

SIA Ugāle Agro saimnieks, Latvijā dzīvojošais dānis Erlings Vangs Matiasens zemi Latvijā iegādājies pirms 14 gadiem. Sākotnēji viņš atbraucis apskatīt tikai zemi. Tas notika pēc tam, kad uz viņa īpašuma Dānijā tika ierīkota autostrāde, tāpēc Matiasens nolēma paskatīties, kādas ir saimniekošanas iespējas Igaunijā, Polijā un Latvijā. Izvēle kritusi par labu Ugālei. "Toreiz savu tehniku un 60 govis uz Latviju transportēju ar prāmi uz Liepāju un iekārtoju kūti padomju tipa fermā," stāsta saimnieks. Ugāle Agro attīstījusies soli pa solim, iekopjot laukus, kas bija aizlaisti, paplašinot ganību platības līdz 460 hektāriem. Matiasens, kurš agronoma izglītību ieguvis Amerikā, uzskata, ka nav nepieciešams ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties zemi, jo Latvijā vēl ir pietiekami daudz neapstrādātu un neizmantotu platību. Viņš ar savu izvēli saimniekot Latvijā ir apmierināts un domā par ražošanas paplašināšanu.

Saeima drīzumā varētu lemt par grozījumiem likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas noteiktu ierobežojumus zemes iegādei, lai nepieļautu milzu saimniecību veidošanos. Pašu zemnieku vidū nav vienprātības, cik daudz hektāru būtu jāļauj iegādāties vienai privātpersonai. Lielākos ražotājus pārstāvošā Zemnieku saeima aizstāv pozīciju, ka vienam īpašniekam piederošajai platībai jābūt 3000 hektāru. Kompromisa variants, kam piekrīt arī Zemkopības ministrija, paredz noteikt 2000 ha limitu. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pagājušonedēļ vienojās, ka viena fiziskā vai juridiskā persona drīkstēs iegādāties līdz 2000 ha zemes, bet tiesības lemt par ierobežojumiem būs deleģētas pašvaldībām.

Lielsaimnieki gribēja panākt lielāku limitu, taču mazo saimniecību īpašnieki ir pretējās domās un uzskata, ka 2000 ha vienam īpašniekam ir krietni par daudz. Pēc viņu domām, tas ļaus augt lielsaimniekiem, atstājot mazās un vidējās saimniecības bez tālākas iespējas palielināt savas apsaimniekojamās platības. Mazos un vidējos zemniekus apvienojošās Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka ir pārliecināta, ka pieļaujamais limits nedrīkstētu pārsniegt 500 ha. Šādu platību varētu apstrādāt ģimenes saimniecība, veidojot savu biznesu.

Ja pieļaujamā platība būs vairāki tūkstoši hektāru, lauksaimniecības zeme koncentrētos vienās rokās. "Jo vairāk zemes būs koncentrējies kādas interešu grupas rokās, jo lielākas būs šo cilvēku iespējas kontrolēt situāciju laukos, diktēt savus noteikumus un kļūt aizvien varenākiem. Šodienas muižnieki vēlas kļūt par rītdienas baroniem, tāpēc ir tik milzīga noslāņošanās," sarunā ar Agrotopu uzsvēra Hauka.

Kaislības ap zemi sit augstu vilni arī Lietuvā, kur tāpat kā Latvijā šā gada 1.maijā beidzās ierobežojumi ārvalstniekiem pirkt lauksaimniecības zemi. Kaimiņvalstī tika savākti vairāk nekā 300 tūkstoši pilsoņu parakstu, kas atbalsta tautas nobalsošanu zemes jautājumā. 29.jūnijā notiks referendums, kurā vēlētājiem būs iespēja paust savu attieksmi pret priekšlikumu, kas paredz aizliegt zemes pārdošanu ārzemniekiem. Tiesa gan, kā liecina prognozes, referendums varētu izgāzties, jo vēlētāju aktivitāte nesasniegs 50%, kas nepieciešami, lai referendumu atzītu par notikušu.

Visu rakstu par izmaiņām Latvijas zemes tirgū lasiet žurnāla Sestdiena 27.jūnija numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Spēka dziesma

Vasaras ar laivošanu un Jāņu nakts tradīcijām, bet arī Centrāltirgus, ogošana un tas, kā skan latviešu valoda. ASV dzimušajam, vēlāk Singapūrā izaugušajam un dažādās vietās pasaulē pabijušajam ...

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata