Latvijad hokeja izlase Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu turnīrā izskatījās konkurētspējīga, bet nedaudz par īsu bija soliņš, tāpēc ļoti noderējuši būtu neilgi pirms sacensībām traumu guvušie Rodrigo Ābols un Ēriks Mateiko, Dienai teica Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. Par olimpiskajiem čempioniem kļuva ASV hokejisti, finālā ar 2:1 pagarinājumā pieveicot Kanādu.
Latvijas izlase olimpisko turnīru noslēdza 10. vietā, astotdaļfināla cīņā ar 1:5 kapitulējot Zviedrijas izlasei. Turnīru mūsu hokejisti sāka ar zaudējumu nākamajai čempionei ASV, kam sekoja pirmā uzvara oficiālās spēlēs pār Vāciju astoņu gadu laikā, bet pēc tam tika ar divu vārtu starpību zaudēts Dānijai, nespējot iegūt potenciāli vājāku pretinieku astotdaļfinālā.
"Sportā vienmēr ir gan uzvaras, gan zaudējumi. Mērķis bija mēģināt iekļūt ceturtdaļfinālā, un pēc uzvaras pār Vāciju tam atradāmies neticami tuvu. Iespējams, tieši spēlē ar Vāciju iztērēto emociju dēļ tika izgāzts pirmais periods pret Dāniju. Pēc tam otrajā un trešajā trešdaļā vairs neizdevās ūdeni sasmelt," secina Kalvītis. Viņš saka, ka pirms dueļa pret Dāniju bija izanalizējis visus potenciālos variantus, ko katrs rezultāts Latvijai nozīmētu, tomēr ar treneriem to nepārrunāja. "Vienmēr var diskutēt, vai vajadzēja tik ātri ņemt nost vārtsargu, bet nevēlos par to spekulēt, jo mans uzdevums ir izlasei nodrošināt vislabākos apstākļus, finansējumu. Cik es zinu, treneri jau pirms spēles bija pieņēmuši lēmumu, ka nepieciešamības gadījumā vārtsargu ņems nost, – Francijas vai Itālijas, bet pēc tam Slovākijas iegūšana pretiniekos bija daudz cerīgāks variants nekā Zviedrija un tad ASV. Es treneru darbā nekad nejaucos, tikai pēc spēles to pārrunājam."
Kalvītis atgādina, ka pēc katra turnīra izlases treneri atskaitās federācijas valdei. Tā kā pirmdien gan valdes locekļi Edgars Buncis un Viesturs Koziols, gan arī ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs joprojām atradās olimpisko spēļu norises vietā Milānā, valdes sēde gaidāma 9. martā. "Es vērtēju, ka komanda spēlēja labu hokeju. Mums bija nedaudz par īsu soliņš, ļoti noderētu Rodrigo Ābols un Ēriks Mateiko. Bija dažas pozīcijas, kas varēja izskatīties labāk, bet kopumā komanda bija kaujasspējīga. Labi, mēs neesam tādā līmenī kā ASV vai Zviedrija, nezinu, kādām zvaigznēm jāsakrīt, lai viņu spēcīgāko sastāvu apspēlētu, bet Vāciju nebijām spējuši uzvarēt ļoti ilgi." LHF prezidents pauž, ka 18 gadu vecais talants Alberts Šmits uz sevi liktās cerības attaisnoja pilnībā, ļoti labi izskatījās arī Sandis Vilmanis, kuram šī bija pirmā nopietnā pieredze valstsvienībā.
Treneru štābā vienīgi uz šo turnīru bija vienošanās ar Sandi Ozoliņu. Kalvītis pagaidām vēl nevar atbildēt, vai Stenlija kausa ieguvējs pievienosies arī Šveicē gaidāmajā pasaules čempionātā – līdz treniņnometnes sākumam ir atlikušas piecas nedēļas, un šajā laikā tiks veiktas pārrunas.
ASV hokeja izlasi tagad var dēvēt par Ziemeļamerikas grandu savstarpējās triloģijas neoficiālajiem uzvarētājiem. Pirms gada Četru nāciju turnīra finālā Kanāda apspēlēja amerikāņus ar 3:2 pagarinājumā. Tomēr pirms tam pamatturnīrā ASV svinēja panākumu ar 3:1, turklāt duelis ritēja tik nokaitētā gaisotnē, ka pirmajās deviņās sekundēs notika trīs kautiņi. Pērnā gada pasaules čempionātā Kanāda ceturtdaļfinālā piekāpās Dānijai, bet ASV izcīnīja pirmo titulu kopš tālā 1933. gada. Taisnības labad jāpiebilst, ka laikā no 1924. līdz 1968. gadam uzvarētājus olimpiskajās spēlēs pasludināja arī par pasaules čempioniem un ASV izlase triumfēja mājās notikušajā 1960. gada olimpiskajā turnīrā. Tāpat amerikāņi vēlreiz savā laukumā olimpiskās zelta medaļas guva arī 1980. gadā, šai uzvarai tiekot nodēvētai par Brīnumu uz ledus. Šīs reizes panākumu noteikti nevar saukt par brīnumu, tomēr Kanāda tika uzskatīta par favorīti, jo tai bija spēcīgāks uzbrukums, kas arī tika pierādīts mača gaitā ar daudz vairāk bīstamiem momentiem – metienu attiecība 42:28. Tomēr pirmo reizi savas karjeras laikā lielā spēlē kļūdas nepieļāva pagājušās sezonas Nacionālās hokeja līgas vērtīgākais spēlētājs Konors Helebaks, vārtsargam kļūstot par galveno uzvaras balstu. Savukārt uzvaras vārtus pagarinājuma otrās minūtes izskaņā iemeta Džeks Hjūzs. Par vērtīgāko spēlētāju tika atzīts kanādiešu līderis Konors Makdeivids, kurš ar 13 (2+11) punktiem sešās spēlēs kļuva par sacensību rezultatīvāko spēlētāju. Turnīra izskaņā, kad traumas dēļ laukumā nevarēja doties Sidnijs Krosbijs, Makdeivids pildīja arī Kanādas valstsvienības kapteiņa pienākumus. "Kanāda izskatījās daudz pārliecinošāk, bet, ja neizmanto savas iespējas, parasti to izdara pretinieki. Papildlaikā kanādieši nenoorientējās trīs pret trīs hokejā, kur svarīgākais ir kontrolēt ripu," uzskata Aigars Kalvītis. Viņš atgādina, ka pirmoreiz kanādieši vārtus gandrīz zaudēja jau pirmajā pretuzbrukumā, bet drīz vien tas tiešām notika. "Droši vien Kanāda ir nomināli stiprākā izlase, bet todien uzvarēja amerikāņi."