Mums šahistu vidū ir joki, ka, kara dēļ Krievijai sagruvušas visas ilūzijas, ka tā ir dominējošā šaha lielvalsts. To var redzēt, piemēram, Krievijas šaha federācijas ārējā komunikācijā. Viņi joprojām ļoti aktīvi vietējai publikai stāsta, cik ļoti ir vareni un dominējoši, bieži vien pielāgojot sev ērtus stāstus. Piemēram, publiski tiek izplatītas ziņas par varenību, izceļot uzvaru Āzijas komandu kausā. Tomēr jebkurš, kurš kaut nedaudz seko šaham, var redzēt un saprast, ka tur patiesībā spēlēja vien divas visai labas Krievijas komandas, kamēr pārējie bija vienkārši pielasīti, lai turnīrā būtu vairāk dalībnieku. Viņi mājās joprojām veido tēlu, ka ir šaha lielvalsts, taču mūsdienās Ķīna un ASV pavisam noteikti atrodas priekšā. Vēsturiski šahs bija ļoti cienīta un augstu vērtēta profesija dažās valstīs, bet vien dažās.
Ienākumi šahā būs vienādi, vienalga, esi no Indijas, Latvijas vai Norvēģijas, bet pirktspējas paritāte katrā no šīm valstīm būs pavisam citāda. Sacenšoties par vienu un to pašu summu, sportistiem no Indijas materiālā motivācija būs pavisam citāda kā sportistam no Norvēģijas, jo vienā valstī par to pašu naudu vari būt gandrīz vai augstāko aprindu pārstāvis, kamēr otrā - dzīvot visai pieticīgi. Reiz bija viens spēlētājs no Nīderlandes, kurš bija visai spēcīgs, ap Top30 pasaulē, kurš sūdzējās, ka nespēj izdzīvot tikai ar šaha spēli. Viņš izcēla, ka, sazinoties ar turnīru organizatoriem, atbilde bieži bija līdzīga - kāpēc mums maksāt tev arī par dalību, ja ir vairāki indieši, kuri ir gatavi šeit atlidot un uzturēties par savu naudu, lai tikai pretendētu uz balvu fondu? Tas arī atsevišķās valstīs šahu padara daudz pievilcīgāku.
Vai potenciāli ir iespējams izaugt arī visaugstākā līmeņa šahistiem, kuri pirmo reizi sākuši spēlēt, piemēram, 12 gadu vecumā tiešsaistē, vai tomēr ir jāsāk trenēties trīs gadu vecumā un vēlams pie trenera klātienē?
12 gadi, visdrīzāk, ir nedaudz par vecu, lai sasniegtu augstākās virsotnes, bet tas pats Magnuss izauga, ļoti daudz spēlējot tiešsaitē, un nopietni sāka trenēties astoņu, gandrīz deviņu gadu vecumā. Līdz ar ko ideja, ka panākumi ir iespējami tikai tad, ja sāc trenēties pavisam agrā bērnībā, ir ne līdz galam patiesa, kaut ir jāsāk visai agri. Sākot 18 gados, vari spēlēt labā līmenī paša priekam, taču šaubos, ka sākot šādā vecumā, kāds jebkad būs pasaules elitē vai vismaz kļūs par lielmeistaru.
Bet protams, ka internets šaham ir izcila lieta. Kad es augu, šahu iemīlēju 11 vai 12 gadu vecumā. Bet ar ko man spēlēt? Neviens manā ģimenē to īsti nemācēja, šaha kluba satikšanās notika reizi nedēļā. Labākais spēlētājs manā pilsētā bija pensionārs, kurš teica, ka varu iet pie viņa spēlēt reizi nedēļā. Tajā pašā laikā Magnuss tajā vecumā jau bija gana labs, lai spēlētu ar pasaules eliti, un darīja to regulāri. Chess.com ir turnīrs ar nosaukumu Tilted Tuesday, kas norisinās katru otrdienu, un tajā var piedalīties jebkurš pasaules šahists. Līdz ar ko teorētiski arī tu vari katru otrdienu izaicināt Magnusu uz maču. Šahs no interneta klātbūtnes iegūst, vairāk nekā citi sporti, bet joprojām ir svarīgi sākt agrā vecumā, lai būtu patiesi labs.
Tāpat arī var redzēt, ka spēlētāji, kas primāri spēlē tiešsaitē, spēlē pavisam citādi kā, piemēram, es, kurš izauga, studējot šaha atklātnes un grāmatas. Šie jaunieši neko nezina par un ap šaha teoriju un klasisko literatūru, bet viņiem toties ir ļoti laba spēja vizualizēt spēles, jo viņi ir spēlējuši ļoti, ļoti daudzas partijas. Tur pār visu valda instinkti, kas attiecīgajos brīžos var palīdzēt, bet citkārt pietrūkst teorētisko zināšu, kas jādara konkrētā situācijā. Es zinu, ka manā prātā šādos brīžos var rasties bloki, nezinot, kā labāk spēlēt, tāpat kā viņiem, cīņā ar tradicionālāku spēlētāju. Tāpēc domāju, ka labākais variants ir kombinācija gan spēlēt tiešsaitē, gan klātienē. Jauniešiem gan ir iespējas aizvadīt daudz vairāk spēļu, kā mēs jebkad būtu iedomājušies. Es lielmeistaru par kļuvu 21 gada vecumā, kas tolaik bija gana agri. Mūsdienās par mani noteikti visi smietos, sakot, ka esmu gandrīz vai pensionārs. Mēs attīstījāmies lēnāk, jo mums pietrūka iespēju pilnveidoties, kamēr tagadējie šahisti to spēj ļoti ātri.
