Vai «grauzām parketu» no pirmās minūtes?
(Pārdomas.) Negribu teikt nē, bet kaut kā pietrūka. Bija plāns to darīt, un domāju, ka visi džeki arī vēlējās to darīt jau no paša sākuma, bet varbūt beigās katrs grauza mazliet pa savam – individuāli, nevis kā komanda. Noteikti negribu teikt, ka kāds kaut ko neatdeva.
Poļiem atkal Loids sameta daudz, bet mums līderis īsti neatradās.
Mums jebkurš var iemest un kļūt par līderi. Varbūt Rihards [Lomažs] ir tāds, kurš taisa spēli, bet, ja viņam agresīvi iet virsū, tad jāpiespēlē citiem, un viņiem nepieciešams veidot iespējas, iemest.
Tomēr mēs to neizdarījām. Daudz aizmetām garām no apakšas, arī es. Nav mums viena spēlētāja, kurš taisīs visu, nepieciešams spēlēt komandas basketbolu. Šādos logos (bez Eirolīgas un NBA spēlētājiem – aut.) noteikti.
Ja savelkam abas spēles kopā, kā tu tās raksturotu?
Mums pietūka fiziskuma, agresivitātes. Ne gluži kilogrami vai spēks, bet varbūt vajadzētu spēles stilu padarīt agresīvāku. Vairāk jāiesaista kontakts, nevis tikai jābalstās uz tehnisku basketbolu.
Līdzjutēji zaudē ticību galvenajam trenerim. Vai tu tici un aicini arī atbalstītājus ticēt, ka būs tikai labāk?
Nākamajā logā būs sagatavošanās laiks. Es tiešām neapskaužu treneri, jo nepieciešams informāciju, kā viņš mūs redz, nodot dažos treniņos. Mums ir jātic trenerim un viņš vairāk jāaizsargā, jāizpilda tas, ko viņš prasa. Brīžiem mēs pārāk viegli viņa idejas atmetam un darām pa savam. Jāturas pie tā, ko viņš ir uzzīmējis. Labāk mēs visi pieci zinām, ko darām, pat ja tas ir nepareizi – ja visi pieci to dara, tad tas būs pareizi –, nevis divi spēlē pa savam. Mums visiem pieciem jāspēlē vienoti. Tā arī šobrīd pietrūkst – komandas basīša.