Izaugt kopā ar Latviju

Elvijam Pīrantam mamma vienmēr stāstījusi, ka viņš ir pirmais, kurš piedzimis atkal neatkarīgā Latvijas Republikā. Deklarācija par valsts neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā tika parakstīta pēc pulksten 19, bet Elvijs piedzima piecas minūtes pēc astoņiem tās pašas dienas vakarā. Tas gan nav oficiāli apstiprināts fakts, bet arī 1990. gada 12. maijā iznākušajā avīzes Cīņa numurā Rīgas Dzemdību nama (tolaik Rīgas 1. dzemdību nams) ārstes lēsušas, ka Elvija mamma ir pirmā neatkarīgās Latvijas dēla māmiņa. Šajā avīzes numurā pieminēti vēl divi mazuļi, kas dienas gaismu ieraudzīja tieši 4. maijā, tomēr Elvijam patīk doma, ka viņš bija pirmais. "Puika ar uzstājīgu brēcienu sevi itin naski pasaulei pieteica brīdī, kad par Deklarācijas pieņemšanu pie Augstākās Padomes ēkas jau līksmojusi tauta," teikts avīzē.

Bērnībā gan viņš vēl neesot īsti apzinājies, kādēļ šis datums ir nozīmīgs ne tikai viņam. Protams, mamma daudz skaidrojusi 4. maija nozīmi, un vecāku paziņas, uzzinājuši, ka Elvijs dzimis šajā datumā, smējuši, ka tad jau puika būs prezidents. Tomēr viņam pašam, bērnam esot, tā bijusi vienkārši viņa dzimšanas diena. Jau pieminētais Cīņas numurs gan ticis glabāts kā sava veida pierādījums tam, ka 1990. gada 4. maijs ir nozīmīgs datums arī citiem, jo par ikviena bērna piedzimšanu avīzēs tomēr neraksta, taču tā īsti skaidrā apziņa un padziļinātā izpratne par šīs dienas svarīgumu Elvijam atnāca jau vēlāk – skolas laikā.

Šajā pašā dienā, dažas stundas pirms Elvija, dzimusi arī Anita Ivčenko. Viņas pirmās bērnības atmiņas, kas saistītas ar šī datuma nozīmi valstiskā līmenī, ir no piektās dzimšanas dienas, kad attiecīgi bija pagājuši pieci gadi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Toreiz viņa kopā ar mammu un vēl vairākiem šajā datumā dzimušajiem bērniem un viņu vecākiem tika uzaicināta uz Saeimu. Tā laika veidotais televīzijas sižets joprojām pieejams interneta dzīlēs. Uz Saeimu atnākušajiem piecgadniekiem un viņu mammām tiek izrādīta parlamenta ēka, bērniem lūdz parādīt mājās sagatavotos zīmējumus un prasa izstāstīt, vai viņi kādreiz ir izdarījuši kādas blēņas. Anita, plati smaidot, televīzijas žurnālistei atzīstas, ka reiz saplēsusi vecmammai krūzi. Svinīgā parlamenta ēkas apmeklējuma beigās bērniem tiek dota iespēja sasveicināties un sarokoties ar tā laika Saeimas priekšsēdētāja biedru Andreju Krastiņu un Saeimas sekretāru Imantu Daudišu. Šobrīd abi jau ir nelaiķi.

Noskaņojums tajā dienā nenoliedzami bijis svinīgs, tomēr Anita spriež, ka toreiz diez vai jau apzinājusies 1990. gada 4. maija nozīmi Latvijas vēsturē. "Es toreiz uz to skatījos nedaudz citās kategorijās. Ooo – iedeva saldējumu! O – mantiņu! Bija jārunā arī ar televīzijas žurnālisti," atminas Anita. Šobrīd viņa, protams, pilnībā apzinās, cik Latvijai nozīmīgā dienā ir dzimusi, un fakts, ka viņas dzimšanas diena ir arī valsts svētki, Anitai šajā datumā dod vēl papildu svinīguma un pacilātības sajūtu. "To īpašo sajūtu īsti nevar izskaidrot, bet dod gan," viņa uzsver.

Dzimuši Latvijas Republikā

Latvijas neatkarība de facto tika pasludināta 1991. gada 21. augustā, bet ar 1990. gada 4. maija deklarācijas pieņemšanu Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (LPSR) jau tika pārdēvēta par Latvijas Republiku. Attiecīgi gan Elvija, gan Anitas 1990. gadā izdotajās dzimšanas apliecībās norādīts, ka viņi dzimuši Latvijas Republikā. Vizuālais izskats šīm apliecībām gan joprojām bija tāds pats kā daļai LPSR dzimušajiem – cietos, zaļos vākos un ar krievu valodu kā pirmo.

(Izdarot mazu atkāpi no stāsta, piebildīsim, ka Tieslietu ministrijā tagad skaidro: dzimšanas apliecības, kuras izsniegtas LPSR Laulības un ģimenes kodeksā paredzētajā kārtībā, šobrīd ir derīgas izmantošanai tikai Latvijas teritorijā. Ja dzimšanas apliecību būs nepieciešams uzrādīt vai iesniegt ārvalstī, personai ir pienākums pieprasīt izsniegt atkārtotu dzimšanas apliecību. Šobrīd vietu nosaukumi, piemēram, dzimušā dzimšanas vieta, civilstāvokļa aktu reģistrā, kā arī atkārtoti izsniegtajās dzimšanas apliecībās tiek norādīti atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kāds ir dokumenta izsniegšanas brīdī. Tādējādi apliecībā kā dzimšanas vieta vairs netiktu norādīta LPSR, bet Latvija arī tad, ja persona būtu dzimusi, piemēram, 1977. gadā.)

Anita un Elvijs bija divi no tiem, kuri šā gada martā atsaucās Saeimas Preses dienesta publiski izplatītajam aicinājumam pieteikties 1990. gada 4. maijā dzimušajiem. Bija iecerēts, ka par godu deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas 30. gadadienai Latvijas Nacionālajā operā un baletā notiks svinīgā Saeimas sēde, kurā piedalītos arī Elvijs un Anita. Tomēr Covid-19 ieviesusi savas pārmaiņas arī šajā iecerē. Šobrīd parlamentāriešu darbs daļēji tiek organizēts attālinātā režīmā, izmantojot video komunikācijas programmu Zoom, bet centieni šādā veidā noorganizēt Anitas un Elvija dalību svinīgajā sēdē diezin vai varētu noritēt īpaši veiksmīgi. Katrā ziņā ne svinīgi. Sveicieni no Saeimas gan esot saņemti tik un tā.

Pandēmijas dēļ abiem gandrīz trīsdesmitgadniekiem nesanāks plašākā lokā nosvinēt arī savu apaļo jubileju. Elvijs atzīst, ka esot to sapratis jau pirms mēneša, un nešķiet, ka viņš to ļoti pārdzīvo. Situācija valstī šobrīd ir tāda, kāda ir, un Elvijs savus 30 gadus svinēs ar sev tuvākajiem: topošo sievu, abu meitiņu un otru bērnu, kas gan vēl tuvākajā laikā tikai ieradīsies pasaulē. "Nākamgad kopā ar citiem, visticamāk, tad arī atzīmēsim," viņš saka.