Būs interesanti redzēt, kas notiks ar 14 gadus veco turku Jagizu Kānu Erdogmušu, kurš ir teju vai pasaules līmenī. Pašlaik nav iespējams pateikt, vai viņš neticami āri ir sasniedzis savu pīķi, vai arī kļūs tikai un vienīgi labāks. Un tas ir tikai viens no piemēriem.
Šī brīža pasaules čempions Dommaradžu Gukešs arī titulu ieguva, kad viņam bija vien 18 gadi, un ko tādu nespēja pat Magnuss.
Jā, Kasparovs arī gandrīz to paveica, taču ne līdz galam, un Kasparovs bija neticami izcils spēlētājs. Kas interesanti, šaha pasaule pat neuztver Gukešu kā īpaši talantīgu spēlētāju. Viņš, visdrīzāk, pat nav šobrīd talantīgākais indietis, bet vienlaikus - viņš ļoti ātri kļuva ļoti labs, kaut neviens nevar pateikt, vai viņš vēl pilnveidojas, vai jau ir sasniedzis savu maksimumu. Būs interesanti redzēt, kā viņa karjera attīstīsies. Tajā pašā laikā - pasaules labākais spēlētājs joprojām ir 35 gadus vecs norvēģis, kurš patiesībā auga ar miksu starp klasisko un moderno, internetā balstīto, šaha izglītību.
Vai vari redzēt atšķirību tehnikā un gājienu izvēlē starp tiem jauniešiem, kuri izauguši, primāri spēlējot pret mākslīgo intelektu, un tiem, kuri, kaut tiešsaitē, bet trenējušies lielākoties pret cilvēkiem?
Jā, protams. Tie, kuri lielākoties spēlējuši pret cilvēkiem, ir ar daudz lielāku spēles izpratni un klasisko principu zināšanu. Sākot spēlēt pret mākslīgo intelektu, spēlētājs iegūst pieredzi par dažādiem izņēmumiem un netipiskām situācijām. Tie, kuri trenējas pret datoru, visbiežāk ir spēcīgāki aizsardzībā, jo tur īsti nevari pieļaut kļūdas, lai cerētu uz sekmīgu iznākumu. Tas ļauj arī ļoti ātri kalkulēt galvā dažādus iznākumus īsā laika sprīdī. Piemēram, Magnuss šim ir labs piemērs, viņam tas izcili izdodas, un, domāju, ka te liels pamats ir tam, kā viņš pilnveidojās kā šaha spēlētājs, spēlējot ar minimālu apdomas laiku. Manuprāt, galvenā atšķirība ir tāda, ka pēdējos 20 gados, bet, jo īpaši, pēdējo sešu gadu laikā ir milzu atšķirība uztverē par to, kā uzvedas, un ko sagaidīt no mākslīgā intelekta, īpaši neironu tīklu sistēmās. Protams, mums visiem tas liek padomāt par to, ko zinām par šahu, bet, salīdzinot ar tādiem veterāniem kā mani, jaunākajiem spēlētājiem, kuri ar šīm sistēmām ir uzauguši, tas viss nāk daudz dabīgāk. Mūsdienu spēlētāji ir daudz radošāki, un spējīgi domāt ārpus kastes kā tie, kuri bija pirms viņiem. Datorsistēmas bieži vien spēlē uz robežas starp to, kas ir loģiski un šķietami atļauts šaha noteikumos izpratnes ziņā. Tas ir tas, kas spēlētājiem kādreiz pietrūka, un loģiski, ka augstākā līmeņa profesionāļi nu cenšas izmantot šāda tipa zināšanas un iegūt papildus pieredzi. Līdzīgi kā uz ceļa - braucot mēs cenšamies būt vispirms droši, bet, ja nonākam pie Formulas 1 stūres, piesardzība ir jāliek malā un tā vietā vajag spiest līdz maksimumam. Augstākā līmeņa šahs līdzīgi spiež līdz maksimumam, kas ir visai interesanti, bet vienlaikus var izskatīties nedaudz garlaicīgi no malas.
Nepalaid garām! Žurnāla Sporta Avīze februāra numurs, kurā lasāma plaša intervija ar Peteru Heini Nilsenu, labākajās preses tirdzniecības vietās pieejams vēl pēdējo nedēļu.